Astroloģijā visas zodiaka zīmes dalās četrās grupās – zemes, gaisa, ūdens un uguns zīmēs. Ja līdzīgi klasificētu valdības, tad Laimdotas Straujumas valdību droši varētu dēvēt par zemes zīmes valdību. Ne tikai tāpēc, ka pati Straujuma nāk no Zemkopības ministrijas, bet gan tāpēc, ka valdībā ir aicināti cilvēki, kuri nav tendēti runāt par zvaigžņu nešanu no debesīm, bet gan darīt lietišķus, pavisam ikdienišķus darbus. Tādus darbus, kas nesola dedzīgu atzinību noteiktās aprindās, bet bez kuru izdarīšanas tautai maizes rieciens var palikt plānāks un garoza cietāka. Valdībā nav neviena, kurš būtu kā Roberts Ķīlis vai Edmunds Sprūdžs – ar milzu pretenzijām uz vieduma pārāko pakāpi, bet pavisam mazu spēciņu, lai kaut ko reālu spētu izdarīt.
Var piekrist tiem Twitter komentētājiem, kuri apgalvo, ka no valdības izmesti visi «principiālie un kategoriskie». Taču kur teikts, ka «principiālie un kategoriskie» ir tie labākie? Viens principiāls (lasi: stūrgalvīgs) «idiots» var sataisīt vairāk ziepju, nekā desmit gudrie izlabot. Komandas darbā nekas nav traucējošāks kā šie «principiālie un kategoriskie», kuri ir nešaubīgi pārliecināti, ka viņiem taisnība un tāpēc var atļauties nemaz neklausīties citu argumentos, jo «tās taču tāpat ir muļķības». Lielā mērā iepriekšējā premjera Valda Dombrovska popularitāte arī slēpjas viņa mierīgumā un nepakļāvībā mirkļa impulsu iegribām. No šā aspekta Straujumas valdība solās turpināt līdzšinējo kursu.
Iepriekšējā valdība tika izveidota pēc Saeimas atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām. Tā tika veidota dažādu «sarkano līniju» ierobežota. Rezultātā tika iegūta konfrontācijas valdība. Tagad daži jau aizmirsuši (vai nevēlas atcerēties), cik rīcības nespējīga bija šī valdība pēdējā pusgada laikā, kad to plosīja dažādi kašķi un ultimāti. Tas bija iemesls, kāpēc Valsts prezidents Andris Bērziņš ieteica Dombrovskim atkāpties. Bija pienācis laiks mainīt politiskās uzvedības modi, un Straujuma nāk ar jaunu uzstādījumu.
Latvijas politiski aktīvā sabiedrība ir nosacīti sadalījusies divās daļās – tajos, kuri grib izbeigt, eirodeputātes Sandras Kalnietes vārdiem runājot, politisko «pilsoņu kariņu» latviskajā politiskajā spektrā, un tajos, kuri nevar rimties un grib turpināt cirvju vicināšanu, aizmirstot apkārtējo realitāti. Pirmie skaidri redz šā «kariņa» sekas un tos spēkus, kuri no tā gūst lielākās politiskās dividendes, kamēr otriem pretinieka iznīcināšanas vēlme ir tā aizmiglojusi skatu, ka tie neko sev apkārt vairs neredz un turpina atkārtot, ka tā ir «principa» lieta. Ja šie «principiālie» uz spēles liktu tikai savu politisko nākotni, tad par viņu «cīņu» varētu arī neuztraukties, taču šoreiz likme ir lielāka – būt vai nebūt Saskaņas centram valdībā, jo tieši viņi ir vienīgie ieguvēji no nepārtrauktajiem latviešu partiju kašķiem.
Ļoti iespējams, ka vilciens jau ir aizgājis un to, ko Valdis Zatlers nevarēja izdarīt ar «tankiem», viņš izdarīs ar savu naidu pret tiem, kas viņu nepārvēlēja. Taču to latviešu skaitu, kuriem apnikusi latviešu savstarpējā riešanās un kuri tāpēc savas balsis atdos SC, mēs redzēsim rudenī. Līdz tam latviešu partijām ir doti astoņi mēneši, lai tās pierādītu, ka spēj saprātīgi vadīt valsti. Tas tad arī būs galvenais Straujumas valdības uzdevums. Tas nenozīmē, ka valdībā tagad viss būs klusi un mierīgi kā lāča migā dziļā ziemas vidū. Taču valdībai jābūt tādai kā labam futbola tiesnesim – kuru pēc iespējas mazāk pamana spēles laukumā, bet kuru vienlaikus jūt kā spēles grožu turētāju.
Inas Druvietes nominācija izglītības un zinātnes ministres amatam ir nepārprotams signāls mieram un sadarbībai ar nozari, kur pamatīgu haosu ieviesa «ķertā profesora» Ķīļa varbūt pat labi domātās, taču nepārdomāti menedžetās «reformas». Vjačeslava Dombrovska uzdevums būs savietot praktisko gāzes un elektroenerģijas tirgus liberalizāciju ar teorētiski ideālo modeli. Ar ekonomiku ir tā – jo cilvēks ir tālāk no praktiskās ekonomikas, jo viņam labāk patīk dažādi skaisti aprakstīti grāmatu modeļi. Latvijas ekonomika tā tika veidota divdesmit gadu garumā – aizbrauc kāds fiziķis uz ASV, pāris mēnešu iziet attiecīga novirziena kursos, un gatavs ekonomists, kuru var likt augstos amatos. Vjačeslavs Dombrovskis gan arī ir no ekonomistu teorētiķu aprindām, bet viņa zināšanas ir fundamentālākas un tāpēc ne tik shematiskas kā dažam labam kursu izgājušam «speciālistam».
Straujumas valdībai būs jāpārdzīvo divas svarīgas vēlēšanas, kurās politiķi par vietām pie «siles» cīnīsies ar nagiem un zobiem. Sabiedriskās domas aptaujas gan liecina, ka gaisa jaucējus varbūt atzīst šaura aktīvistu vide, bet plašākai sabiedrībai pie sirds ir cilvēki, kuri ar abām kājām stāv uz zemes. Tāpēc valdībai var novēlēt vairāk saticības un ražīga darba.