Aivja Roņa vēlēšanās mazināt spriedzi koalīcijā, atkāpjoties no satiksmes ministra amata, nav piepildījusies.
Jaunais ministrs, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss amatā apstiprināts ar opozīcijas balsīm, kas parlamentārās demokrātijās ir bīstams signāls koalīcijai. Arī Latvijas politiskajā praksē tas ir netipisks gadījums, kura loģisks turpinājums būtu valdības krišana. Ja tā nenotiks, varēsim runāt par parlamentārās demokrātijas jaunradi. Un buksējošo reformu un adaptētā tiesiskuma koalīcijas pārstāvji varēs stāstīt par kārtējo Latvijas veiksmes stāstu – cik kompromisspējīga ir šī koalīcija. Tās partneri, jo īpaši Nacionālā apvienība (NA) un Reformu partija (RP), spējuši norīt vienu krupi pēc otra, sākot ticēt, ka tās ir par delikatesēm dažviet uzskatītās varžu kājiņas.
Jau iepriekš koalīcijas partneri neatbalstīja NA rosinātos likumu grozījumus par deputātu atalgojuma nepalielināšanu, uzturēšanās atļaujām, neuzklausīja iebildes par Saeimas atlaišanas procedūras apgrūtināšanu referenduma ceļā, ar opozīcijas balsīm pārbalsotas virkne citas nacionāļu pozīcijas, līdzīgi ne reizi vien garu degunu atstāta RP. Bet tie vēl ir ziediņi salīdzinājumā ar ministra apstiprināšanu, iebilstot vienam koalīcijas partnerim.
Cik formāli NA, vismaz publiski, formulēja savas iebildes pret A. Matīsu kā kandidātu bez politiskās atbildības, tikpat formāli premjers Valdis Dombrovskis (V), arī vismaz publiski, pauda Vienotības gatavību uzņemties par viņu politisko atbildību, pat aicinot A. Matīsu iestāties Vienotībā. Ņemot vērā iekšējās opozīcijas esamību pašā koalīcijā, politiskā aizmugure A. Matīsam neskādētu, lai cik nesimpātiska šķistu partijiskā piederība, kas profesionālam, ilgdzīvojošam augsta ranga ierēdnim tikai kaitē.
Interesantas ir pašas NA nostājas pārvērtības. Pēc A. Roņa atklāsmes par demisiju NA bija spara pilna uz esošo ministru darba izvērtējuma pamata, iespējams, pārdalīt ministru krēslus un arī pretendēt uz satiksmes ministra krēslu, bet nu jau uzstājība attiecās vien uz Vienotības politiska kandidāta virzīšanu. Vai NA vairāk interesēja tas, lai politiskajiem konkurentiem netiktu atbrīvots ietekmīgais SM valsts sekretāra amats un lai Vienotību pirms vēlēšanām varētu sist par nebūšanām satiksmes jomā? Iemeslu netrūktu – neveiksmīgais vilcienu iepirkumu konkurss, sliktie ceļi, kam līdzekļi no budžeta un Eiropas fondiem šogad mazāk, nezin kas vēl apakšā pēc formālajiem rādītājiem šķietami labi strādājošajiem nozares smagsvariem – dzelzceļam, ostām. Ja par parlamentāro sekretāru, visticamāk, kļūs olšteiniešu pārstāvis Viktors Valainis (aizdomīga gan ir Klāva Olšteina aiziešana no šā amata, vienlaikus izmetot mājienus par neatkarīgo deputātu iespējamu pievienošanos Vienotībai), tad uz valsts sekretāra vietu jaunais ministrs rīkos konkursu. Interesanti būs vērot, kas tajā uzvarēs vai no kuras atvilktnes tiks izvilkts viņa CV.
Bez nesenajiem kašķiem koalīcijā par Augstākās izglītības padomes locekļiem un virkni domstarpībām salīdzinoši nebūtiskākos jautājumos dzirksteles uzšķīla arī Saeimas Tautsaimniecības komisijas balsojums par gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu. Pirmie sašuta nacionāļi, jo īpaši eiroparlamentārietis Roberts Zīle, kā arī valdes loceklis Jānis Iesalnieks, kurš tvītoja, ka «Gazprom labvēlīgais lēmums komisijā, gan prokrieviskā A. Matīsa ievēlēšana bija (Dzintara) Zaķa sarūpēta. Ņemot vērā Vienotības pagriešanos Kremļa interešu apkalpošanas virzienā, šai valdībai vairs nav morāla pamata turpināt eksistēt.»
Pēc R. Zīles domām, liberalizācijas atlikšanas virzīšana Saeimā esot neuzticības izteikšana ekonomikas ministram. Izskatās, ka koalīciju plosa gan partiju uzskatu atšķirības, gan personiskās ambīcijas, gan priekšvēlēšanu pozicionēšanās, gan ārējo lielo spēlētāju biznesa intereses. Ja starp NA, pēc R. Dzintara teiktā, un RP ir dziļa aiza, starp Vienotību – plaisa, kas, izskatās, tāpat kā starp Vienotību un RP, arī iet arvien dziļāk, tad tuvinās vien Vienotība ar olšteiniešiem. Vienotības koalīcijā nav. Ir tikai Vienotība.