Par ko priecājas Čigānes k-dze?
Viena no Vienotības redzamākajām figūrām, šīs partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Lolita Čigāne sociālajā tīklā twitter retvītojusi (pārpublicējusi saviem sekotājiem) šādu ierakstu: «Igauņi malači. Velk savā ekonomikā iekšā naudu. Izskatās, ka ar ERAF līdzfinansētie Tartu Ahhaa un Lotes izklaižu parks būvēts latviešiem 70%.»
Ļoti prātīgs ieraksts (ignorēsim literāros negludumus). Var tikai piekrist. Taču viena lieta, ja to izsaka kāds no parastās tautas vai opozīcijas politiķis, bet pavisam kas cits, ja šo ierakstu retvīto politiķe, kuras partija jau piecus gadus ir pie varas un atbild par valstī notiekošo. Tajā skaitā par ES fondu apguvi. Var priecāties, ka kaimiņi «velk iekšā naudu», bet kas to traucē darīt mums – tiem, kuri pie varas?
Šis retvīts, kuru Čigāne, piekrītot teiktajam, visticamāk, izdarīja gluži automātiski, uzskatāmi demonstrē viņas domāšanas dziļāko būtību. Iespējams, nākamajā Saeimas sasaukumā Čigāne jau būs frakcijas vadītāja un viņa iemieso lielas Vienotības biedru daļas, kā arī partijas atbalstītāju pasaules uztveres modeli. Šis modelis lielā mērā izskaidro, kāpēc partijas pirmtēvs Einars Repše ir smagi vīlies sava lolojuma pašreizējā veidolā.
Atcerēsimies, ar kādiem saukļiem Čigāne un tagadējās Vienotības priekšteči ienāca politikā. Ar Raiņa dzejoli – «tas jaunais laiks, kas šalkās trīs, tas nenāks, ja ļaudis to nevedīs». Ar jauno laiku tika saprasts vecās politiskās celtnes nojaukšana un jaunas dzīves celšana uz pilnīgi jauniem pamatiem. Tiktāl viss skaidrs un Vienotībai (Jaunajam laikam) šie politiskie manevri ir atnesuši gaidītos panākumus. Viņi jau piecus gadus ir pie varas, un viss liecina, ka arī pēc nākamajām vēlēšanām varēs turpināt rullēt. Taču Čigānes nedomājot pārpublicētais ieraksts: «Igauņi malači. Velk savā ekonomikā naudu...» liecina, ka savā zemapziņā viņa joprojām dzīvo «jaunā laika» laikos un joprojām nejūt atbildību par valsti, kuru jau piecus gadus vada viņa un viņas partijas biedri. Čigāne vēl nav sapratusi, ka PATI vainīga, ja MŪSU valsts neprot paņemt ES naudu, kamēr igauņi prot. Čigānei grūti ieiet nākamajā brieduma fāzē un saprast, ka savu neizdarību vairs nevar noslēpt aiz dažādiem kalvīšiem.
Kad partijas Jaunais laiks dibinātājs Einars Repše stāsta par savulaik pielaistajām kļūdām un šajos gados notikušajām uztveres izmaiņām, viņu var saprast. Tāpat arī to, kāpēc viņš ir prom. Galvenais iemesls ir Vienotības biedru pārliecība, ka joprojām uz visu var raudzīties it kā no malas, un sociālajos tīklos komentēt, ka, lūk, igauņi velk iekšā naudu, bet mēs latvieši... ko nu mēs... mēs jau neko nevaram. Infantilisms, vēlme distancēties no jebkādas atbildības un pilnīgs jaunradīšanas alku trūkums (ko nevar teikt par griešanu). Vilcienu iepirkuma epopeja tam ir uzskatāmākais apliecinājums. Visi kaut ko ir izdarījuši. Vai Gaismas pili, par spīti Jaunā laika iebildumiem, uzsākuši būvēt, vai Rīgu par Baltijas aviācijas centru izveidojuši. Ko ir paveikusi Vienotība?
Oficiālā leģenda vēsta – izvedusi valsti no krīzes. Taču ar tā dēvēto «veiksmes stāstu» pie mums ir tāpat kā ar notriekto Malaizijas lidmašīnu Krievijā. Iekšzemē propagandas versijai tic, bet ārzemēs ne. Esmu bijis uz ES un ECB organizētiem ekonomiskās politikas skaidrošanas semināriem Briselē un Frankfurtē, bet ne reizi neesmu dzirdējis turienes lektorus pieminam Latvijas krīzes pārvarēšanas modeli kā atdarināšanas cienīgu paraugu. Arī privātās sarunās nekad. Toties ir gadījies saskarties ar reakciju, kad, izrādot attieksmi pret mūsu valdības rīcību, ekonomiku saprotoši cilvēki ir likuši pirkstu pie deniņiem vai izteikuši līdzjūtību.
Izgāztais vilcienu iepirkuma konkurss precīzi simbolizē pašreizējo sabiedriski politisko pieprasījumu. Iepirkuma izgāzējiem nav jāuztraucas par reitingu kritumu. Tieši otrādi, kaut ko izgāzt, noraut, neļaut kādam ko izdarīt ir mūsdienu latviešu politiķa ideāls, uz ko tiekties. Čigāne var jūsmot par igauņu spējām «izsist» naudu no ES; nejust atbildību, ka to pašu nevar teikt par latviešiem, un vienlaikus par ievēlēšanu neuztraukties. Jo bezatbildība ir modē. Par to tad arī viņa priecājas.