Finansiāli grūtos laikos pašvaldības ķeras pie katras iespējas ātri un vienkārši papildināt budžetu, daudz nelauzot galvas par lēmuma blaknēm. Sliktu piemēru tām demonstrē valdība, palielinot nodokļus, izgrābjot kaut kādu naudu no to maksātājiem īstermiņā un samazinot kopējos ieņēmumus ilgākā laika posmā, vienlaikus saldējot ekonomiku.
Kā vienu no šādiem ātrās naudas taisīšanas veidiem atsevišķas pašvaldības redz maksu par iebraukšanu pilsētā vai kādā tās zonā. Jaunā Rīgas domes sasaukuma komiteja augustā lēma atjaunot šā gada sākumā likvidēto caurlaižu sistēmu Vecrīgā, Jūrmalas dome lēmusi lata vietā no 2010. gada iekasēt divus. Pļaviņu dome grib par iebraukšanu pilsētā prasīt 50 santīmu, lai finansētu ceļa remontēšanu – tieši tam daudzi caurbraucēji joprojām dod priekšroku, nevis gludajam, bet garākajam apvedceļam.
Valdība pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikuma gada sākumā grozīja normatīvos aktus un deva pašvaldībām pašām tiesības piešķirt īpaša režīma zonas statusu un iekasēt nodevu par iebraukšanu tajās. Par laimi, pašvaldības nevar vienkārši vieglu rokas kustību parakstīt lēmumu, un viss. To var izdarīt, tikai mainot teritorijas plānojumu un attiecīgi organizējot sabiedrisko apspriešanu, lēmumu pamatojot ar noteiktu mērķi, kas nav papildu naudas iekasēšana pašvaldības budžetā.
Nodevas mērķis par iebraukšanu Jūrmalā sākotnēji bija vides saudzēšana, kas jau sen degradēts gan ar piekāpšanos dažādiem naudīgiem personāžiem, ļaujot tiem izcirst priedes, lai dabas pamatnēs uzbūvētu villas. Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics neslēpj, ka lēmums par divu latu iekasēšanu pieņemts, nevis pamatojoties uz ekoloģiskiem apsvērumiem, bet gan meklējot papildu ieņēmumu iespējas, jo Jūrmalai esot pārāk daudz jāmaksā pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Taču iebraukšanas maksas palielināšana nekādi neiet kopā ar Jūrmalas pozicionēšanos kā tūristiem atvērtu pilsētu – tā drīzāk norāda uz vēlmi norobežoties no pilsētai nepiederīgajiem.
Paaugstinot nodevu, prasītos arī pēc vides un tās stāvokļa izmaiņu novērtējuma, plāna, skaidrojuma, ko ar nodevas palielināšanu varētu sasniegt, analīzes par blakusefektiem, par alternatīvām, tāpat vajadzētu piedāvāt uzlabotu sabiedriskā transporta sistēmu, paturot prātā, ka tos, kas pārvietojas ar auto, pārsēdināt sabiedriskajā transportā ir teju neiespējami. Viņi drīzāk Jūrmalas krodziņu vietā izvēlēsies Rīgu, bet uz pludmali brauks uz Vidzemes jūrmalu.
Līdzīgi Rīgas kungi pastāvīgi laizās ap iebraukšanas regulēšanu kā Pūks ap medus podu. Lai mazinātu sastrēgumus, Gundars Bojārs, būdams Rīgas mērs, rosināja ieviest 50 santīmu maksu par iebraukšanu galvaspilsētā tiem, kas nav deklarēti Rīgā, bet eksmērs Jānis Birks, kurš vienubrīd bilda, ka neatbalstīs iebraukšanas maksu, pēc pāris mēnešiem nāca klajā ar visai absurdu ideju par "pāra un nepāra sistēmas" ieviešanu, kad automašīnas ar pāra numuriem Rīgā varētu braukt tikai pāra datumos, bet ar nepāra numuriem – nepāra datumos. Satiksmes un transporta jautājumu komitejas un Jaunā laika pārstāvis Juris Zvirbulis piedāvāja noteikt minimālo pasažieru skaitu mašīnās. Pašreizējā darba vietu trūkuma apstākļos pasažieru skaitīšana būtu labs risinājums, ja neizdotos īstenot tagadējā Rīgas vicemēra Aināra Šlesera ambiciozās idejas par darba vietu radīšanu, tikai nelaime tā, ka šāda nodarbe būtu tikpat bezjēdzīga kā zvirbuļu skaitīšana uz elektrības vadiem, jo īpaši laikā, kad sastrēgumi ievērojami mazinājušies līdz ar ekonomikas kritumu.
Iepriekšējā sasaukuma Rīgas dome plānoja paplašināt caurlaižu zonu līdz dzelzceļa lokam, paaugstināt maksu par iebraukšanu Vecrīgā, kas beidzās ar pretējo – caurlaižu sistēmas atcelšanu, tiesa, piespiedu kārtā, kad RAPLM nepiekrita Vecrīgai pagarināt īpašā režīma zonas statusu. Paši vainīgi – dalīdami un tirgodami caurlaides pa labi, pa kreisi visiem, kas tik palobēja, samaksāja, padraudzējās, domnieki paši iezvanīja šīs naudas renes un blata sistēmas galu. Argumenti ministram Edgaram Zalānam nebija tālu jāmeklē – mērķis būtiski samazināt autotransporta kustību Vecrīgā nav sasniegts. Domnieki draudēja ar haosu Vecrīgā, bet, redzot, ka lēmums mainīts netiks, ķērās pie braukšanas un auto novietošanas sakārtošanas esošo nosacījumu ietvaros. Izrādījās, ka stāvvietas maksas paaugstināšana Vecrīgā un ceļu nosprostojumi caurbraukšanas ierobežošanai strādā ne sliktāk kā caurlaides, arī jautājuma risināšanai par autonovietnēm Vecrīgā dzīvojošajiem un to maksu nav obligāti vajadzīgas barjeras. Tās domniekiem tomēr kaut kādu iemeslu dēļ atkal izrādījušās vajadzīgas. Ja viņi patiesi domātu par "pilsētbūvniecības pieminekļa un vides aizsardzību", par emisijas gāzēm, tad varētu padomāt par ko līdzīgu kā, piemēram, kūrortpilsēta Palanga, kas ieviesusi elektromobiļus, ar ko vizina tūristus, bet pašvaldības policisti pārvietojas ar savdabīgiem elektroriteņiem bez pedāļiem Segway. Vai Vācija, kur transportlīdzekļi atkarībā no tehniskajiem parametriem tiek sadalīti ekoloģiskās grupās , bet pilsētas iedalītas emisijas zonās, kurās iebraukšana reglamentēta atkarībā no autiņa ekoloģiskās grupas. Nekādas iniciatīvas ekoloģiskuma virzienā no domes nav manītas. Tā vietā valsts un pašvaldību amatpersonas demonstrē ekoloģiskās uzvedības piemēru, piecu minūšu gājienu caur Vecrīgu posmos Ministru kabinets–Saeima–Rīgas dome–Ārlietu ministrija–Rīgas pils aizvietojot ar braucieniem limuzīnos. Protams, protams, protokols, drošība, dārgais laiks... Bet tad nevajag bāzt batonus ausīs par rūpēm par vidi un likt cilvēkiem maksāt par to, kas nenotiek.
***
VIEDOKLIS
Edgars Zalāns, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs
Pēc tā, kas notika ar caurlaižu sistēmu pērn Vecrīgā, grozījām noteikumus tā, lai katra pašvaldība pati būtu atbildīga par speciālo zonu noteikšanu un nodevas par iebraukšanu tajā iekasēšanu. Taču to nevar darīt ar vienu lēmumu, bet tikai caur teritorijas plānojuma procesu.
Tā kā uz Jūrmalu vēl attiecas vecā sistēma, tai lēmums par iebraukšanas maksas paaugstināšanu jāsaskaņo ar RAPLM, bet es to neatbalsītšu, jo pašvaldības pamatojums neatbilst mērķim, kādēļ nodeva tiek iekasēta. Lai panāktu nodevas paaugstināšanu, Jūrmala var mēģināt ieviest jaunu nodevu, saskaņojot ar iedzīvotājiem caur pilsētas plānošanas procedūru, kas nebūs tik vienkārši un kas teorētiski varētu tikt ieviesta ne agrāk kā nākamā gada vasarā, nevis no nākamā gada sākuma.
Arī Rīga caurlaižu atjaunošanu var panākt caur šādu pašu procedūru – jāveic teritorijas plāna grozījumi. Pats plāns pieņemts jau jūlijā, kur caurlaižu atjaunošana nav paredzēta.
Par laimi, nereti plāni par iebraukšanas maksu palielināšanu ir tikai runu līmenī, jo saskaņošanas process ar iedzīvotājiem un pamatojuma noteikšana nav tik vienkārša.