Aizdomu ēna izplešas

Bijušais KNAB vadītājs Normunds Vilnītis nupat publicētajā intervijā žurnālam Playboy apgalvo, ka viņa toreizējā vietniece Juta Strīķe «noairējusi» operatīvās izstrādes lietu pret kādu Valda Dombrovska valdības ministru.

Pēc šīs ziņas publicēšanas internetā lasītāji savos komentāros pamatoti uzdeva jautājumu, kurš tad ir šis ministrs, un izteica savus minējumus. Atbildi nekavējoties sniedza labi informētā politisko aizkulišu zinātāja, portāla pietiek.com žurnāliste Agnese Margēviča, nosaucot konkrētus ministrus un konkrētus darījumus, uz kuriem gūlusies aizdomu ēna. Jāpiebilst, ka A. Margēviča jau ilgstoši vērš sabiedrības uzmanību uz šaubīgām darbībām, kuras veic ar Vienotības politisko virsotni saistīti dažādi «lietu kārtotāji», taču ne šajos darījumos iesaistītie cilvēki, ne paši darījumi neizraisa KNAB interesi. Tas daudz labprātāk meklē utis sen ietekmi zaudējušu personu kažokos, jo tie, kas pie varas, šo iestādi uzkrītoši neinteresē.

Vilnītis intervijā izsaka arī bažas, ka Strīķe piesedz tās iestādes, kurās ir augsts korupcijas risks – Muitas pārvaldi, Finanšu policiju un tamlīdzīgas. Vairāk nekā divus gadus būdams tik nozīmīgas valsts tiesībsargājošās iestādes vadītājs, viņš paguva daudz ko pieredzēt un varētu daudz ko pastāstīt. Turklāt ne tikai žurnālam, bet arī prominentākām personām un iestādēm. Ja vien kādam būtu vēlme viņu uzklausīt. Taču par to ir lielas bažas, jo arvien skaidrāk iezīmējas politiskās varas, tiesībsargājošo struktūru un kriminālās pasaules saaugšana vienā grodā kopējā zirgu deķī. Vilnītis neslēpj savu neticību, ka kaut kas varētu mainīties uz labo pusi, jo «nevienam neko neļaus darīt. Strīķe būs atpakaļ, un no spēka un varas pozīcijām politiķi izdarīs visu, lai KNAB noturētu paklausīgus un varai noderīgus cilvēkus». Līdzīgus apvainojumus Strīķei intervijā NRA izsaka zvērināts advokāts Aloizs Vaznis. Viņš norāda, ka Vilnītis gribējis izveidot apakšvienību, kas apkarotu kontrabandu Latgalē, bet Strīķe un cilvēki, kas aiz viņas stāv, aktīvi pretojušies šīs struktūras izveidei, jo baidījušies, ka to nevarēs kontrolēt un rezultātā vēl iesēdinās tos, kurus nevajagot iesēdināt.

Šie ir publiski izteikti ļoti smagi apvainojumi par to, ka Strīķes darbībā vērojami ne tikai administratīvas dabas pārkāpumi, bet jau aizdomas par iespējamiem krimināla rakstura pārkāpumiem. Šādi apvainojumi prasās pēc to pilnīgas un neapstrīdamas atspēkošanas. Tā kā aizejošais premjers savā pēdējā darbadienā otro reizi atjaunoja Strīķi amatā, par spīti KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka nepārprotamajai nostājai, ka Strīķei neuzticas, uz kārts ir likta arī Dombrovska reputācija. To grauj viņa neslēptā aizbildniecība pār ilggadējo KNAB priekšnieka vietnieci Jutu Strīķi.

Ja no Strīķes visaugstākajā (Nacionālās drošības padomes) līmenī netiks noņemta šaubu ēna par viņas aizdomīgajām darbībām, kuras min Vilnītis, Margēviča un Vaznis, tad šī aizdomu ēna smagi gulsies arī uz Dombrovski kā Strīķes lielāko «aizstāvi». Šī ēna izplešas un var sākt krist gan uz visu tiesībsargājošo sistēmu kopumā, gan uz Latvijas valsti.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.