Virs karadarbības pārņemtās Austrumukrainas teritorijas notriektā pasažieru lidmašīna Boeing 777 ar gandrīz 300 bojā gājušajiem paver jaunu nodaļu Krievijas un Ukrainas konflikta vēsturē. Vēl 17. jūlija rītā parastam Rietumeiropas birģerim notikumi Ukrainā likās tāls, lokāls konflikts, par kuru kaut kas pa ausu galam dzirdēts. Vakarā šis konflikts ieguva globālu nozīmi. No rīta Eiropa uzzināja, ka ASV pastiprinājušas sankcijas pret Krieviju, un šo ziņu uztvēra ar vāji slēptu nepatiku.
Atkal ASV spiediens, no kura cieš mūsu bizness. Vakarā šis konflikts ieguva globālu nozīmi. No rīta Eiropa uzzināja, ka ASV pastiprinājušas sankcijas pret Krieviju, un šo ziņu uztvēra ar vāji slēptu nepatiku. Atkal ASV spiediens, no kura cieš mūsu bizness. Vakarā sabiedrība jau prasīja – kāpēc tik maz darīts, lai konflikta kurinātājus apvaldītu? No rīta tas bija mistisks karš kaut kādā virtuālā pasaulē, bet jau vakarā šī pasaule no paralēlā universa ielauzās katra rietumeiropieša mājās un sapurināja viņa ierasti rāmo dzīvi. Tieši tā situāciju raksturoja holandiešu interneta apskatnieki.
Galvenais jautājums – vai šī traģēdija būs tas belziens ar bomi pa pieri, kas liks Ukrainas konfliktā iesaistītajām pusēm apstāties? Gribētos jau cerēt – pasaule beidzot ir sapratusi, ka pretstāve ir aizgājusi par tālu un cilvēcei gluži kā Koelju romānā jāsadodas rokās, lai to izbeigtu. Taču nemānīsim sevi un neuzdosim vēlamo par patieso. Sabiedriskā doma ir gaisīga kā rīta migla. Atcerēsimies mūsu pašu Maxima veikalu boikotu. Kas to vairs atceras? Ko ar to gribu teikt? Tikai vienu – nevajadzētu pārvērtēt cerības, ka prātam neaptveramā traģēdija varētu atvēsināt karstās galvas un likt apstāties. Tieši uz to, ka šis necilvēcīgais terora akts drīz noslīks jaunu ziņu jūrā, cer šīs traģēdijas vaininieki.
Lai arī brīdī, kad rakstu šīs rindas, vēl nav oficiāli nosaukti vainīgie, pasaule, kura dzīvo ārpus Krievijas propagandas ietekmes, par vainīgajiem nešaubās. Tiešie izpildītāji – prokrieviskie separātisti (iespējams, Krievijas bruņoto spēku speciālisti), pasūtītājs – Kremlis. Protams, apzināti nebija domāts notriekt pasažieru lidmašīnu, tā sanāca aiz muļķības, bezatbildības un visatļautības. Taču tas nemazina nodarītā necilvēcību. Diemžēl kļūdās politologs Andis Kudors, kurš LTV Panorāmā piektdienas vakarā izteicās, ka konflikta risinājuma atslēga ir Putina rokās. Uzskatīt, ka Putins var apstāties pats, ir tas pats, kas narkomānam teikt, lai viņš beidz bendēt veselību un iet labāk skatīties futbolu pa televīziju, nevis meklē jaunu dozu. Vienīgais veids, kā apstādināt šādus personāžus, ir piespiest viņus apstāties.
Kā liecina vēsture, jo tālāk viņiem ļauj iet, jo grūtāk vēlāk apstādināt. 1936. gada martā, kad Hitlers iegāja demilitarizētajā Reinzemes apgabalā, vācu ģenerāļi pārbijušies jautāja: «Ko mēs darīsim, ja Francija virzīs savu karaspēku mums pretī? Viņiem pie robežas ir 30 divīzijas, mums tikai viena.» Uz to Hitlers atbildēja: «Nebaidieties! Neko viņi nevirzīs. Viņi pat nepakustēsies.» Hitleram bija taisnība, un Francijas gļēvulīgā politika tai (un pasaulei kopumā) vēlāk izmaksāja dārgi. Nav šaubu, ka pēc pasažieru lidmašīnas notriekšanas Kremlī sākās panika. Kas nu būs, kādas sankcijas Rietumi noteiks utt.? Taču, pieļauju, visus nomierināja Putina nesatricināmā pārliecība: «Nebaidieties (oriģinālā, visticamāk, skanēja neliterārāks, bet jēdzieniski ietilpīgāks vārds)! Neko viņi neuzsāks. Gan jau to krupi norīs. Tāpat kā vienmēr.»
Konflikta tālākas eskalācijas un ģeogrāfiskās izplešanās novēršana ir nevis Putina, bet gan Rietumu līderu rokās. Putins spēlē savu spēli, un tā balstās uz pārliecību, ka Rietumu līderi ir «mīkstčaulīgi botāniķi», kuri nav spējīgi uz izlēmīgu, drosmīgu rīcību un viegli padodas spēcīgāku alfa tēviņu (par kādu sevi uzskata Putins) priekšā. Tāpēc vienīgais veids, kā apstādināt Putinu, ir nodemonstrēt, ka arī Rietumos ir vīri un sievas ar krampi. Tādi, kas var mēra izjūtu zaudējušiem huligāniem sadot pretī. Vai starp Rietumu līderiem ir šādi politiķi? To redzēsim jau pavisam drīz, jo situācijas destabilizācija pasaulē ir jāaptur. Mierīgas nākotnes vārdā.