Reabilitācija vai nevērība?
Piektdien laikraksts NRA iznāca ar virsrakstu uz vāka – Rietumi reabilitē Putinu? Jautājuma zīme norādīja uz situācijas neviennozīmīgo vērtējumu. ASV prezidents Baraks Obama 28. maijā, uzrunājot Vestpointas kara akadēmijas absolventus, apgalvoja, ka, pateicoties Amerikas ietekmei, esot sekmīgi izdevies izolēt Krieviju.
Nedēļu pēc šī apgalvojuma Normandijas desanta operācijas 70. gadadienas svinībās Putins jau bija notikumu centrā un ar visiem runājās, sarokojās un smējās. It kā nekas nebūtu noticis. It kā Krima nebūtu anektēta un Ukrainas dienvidaustrumos neplosītos Krievijas atbalstīti nemiernieki. Kā raksta ASV žurnāls Time, Putinam vajadzēja tikai trīs mēnešus [kopš Krimas aneksijas], lai atgrieztos pasaules politiskajā apritē. Jau izskanējušas runas, ka jāatjauno G-8 klubiņš un Krievija jāņem tajā atpakaļ.
Tomēr teikt, ka Rietumi Putinu reabilitējuši, ir pāragri. Var teikt, ka viņš izcīnījis nelielu diplomātisko uzvaru, jo Rietumi nav spējuši nodemonstrēt vienprātību un katra Rietumu lielvalsts centusies spēlēt savu spēli, ko veiksmīgi izmanto Putins. Kad pēc Krimas notikumiem intervēju LU profesoru Leonu Taivānu, viņš atcerējās, kā kādreiz Maskavas universitātē mācījis toreizējais PSRS ārlietu ministra vietnieks, profesors Kapica – «ja ir pretinieku bloks, tad pret katru tā dalībnieku vajag atšķirīgu un mainīgu attieksmi. Vajag te ar vienu patirgoties, te ar otru, te vienam kaut ko iedot, te citam ieriebt. Tādā veidā šis bloks jāizļoga.» Tā ir sena krievu diplomātijas skola, un skaidri redzams, ka Putins cieši seko šīs skolas pamācībām.
Lai arī Putinu uzaicināja uz Normandiju, runāt par kaut kādu Krievijas politikas uzvaras gājienu nav pamata. Jo šai politikai nav ilgtermiņa perspektīvas. Putina reputācija Rietumu politiķu acīs ir iedragāta uz ilgiem, lai neteiktu – uz visiem, laikiem. Putina taktiskie panākumi izskaidrojami vienīgi ar Rietumu nevēlēšanos realizēt pārāk stingru nostāju. Dienu pirms svinībām Normandijā Briselē sapulcējās G-7 valstu vadītāji, lai izstrādātu vienotu nostāju attiecībā pret Putinu. Obama brīdināja Krieviju, ka tiks uzsākta trešās sankciju paketes izskatīšana, ja Krievija tuvāko divu, trīs, četru nedēļu laikā nemainīs savu nostāju Ukrainas jautājumā. Ko tieši Rietumi sagaida no Krievijas, netika konkretizēts. Nekonkrēto prasību izplūdušais izpildes termiņš dod plašas manevra iespējas visām pusēm.
Manuprāt, Rietumu «maigajai» uzvedībai ir divi iemesli. Pirmkārt, ASV prezidentam ir grūtības uzņemties Rietumu līdera lomu. Obamam pietrūkst tās autoritātes, lai viņa teikto pārējie G-7 kluba locekļi uztvertu ar nepieciešamo godbijību. Rezultātā katrs pats (Merkele, Olands, Kamerons) pie sevis domā, kā labāk rīkoties savās interesēs, kuras var arī nesaskanēt ar kopējām interesēm. Šodienas politiķus no aizsaules brīdina Vinstons Čērčils, kurš savā grāmatā Otrais pasaules karš raksta: «Kā viens no tiem, kas dzīvoja un darbojās šajās dienās, es izvirzu mērķi parādīt, cik gan viegli varēja novērst pasaules kara traģēdiju. Kā ļaunu nodomu pārņemtie guva spēku no labdarbīgo vājuma ... Mēs redzējām, kā aicinājumi uz sapratni un nosvērtību kļuva par galvenajiem nāves draudiem. Mēs redzējām, kā vidusceļš, kura izvēli noteica vēlme pēc drošības un mierīgas dzīves, izrādījās ceļš uz katastrofu. Mēs redzējām absolūtu nepieciešamību pēc plašas starptautiskās rīcības, kura jāīsteno kopīgi vairākām valstīm, neatkarīgi no jebkādām to iekšējās politikas pārmaiņām.»
Šobrīd Rietumiem grūti saskaņot asu pret Putinu vērstu kopēju rīcību. Iespējams, tāpēc, ka tie Putina draudus pasaulei, vismaz pagaidām, nevērtē kā pārāk nopietnus. Tas ir otrs iemesls Rietumu nevērīgajai reakcijai. Pārāk milzīgas ir spēku atšķirības. Pat, ja Putins savu spēli izspēlētu izcili, bet Rietumi pavirši, pieļaujot kļūdas, arī tad ilgtermiņā Krievija Rietumus uzvarēt nevar. Pēc definīcijas nevar. Rietumu ekonomiskais potenciāls vairāk nekā desmit reižu pārsniedz Krievijas iespējas. Nevienā cilvēku dzīves elementā Krievijai nav pievilcīgāka piedāvājuma par to, ko piedāvā Krievijas peltie «sapuvušie» Rietumi. Nevienā dzīves jomā krievu pašiedomātais «garīgums» nav spējīgs uzrādīt labākus rezultātus par Rietumu «bezdvēselisko merkantilismu». Katram, kurš bijis Rietumos un Austrumos, šīs patiesības ir acīmredzamas. Tad uz kāda pamata lai Putins spētu kaut ko panākt? Tāpēc nav ko pārāk iespringt, secina Merkele, Olands&Co.