Kam izdevīgs demogrāfijas balagāns?

Vadzis ir lūzis – eksperti un nevalstiskās organizācijas atteikušies no sadarbības ar Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas darba grupu abortu jautājumā. Diemžēl balagānu atgādina ne vien ekscentriskā nacionāļu deputāta Imanta Parādnieka vadītā darba grupa, bet visas valdības un koalīcijas dejas ap demogrāfijas tēmu.

Tēma – emocionāli uzrunājoša, lai arī, grāmatvediski ņemot (bet tā jau šī valdība ar premjeru priekšgalā ņem), nav politiskajām dividendēm bagātākā, jo netieši runā pretī daudzskaitlīgākajai un aktīvākajai elektorāta daļai – pensionāriem. Ilgtermiņā gan interešu sadursmju abām auditorijām nebūtu, jo vairāk jauno nozīmētu vairāk pensiju maksātāju, bet skaidrs, ka šodienas jaundzimušie šodienas pensionāriem nekādi maksātāji nav. Kamēr, piemēram, Vācijā, abas auditorijas tiek saliedētas, rosinot apmaksātus bērna kopšanas atvaļinājumus arī vecvecākiem, Latvijā par jauno ģimeņu un pensionāru sarīdīšanu ik pa laikam parūpējas kāds rungains eksperts, investīcijas demogrāfijā, jaunajās ģimenēs, rosinot uz pensionāru rēķina, tādējādi apdraudot šo investīciju iespējamību. Jo politiķis jau nebūs politiķis, ja nedomās par savu pārvēlēšanu. Pensionāru – vēlētāju ir daudz, jauno ģimeņu – mazāk, bet ne tik maz, lai par tēmu vismaz neparunātu, šo to apsolītu. Jāpiekrīt demogrāfam Ilmāram Mežam, kurš par valdības un Saeimas veikumu it kā prioritārās demogrāfijas jomā izteicies, ka tā ir tikai «muldēšanas prioritāte».

I. Parādnieka vadītā apakškomisija un darba grupa spilgti iezīmēja arī citās jomās, Saeimas komisijās un valdības darba grupās esošo stilu ekspertus aicināt nevis profesionālu padomu respektēšanai, politisko, fiskālo plānu leģitimizēšanai demokrātijas spēles ietvaros. Kā savu demaršu pamatoja eksperti, I. Parādnieka metodes neesot pieņemamas, kvalitatīvu, zinātniski pamatotu un Latvijas iedzīvotājiem piemērotu priekšlikumu sagatavošana nenotiek... Toties daudziem atmiņā paliks I. Parādnieka teatrālisms ar embrija figūriņu dalīšanu deputātiem, emocionālu iestāšanos par nedzimušo dzīvību, visus, kas norāda uz riskiem un nevēlamām blakusparādībām, klasificējot teju par slepkavām. Tādējādi demogrāfijas tēma tiek nonivelēta līdz farsam, kas ir arī izdevīgi koalīcijas smagsvariem – Vienotībai, premjeram, finanšu ministram. Nu nacionāļu centienus neatlaidīgāk iestāties par līdzekļu atvēlēšanu 2013. gada valsts budžetā dažādiem demogrāfijas pasākumiem varēs norakstīt ar atrunu, ka tie jau to ampelmaņu, plānā galdiņa urbēju eklektiskie izgājieni, ko neatbalsta zinātnieki, eksperti.

Nacionālā apvienība (NA) demogrāfiju izvēlējusies par vienu no saviem jājamzirdziņiem, kas nepārsteidz, jo NA, jo īpaši Visu Latvijai!, vēlētāji ir gados jaunāki nekā citām partijām. Apvienība piedraudējusi neatbalstīt nākamā gada budžetu, ja nebūs papildus 31,6 miljoni latu ekspertu ieteiktajiem dzimstību veicinošajiem risinājumiem – neatliekamā minimuma celšanai atkarībā no bērnu skaita, bērnudārzu pieejamībai un māmiņu algām. Bet kas vairs ņems vērā šos nacionāļu virzītos ekspertu ieteikumus, ja eksperti no NA vadītās darba grupas mūk pa gabalu!

Bet pāris ieteikumi nav zemē metami, jo īpaši māmiņu algas un bērna kopšanas pabalsts līdz bērna pusotra gada vecumam, kā tas ir Igaunijā (pat 19 mēneši), minimālās māmiņu algas noteikšana 70% apmērā no minimālās algas valstī, kas pašlaik būtu Ls 140. Bet – ak vai! Ja palielinās minimālās māmiņu algas trūcīgākajiem, vai pietiks resnajam galam, par ko rūpi acīmredzot vairāk tur labklājības ministre Ilze Viņķele (V), kura rosinājusi jau nākamgad atcelt krīzes laikā līdz 2014. gadam noteiktos māmiņu algu griestus 350 latu plus 50% no aprēķinātās summas, kas pārsniedz Ls 350. Šis priekšlikums, kas ir mazu auditoriju skarošs, apēdīs ievērojamu līdzekļu daļu no simboliskajiem it kā 20 miljoniem demogrāfijai nākamgad, ierēķinot arī neieņemtos nodokļus no nodokļu atvieglojumiem.

Diskutablāks ir I. Parādnieka priekšlikums par amorfu mērķmaksājumu katram bērnam līdz 7 gadu vecumam ap 30 latu bērna pieskatīšanai, bet tikpat nemērķtiecīgs ir pašreizējais 8 latu ģimenes valsts pabalsts. Daudz nezināmo vēl ir NA rosinātajā jauno ģimeņu atbalsta programmā mājokļa nodrošināšanai sadarbībā ar komercbankām, nez vai arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaide būs tā, kas «motivēs cilvēkus kļūt par vecākiem vēl kādam bērnam», kas gan varētu būt viens no kompleksas programmas pasākumiem.

No valdības paspārnē izveidotās demogrāfisko lietu padomes, kurā ir vai drīzāk skaitās virkne ministru, deputāti, kā arī akadēmiskie un nevalstisko organizāciju eksperti, arī vairāk bijis muldēšanas nekā darīšanas. Izveidojot padomi pērn jūnijā, premjers Valdis Dombrovskis (V) aicināja «nekavējoties uzsākt demogrāfijas jautājumu risināšanu», jo «ir apdraudēta gan Latvijas tautas, gan valsts pastāvēšana nākotnē», «ir izdevies stabilizēt ekonomisko situāciju, un nākamais uzdevums ir stabilizēt demogrāfiju». Darbos no bērnudārzu pieejamības svētā solījuma visiem bērniem jau no pusotra gada vecuma čiks vien sanācis – valdība tomēr nolēma nepiešķirt papildu līdzekļus pirmsskolas pedagogu algām, kas ļautu pašvaldībām atvērt jaunas grupiņas un mazināt rindas, 23 miljonus aizstājot ar simboliskiem 3,8 miljoniem piešpricei vecāku algotām auklītēm. Neapliekamā minimuma celšanu par 10–15 latiem būtu kauns dēvēt par tādu, kas dotu grūdienu demogrāfijai, tāpat kā ieceri par Goda ģimenes pagonām trīs un vairāk bērnu vecākiem.

Un, cik formāli valdība paprasīja norādīt finansējuma avotu demogrāfijas priekšlikumiem, tik formāli NA to norādīja: no uzturēšanās atļaujām ārvalstniekiem vai dividendēm no valsts uzņēmumiem. Kāda vispār atšķirība, tieši no kura avota, ja tas nav papildu avots un specbudžetus neviens neplāno atjaunot?! Papildu nodoklis bankām, kā spriedelē NA, būtu jau papildu avots, bet naivi cerēt, ka to kāds šajā koalīcijā atbalstīs tāda «sīkuma» kā demogrāfijas dēļ. Ja tas būtu eiro vai budžeta deficīts, starptautiskā aizdevuma atdošana laikus, tad gan varētu ar tām pakaulēties. Finansējuma un programmas demogrāfijas grūdienam nav, ir tikai balagāns.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais