Nabago kaunināšana

Otrdienas rītā ar piecpadsmit minūšu intervālu LTV Rīta Panorāmas studijā izskanēja divi pilnīgi pretēji valsts augstāko amatpersonu viedokļi par vienu un to pašu jautājumu. Vai ir nepieciešams publiskot skolotāju algas ar visiem vārdiem un uzvārdiem?

Valsts prezidents Andris Bērziņš bija kategoriski pret, sakot, ka skolotāju algu publiskošana ir «pilnīgi nepieņemama un nejēdzīga, nostādot skolotājus kā tādus peramus bērnus. Neko sliktāku nevar izdarīt». Savukārt, Ministru prezidente Laimdota Straujuma pie tā paša studijas galda, uzreiz pēc prezidenta, izteica viedokli, ka publiskā sektorā strādājošo algu publiskošana nav nekas nepieņemams. Pēc Straujumas domām, skolotāju algu publiskošana agru vai vēlu būs vajadzīga, lai redzētu, kā «tālāk notiek naudas sadale pašvaldībās». Straujuma neuzkrītoši deva mājienu, ka pie visa vainīgas pašvaldības, kur notiek kaut kāda neizprotama naudas sadale. Taču kāds tam sakars ar konkrētu skolotāju algu publiskošanu?

Ja nav sakārtota izglītības iestāžu un tajos strādājošo finansēšanas kārtība, kas pieļauj kaut kādas plašas algu izmaksu interpretācijas (par ko aizplīvuroti runā algu publiskošanas aizstāvji), tad ir jākonstatē vājie sistēmas punkti un nepilnības jānovērš. Tā būtu jebkuras pārvaldes sistēmas ābece. Ķeršanās pie apkārtējo zemāko instinktu kairināšanas (kumosu skaitīšana otra mutē vienmēr uzbudina dzīvnieciskus instinktus) norāda uz galēju neprofesionālismu un pat ļaunprātīgiem centieniem nodarboties ar sabiedrības manipulēšanu.

Ir pamats domāt, ka Straujuma nekritiski atkārto kādu citu personāžu uzstādījumu, jo tūlīt pat nākamajā teikumā izvirza gluži loģisku un savai kvalifikācijai atbilstošu risinājumu – «nepieciešams skaidrs finansēšanas modelis, par kuru tad lemsim nākamā gada vidū». Tātad tiks sakārtota pedagogu finansēšanas kārtība un minētie jautājumi par finansēšanas neskaidrībām atrisināsies kā civilizētā sabiedrībā pieņemts. Tad kāpēc vēl tagad šīs populistiskās runas par algu publiskošanu, ja nākamgad būs izstrādāts «skaidrs finansēšanas modelis»?

Daudzdzīvokļu māju kāpņu telpās dažkārt izkar komunālo maksājumu parādnieku sarakstus. Kaunināšanas nolūkos, lai katrs var redzēt, kuri tad ir tie nabagi vai ļaunprātīgie nemaksātāji, kuri sakrājuši parādu. Neņemos spriest, cik šī metode efektīva, bet zināma loģika tur ir – ja nemaksā, tad vismaz dabū nokaunēties.

Nav īsti skaidrs, kāds ir bijis atsevišķu valdībai tuvu stāvošu gudrinieku galvās izvirzītais mērķis, ierosinot katras skolas gaitenī (nosacīti) izkārt sarakstiņu, cik kurš skolotājs nopelna. Lai apskatās kolēģi, skolēni un viņu vecāki. Sākotnējais mērķis acīmredzot ir bijis nokaunināt tos skolotājus, kuri saņem salīdzinoši pieklājīgas algas, lai tie pārtrauc gausties par savu izslavēto «trūkumu» un beidz draudēt ar streikiem un citām protesta formām. Tiek neuzkrītoši formēts viedoklis, ka skolotāji jau patiesībā saņem pietiekami un visa viņu čīkstēšana ir viena vienīga nepiepildāma alkatība.

Cilvēkiem visā pasaulē, bet Latvijā it īpaši, gribas iebāzt degunu otra maciņā un jebkurā gadījumā no tā gūt zināmu baudījumu – ja otra alga maziņa, tad gandarījums, ka pašam lielāka, bet, ja tā tomēr lielāka, tad var izbaudīt svētulīgu sašutumu par «netaisnīgo sadali». Jebkurā gadījumā sabiedrības vispārējo veselību šāda prakse neveicina. Ja tāda tiks ieviesta, tad, visvairāk, šķiet, dabūs ciest tieši tie skolotāji, kuri dažādu iemeslu dēļ saņem vismazāk un ir patiesi trūcīgi. Šāda prakse ļaus visiem skaidri zināt – cik tad tas «nabags» saņem – un pakļaus dažāda veida pazemošanas riskam.

Neatkarīgi no motivācijas šāds algu publiskošanas ceļš paver Pandoras lādi uz arvien bezjēdzīgākiem soļiem, jo, ja jau publicē algas vieniem valsts vai pašvaldību budžeta saņēmējiem, tad jāpublisko arī citiem – sākot no medicīnas darbiniekiem un beidzot ar žurnālistiem sabiedriskajos medijos. Diez vai šāda «atklātība» veicinās sabiedriskā klimata uzlabošanos valstī. Tas nozīmē, ka viens nepārdomāts solis, kā tas bieži gadās, izraisa tālāku absurdu virkni. Nešaubos, ka daudzi šīs vispārējās algu publiskošanas aizstāvji to dara labu gribēdami, taču biežāk jāatceras senā gudrība – ar labiem nodomiem bruģēts ceļš uz elli.

http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2014/12/10/nabago-kauninasana