Fotoradaru uzstādītājiem KS Vitronic Baltica un Partneri, visticamāk, šodien vai tuvākajās dienās tiks izteikts otrais – pēdējais brīdinājums par līguma neievērošanu, saskaņā ar kuru jau pagājušā gada oktobrī vajadzēja būt uzstādītiem 100 stacionārajiem radariem un vēl 60 to butaforijām.
Pāris dienas pirms pārkāpumu novēršanas līdz pirmā brīdinājuma beigām – 21. maijam – uzņēmums izplatīja informāciju, ka tas Rīgā «jau uzstādījis septiņus stacionāros fotoradarus». Jau 7! No pirmdien it kā ekspluatācijai nodotajiem četriem radariem ar Valsts policiju saskaņots viens. Jau viens! No 160!
Stacionāro radaru vietā autobraucēji tika terorizēti ar slēptiem fotoradariem, kas fiksēja ātruma pārkāpumu pat par pāris kilometriem – tie bija daudz ienesīgāki. Klondaika sākās, 1,1 miljons latu soda naudas jau uzliktas, no kurām iekasēta apmēram puse.
Radaru ieviesēji, kā izskatās, ar Iekšlietu ministrijas (IeM) piespēlēšanu acīmredzot cerēja, ka iecietīgā, visus krīzes cirtienus un cirpienus klusi norijusī Latvijas sabiedrība norīs arī šo – uzņēmēja un Valsts kases pildīšanu ar savas tautas aptīrīšanu un tikai līguma izdevīgākās daļas pildīšanu. Nav runas par to, ka likumpārkāpējam nav jāmaksā un ka radari nav vajadzīgi. Un sabiedrības absolūtais vairākums, kā arī liecina SKDS pētījums, atbalsta radaru nepieciešamību kā tādu. Protestu iemesli slēpjas apstāklī, ka esošā radaru projekta bāze nav likumpārkāpumu un to izraisīto seku maksimāla reducēšana, bet iespējami lielāka skaita pārkāpēju pieķeršana un sodīšana jebkuriem līdzekļiem. Par radaru virsuzdevumu – kāst naudu, nevis rūpēties par drošību – liecināja visa radaru ieviešanas un izmantošanas gaita: stacionārais radars neviens, kamēr pārvietojamie – visi 30, aizslēpti aiz tiltiem, reklāmas stabiem, sniega kupenām, sodi par ātruma pārkāpšanu jau par pāris kilometriem, centieni izlobēt sodu palielināšanu likumā, radaru izvietojums ne vienmēr tajās bīstamākajās vietās, bet ienesīgākajās gan, lauku ceļu aizmiršana. Vitronic valdes locekļa Sergeja Borosova teiktajam, ka radari netiek slēpti (tiek tikai dažādi traktēta to novietošana), un Valsts policijas apgalvojumam, ka tā ik dienu pārbauda, vai tas netiek darīts, autovadītāji netic, un par to smīkņāja arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti, kas otrdien sēdē cits pēc cita kā nogrēkojušos bērnu strostēja Vitronic pārstāvjus, kas deputātiem savukārt pārmeta spalvu spodrināšanu šādā veidā, ar šādu retoriku nereti aizstājot argumentāciju līguma nepildīšanai. Joprojām kā galvenais tā iemesls tiek minēs Latvijas Krājbankas bankrots, kas gan notika pēc līguma izpildes sākotnējā termiņa.
Ja uzņēmējam līgumā paredzēti procenti no iekasētajām soda naudām, tad ir loģiski, ka tas būs ieinteresēts lielākā pārkāpēju skaitā, lielākās soda naudās, nevis prevencijā, kur vairāk darbotos stacionārie radari ar pirms tiem izvietotām brīdinājuma zīmēm. Interesanti arī, ka autobraucēju iecienītajā GPS vadības portālā waze, kur kartē iezīmēti un nemitīgi tiek atjaunota pašu autovadītāju informācija par radaru, policijas ekipāžu atrašanās vietām, iefiltrējušies diversanti ik pa laikam dzēš kādu no norādēm, lai gan prevencijai drīzāk kalpotu pretējais – papildu viltus kontroles objektu ierakstīšana.
Nespējot panākt šīs naudas kāšanas stratēģijas maiņu, komisija, pat riteņbraucēju Alekseju Loskutovu ieskaitot, atbalstīja priekšsēdētāja Aināra Latkovska sagatavotos likuma grozījumus – ārstēšanas līdzekli, kas liks izvietot īpašu saskaņojumu neprasošas brīdinājuma zīmes arī pirms pārvietojamajiem fotoradariem. Interesanti, ka CSDD pārstāvis aicināja ar šādiem priekšlikumiem nesteigties, jo jāsaglabā arī slēptās kontroles mehānisms un nesaskaņotu zīmju izvietošana prasīs mainīt vēl citus likumus. Šis gan arī bija vienīgais konstruktīvais priekšlikums turpmākajai rīcībai pēc teju pusotru stundu ilgās plūkšanās. Arī šo priekšlikumu vēl varētu pilnveidot, piemēram, nosakot, ka slēpto radaru vai brīdinājuma zīmju fiksētie pārkāpumi nav akceptējami un/vai ka par šādi izvietotiem radariem paredzēta soda nauda.
Kas attiecas uz uzņēmuma maksājamo soda naudu par līguma nepildīšanu – tā ir niecīga (Ls 112 dienā), salīdzinot ar dienā gūtajiem ieņēmumiem. Ne mazāk interesanta ir IeM dedzība mudināt būvvaldes stipri paātrinātā kārtībā izsniegt stacionāro radaru saskaņojumu. IeM valsts sekretāres Ilzes PētersonesGodmanes 16. maijā parakstītā vēstule aicina būvvaldes saskaņot radaru būvprojektus «ne vēlāk kā divu darba dienu laikā» līdz šim noteikto 15 dienu laikā. Var jau būt, ka līguma dīvainības, kas pieļauj valsts vazāšanu aiz deguna un savu pilsoņu aplaupīšanu, ir tikai pieredzes trūkums valsts un privātās partnerības projektos Valsts policijā, bet varbūt arī te būs cita – tiesībsargājošo iestāžu papētīt vērta pieredze, kurā iemaņu netrūkst.
Visu radaru uzstādīšanai Vitronic tagad ir laiks līdz augusta beigām. Vai Vitronic patriekšana būtu labāks risinājums? Jā un nē. Nē, jo radari ir vajadzīgi. Kas notiktu ar radariem līguma laušanas gadījumā – policijai versiju nav. Jā, jo tā būtu iespēja noslēgt jaunu līgumu, kurā nebūtu ieinteresētība pēc iespējas vairāk sodīt jebkuriem līdzekļiem. Iespējams, šo funkciju varētu uzņemties valsts, lai gan arī tās alkatība dažkārt, šķiet, nav mazāka.