Jupitera kritiens no debesīm

Vienotība ir partija, kura veidojusies, saplūstot vairākiem politiskajiem spēkiem. Kā viņi paši mēdz uzsvērt – mūsu spēks ir dažādībā. Katram biedram partijā ir sava funkcija, savs tēls un savs atbalstītāju pulks. Kāds tas bija dzērājšoferim Veiko Spolītim, kurš ieguva Saeimas deputāta mandātu uz laiku, kamēr ārlietu ministra pienākumus pilda Edgars Rinkēvičs, pirms sabiedrība uzzināja par viņa nepārvaramo tieksmi dzērumā sēsties pie stūres?

Spolītis vienmēr ir sevi pozicionējis kā nesaudzīgu mūsu sabiedrības un pastāvošās vides kritiķi, kurš dedzīgi aizstāv Rietumu vērtības to galēji liberālajās izpausmēs. Piedaloties jauniešu akcijā Pirmā reize, viņš norādīja, ka galvenais emigrācijas cēlonis esot atpalikusī, stagnātiskā vide, kurā mēs, Latvijā palikušie, dzīvojam. Tēze par atpalikušo, tumsonīgo Latvijas sabiedrisko vidi ir Spolīša uzskatu pamatu pamats, uz kura būvējas visas tālākās ideoloģiskās konstrukcijas. Tiesa, viņa uzvedība pēc pieķeršanas braucam dzērumā liecina, ka sevi pie šīs vides viņš nepieskaita un jūtas par šo pelēki tumsonīgo masu acīmredzami pārāks.

Jāatgādina, ka šā gada 3. novembrī Spolītis tika pieķerts braucam dzērumā. Viņa asinīs konstatētas 1,4 promiles alkohola, kas vērtējams kā visai smags reibums. Šo savu nodarījumu viņš noslēpa un divas dienas vēlāk, it kā nekas nebūtu bijis, deva Saeimas deputāta zvērestu. Lai arī pēc tam, kad decembra sākumā Spolīša nodarījums kļuva zināms plašākai sabiedrībai, viņš it kā atvainojās un nožēloja izdarīto, nekas neliecināja par viņa nožēlas patiesumu.

Vienotības kongresā, kurš notika 6. decembrī (tātad brīdī, kad Spolīša nodarījums jau bija ieguvis publisku skanējumu), viņš nepakautrējās izvirzīt savu kandidatūru partijas valdes vēlēšanās. Tas liecina, ka šis alkonauts (citādi nevar nosaukt cilvēkus, kuri atļaujas sēsties pie stūres pamatīgā reibumā) nekādu patiesu nožēlu par nodarīto neizjūt un, ja nu kaut ko nožēlo, tad vienīgi to, ka iekritis. Nebūtu iekritis – brauktu atkal. Izvirzot sevi par kandidātu uz partijas valdi, viņš nodemonstrēja, ka arī pret partiju, kuru nostādīja nepatīkamā situācijā, nekādu vainu neizjūt. Īsts mūsdienu varonis – bez kauna un vainas apziņas. Vienmēr pareizs šajā tumsonīgajā vidē, kuru allaž bojā kādi citi, tik pats baltā frakā apkārt esošajā netīrībā. Minētais gadījums beidzot ir atklājis šī alkonauta patieso būtību. Kādreizējais Spolīša politiskais līdzgaitnieks Edgars Jaunups par viņu tviterī raksta: «Veiko vienkārši ir savu dabu parādījis. Tāds, kāds likās esam .. pļāpa un citu kritizētājs, bet pats ar darbiem aizkrāsnē.»

Spolītis ir īpaša personība, un viņam patīk to uzsvērt. Kā gan citādi vērtēt viņa demonstratīvo sēdēšanu uz grīdas Vienotības kongresa pusdienu laikā. Visi stāv kājās vai piemetušies piesēst, kur nu kurais, tikai Spolītis apsēdies uz grīdas kā jau cilvēks, kuram uzspļaut uz apkārtējo reakciju un kaut kādām pieņemtajām normām. Brīvdomātājs. Tā Spolītis sevi pozicionē un tā arī jūtas. Kas nav atļauts vērsim, tas atļauts Jupiteram, ir pārliecināts Spolītis, bet vēl vairāk viņš ir pārliecināts, ka pats ir kas vairāk nekā Jupiters. Ne velti kandidēja arī Eiroparlamenta vēlēšanās un droši vien redz sevi sēžam augstā Briseles krēslā. Sapņi bija lieli, bet realitāte nepielūdzama.

Skaidrs, ka partijas valdei Spolīša gadījums bija jāizskata, un ir pilnīgi nevietā šeit meklēt kaut kādas sazvērestības teorijas par viņa neērtību partijas vadībai utt. Pat, ja tā simtkārt būtu taisnība, aizstāvēt dzērāju pie stūres ir ne mazāk necienīgi kā sieviešu sitējus, bērnu izmantotājus un citus neliešus. Nelietis paliek nelietis, neatkarīgi no tā, vai viņš ir Āboltiņas komandā vai pret viņu.

Spolīša aizstāvji viņa nodarījumu cenšas minimizēt, attaisnojot ar sadzīvisko, – kuram gan negadās. Tā ir nekaunīga jēdzienu pārbīde, jo katram var gadīties palaist purkšķi sabiedriskā vietā, bet sēsties pie stūres krietnā dzērumā var tikai tas, kuram nav kaut kas dziļi kārtībā ar morāles orientieriem. Spolītis ir morāli bankrotējis, un viņa izmisīgajam tvērienam (kā puišelim rotaļlietu veikalā) pie sava deputāta krēsla jākliedē pēdējās šaubu paliekas par šā morālā deģenerāta patieso būtību.

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2014/12/12/jupitera-kritiens-no-debesim