"Mazohisti! Vai tad nebija panākta vienošanās? Kāpēc vēl jābalso?" Šādiem vārdiem deputāts Dzintars Ābiķis Saeimas ceturtdienas sēdes starpbrīdī skaļi šķendējās Saeimas bibliotēkā.
Reti kad ir gadījies redzēt Ābiķi tik neviltoti niknu. Viņa sašutums plūda pāri malām. Par to, ka būs jābalso par deputātu atalgojuma un kompensāciju apmēra nesamazināšanu. Tā kā Ābiķis no Tautas partijas ir izmests un tagad ir pie frakcijām nepiederošs deputāts, viņš acīmredzot nebija pietiekami informēts un bija kaut ko pārpratis. Viņš domāja, ka būs par šo kutelīgo jautājumu jābalso pēc kaut kādām, kaut formālām debatēm un iespējamās kaunināšanas. Taču tā nenotika. Vienošanās starp visām frakcijām bija panākta, un likumprojekts tika kā steidzams bez debatēm izdzīts divos lasījumos minūtes laikā.
Deputāti nekādā ziņā nav mazohisti un nobalsoja par sava atalgojuma un privilēģiju (trīs mēnešu kompensācijas par vēlētāju uzticības nesaņemšanu citādi grūti klasificēt) saglabāšanu tādā veidā, ka vārds atalgojums vispār netika pieminēts. Likumprojekts saucās Par grozījumiem Kārtības rullī. Šie grozījumi tika pieņemti vienbalsīgi, bez debatēm, visiem deputātam solidāri klusējot. Vienīgi 85 gadus vecais, arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Visvaldis Lācis kārtējo reizi pārkāpa nerakstīto deputātu ētikas kodeksu un, runājot par citu jautājumu, aizpeldēja šajos bīstamajos ūdeņos. Sēdes vadītājam pat vajadzēja deputātam aizrādīt, ka viņš aizrunājies ne par lietu. Tiesa, Lācis ne ar pušplēstu vārdiņu neieminējās, ka, līdzīgi kā algas ir apgrieztas absolūtajam vairumam Latvijas iedzīvotāju, jāsamazina arī deputātu algas, piemaksas un kompensācijas. Gluži otrādi, viņš brīdināja, ka nākamajā Saeimā tiks savēlēti vieni bezdarbnieki, ja šis atalgojums tikšot samazināts. Citiem vārdiem, samazinot atalgojumu, būtiski pazemināsies nākamās Saeimas kvalifikācijas līmenis.
Visvaldis Lācis neapšaubāmi ir viens no godīgākajiem Saeimas deputātiem. Viņš nemelo. Viņš saka to, ko domā. Šoreiz viņš saka to, ko domā visi. Ne reizi vien esmu teicis, ka tie, kuri vārdu salikumu simts gudrās galvas lieto ironiskā nozīmē, smagi maldās. Absolūtais vairākums deputātu ir svēti pārliecināti, ka ir augstas klases profesionāļi un viņu neievēlēšana nākamajā Saeimā būtu liels zaudējums Latvijas tautas nākotnes attīstībā. Tas nav nekāds joks. Viņi nudien ne tikai tā domā, bet ir cieši pārliecināti.
Patiesību sakot, izskatās, ka tā domā ne tikai deputāti. Citādi nav izskaidrojama lielā sabiedrības pretestība jebkuram mēģinājumam grozīt Latvijas politisko sistēmu. Saglabājoties esošajai vēlēšanu sistēmai, esošais deputātu kvalifikācijas līmenis būtiski nemainīsies arī turpmāk. Pašiem deputātiem šķiet, ka tas ir ļoti augsts, tāpēc neko ne tikai nevajag, bet pat nedrīkst mainīt. Acīmredzot tikpat augstās domās par deputātu kvalifikāciju ir tie, kuri ārpus Saeimas aizstāv pašreizējās sistēmas negrozāmību. Pat runas par mažoritāro vēlēšanu sistēmu, kad ikvienam deputātam būtu jācīnās par deputāta vietu aci pret aci ar citiem kandidātiem, izraisa slimīgu nervozitāti politiskajās aprindās.
Līdzšinējā partiju sarakstu vēlēšanu sistēma varbūt ir visdemokrātiskākā no formālās demokrātijas viedokļa, bet vienlaikus arī vismazprasīgākā.
Tagad daudzi šķendējas par olimpiskā vicečempiona Viktora Ščerbatiha darbu Saeima, bet ir taču skaidrs, ka, cīnoties vienam pret citiem kandidātiem atsevišķā vēlēšanu apgabalā, Ščerbatiham būtu pavisam maz izredžu tikt ievēlētam. Galvenais – viņš nemaz neizvirzītu savu kandidatūru. Tieši ievēlēšanas vieglums pamudināja ne vienu vien deputātu izvēlēties šo, ja tā var teikt, profesiju. Tagad katru sistēmas izmaiņu, kas apgrūtinātu tikšanu deputātos, šie cilvēki uztver kā personisku labklājības apdraudējumu.
Ikviens, kurš vienalga ar kādiem lozungiem aizstāv esošās sistēmas negrozāmību, faktiski aizstāv esošo politisko eliti un tās turpmāku pastāvēšanu mazgrozītā veidā. Visas spekulācijas par demokrātiskajām vērtībām, vadonisma kultu, Satversmes svētumu un tās tēvu tālredzīgo viedumu patiesībā ir bailes no īstas politiskās cīņas. Bailes no latiņas paaugstināšanas un pašu atbildības palielināšanas. Visas šīs spekulācijas lej ūdeni uz esošās politiskās mazspējas iekonservēšanas dzirnavām. Vai mums to vajag?