Internetā parādījusies kāda anonīma vēstule, kurā izteikta prasība Saeimai un Valsts prezidentam izvērtēt iespējas Andrim Bērziņam turpināt ieņemt amatu.
Faktiski tiek prasīts prezidentam atkāpties, jo viņš neesot pietiekoši skaidri un stingri formulējis savu attieksmi pret notikumiem Krievijā un Ukrainā. Vēstuli var parakstīt jebkurš, kurš piekrīt vēstulē paustajam vēstījumam.
Grūti noliegt, ka prezidentam ir problēmas ar oratora dotībām un viņš nemēdz izdarīt politiski asus pavērsienus. Viņš drīzāk ir piesardzīgs politiķis, kura dzīves pieredze liek rūpēties, lai netiktu izliets ūdens, ko vēlāk nesasmelt. Atgādināšu, ka Ukrainā krasi saasinājās situācija pēc tam, kad turienes augstākais likumdevējs – Augstākā Rada revolucionārā uzvaras azartā atcēla valodu likumu, kas paredzēja atsevišķās vietās kā otru valsts valodu izmantot krievu valodu. Tieši šis pārsteidzīgais lēmums ļāva Krievijai viegli destabilizēt situāciju krievvalodīgajā Krimā un ievirzīt situāciju sev vēlamā gultnē. Tas, ka pēc dažām dienām Kijevā apķērās un pārsteidzīgo lēmumu atcēla, situāciju vairs nemainīja – izlietu ūdeni nesasmelsi. Šo epizodi pieminu, lai ilustrētu, cik viegli ir patriotiskā dedzībā kaut ko neapdomīgi izdarīt vai pat tikai pateikt, ko vēlāk nākas nožēlot, jo atjaunot situāciju, kāda tā bijusi iepriekš, vairs nav iespējams.
Taču pat tad, ja prezidents kādam var likties amatam nepiemērots, tad, pasakot A, jāpasaka arī B. Ja gribam, lai Andris Bērziņš atbrīvo Valsts prezidenta krēslu, ir jābūt vismaz aptuvenai skaidrībai, kuru varētu likt viņa vietā. Vismaz jānosauc kandidāti, lai sabiedrība varētu vērtēt. Daļa sabiedrības augstu vērtēja Valda Dombrovska politisko darbību un joprojām nevar piedot prezidentam, ka viņš piespieda «mīļo lācīti» atkāpties no premjera amata. Varbūt jāpiedāvā Dombrovskim šis augstais tituls? Liela sabiedrības daļa ir pārliecināta, ka Dombrovskis esot bijis visu laiku labākais Latvijas premjers. Tad nu lai nāk par Latvijas prezidentu un skaidri formulē savu un valsts attieksmi pret notiekošo, kā viņš to darīja (vai nedarīja) premjera amatā. Taču izskatās, ka Dombrovski vairāk interesē mierīgs darbs Briselē nekā sarežģīts Rīgas pilī (vai pagaidām Melgalvju namā).
Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) mikroblogošanas vietnē Twitter ar tādu kā ļaunatminīgumu atgādina, ka par pašreizējo prezidentu pārsvarā balsojuši (vēlēšanas bija aizklātas) ZZS un SC deputāti. Taču par ko balsoja pati Vienotība? Tas nav īsti zināms, taču liela daļa nobalsoja par Valdi Zatleru, kurš vēsturē iegājis kā prezidents – dažādu mantu un amata privilēģiju (vai dzīvesbiedres untumu) vergs. Kā cilvēks, kurš īsi pirms prezidenta vēlēšanām labprāt dzēra vīnu ar tā dēvētajiem oligarhiem, bet, redzot, ka netiks pārvēlēts, veica darbības, kuras ļoti atgādina valsts apvērsumu. Kalniete droši vien gribētu šajā kritiskajā laikā valsts prezidenta amatā redzēt cilvēku, kurš reiz jau piesauca tankus. Tiesa, ne Putina Pleskavas divīzijas tankus, bet tos, kuri viņu – Valdi Zatleru vienīgie varot šķirt no sadarbības ar SC.
Jādomā, ka lietderīgāk būtu nevis aicināt Andri Bērziņu atkāpties, bet gan prasīt Saiemas deputātiem un politiskajām partijām mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību, lai tauta izlemj, ko tā grib redzēt prezidenta krēslā. Taču atklātajā vēstulē par to nav ne vārda. Pēc vēstules autora loģikas, prezidentam jāatkāpjas un tad atkal jāuzsāk vecais, ierastais partiju tirgus, kas vēlēšanu gadā varētu izvērsties īpaši destruktīvā pasākumā. Atceroties grūtības, ar kādām saskārās mūsu tā dēvētie politiķi, kad pēc Dombrovska demisijas bija jāatrod jauns premjers, ārkārtas prezidenta vēlēšanas valsts stabilitāti neveicinātu. Ja nosmeļam emocionālās putas un ieklausāmies saprāta balsī, tad šī anonīmā atklātā vēstule nav nekas cits kā kārtējais mēģinājums destabilizēt politisko situāciju Latvijā. Kādi spēki un kuri cilvēki šobrīd ir ieinteresēti destabilizēt situāciju Latvijā, katrs pats var minēt, bet tie noteikti nav Latvijas patrioti.