Pret ko vienosies Rīgā?

Tā dēvētās jeb pašdēvētās labēji centriskās partijas Vienotība, (Zatlera) Reformu partija (RP), Nacionālā apvienība (NA) un Latvijas Zaļā partija sākušas konsultācijas par iespēju veidot kopīgu vēlēšanu sarakstu Rīgā, lai gāztu no troņa Saskaņas centru. Kas tā īsti būtu par savienību, ap ko tā var vienoties vai drīzāk – pret ko, un cik reāla tā varētu būt?

Zaļie lēmuši par atsevišķu startu vēlēšanās, nevis Zaļo un zemnieku savienības ietvaros, kam Rīgā allaž bijuši vāji rezultāti – gan tāpēc, ka zemnieki nav Rīgas elektorāts, gan vājo līderu dēļ. Nu mēra amatam varētu virzīt bijušo vides ministru Raimondu Vējoni, kuru pēdējā brīdī noņēma no trases cīņā par Valsts prezidenta posteni, tāpēc atdot šo, iespējams, pēdējo politiski augsto nomināciju viņš nez vai vēlēsies. Iekrist kopējā partiju katlā ar neskaitāmiem citiem nominantiem, kur ārpus varas un ārpus Rīgas domes esošo zaļo kandidāts noteikti nespēlēs pirmo, pat ne otro vai trešo vijoli?

Nez vai arī ZRP būtu gatava atteikties no savas pēdējās sarkanās līnijas mitoloģizētajā cīņā pret oligarhiem, tāpēc drīzāk varētu runāt par potenciālo triju politisko spēku apvienošanos. Atminoties Vienotības un zatleriešu attiecību vēsturi, nav izslēgts, ka Vienotības aicinājumā dižapvienībai pievienoties arī ZZS slēpjas centieni nostādīt ārpus spēles RP. Kāda būtu tās identitāte Rīgā? Kādi te oligarhi? Šlesera, Šķēles nav, Lembergs – citā Latvijas krastā, dziesma par ostu reformām arī īsti neskan.

Var jau būt, ka tālāk par runāšanu arī nemaz netiks, bet runāt jāsāk. Lai arī līdz pašvaldību vēlēšanām ir nedaudz vairāk par gadu, jārēķinās, ka pieņemt lēmumus, kompromisus šādas plašas apvienības izveidei nav vienas dienas darbs. Jāizveido kopīga programma, nolīdzinot daudzās viedokļu atšķirības. Spriežot pēc Latvijas politisko apvienību veidošanās pieredzes, vēl grūtāk būs ar personālijām – jau vienas partijas iekšienē personisko ambīciju piezemēšana un cilvēku saaranžēšana ir sarežģīta, intrigu apvīta padarīšana, ko pēc tam pavada apšaubāmi ētiskas individuālās kampaņas – varam tikai iedomāties, kāda plūkšanās būtu, apvienojot minētos četrus vai trīs politiskos spēkus! Zatlerieši ir iekšēji vāji, un mazākie satricinājumi, kompromisu lēmumi var partiju satricināt vēl vairāk.Vienotības trīs sastāvdaļās ir milzīga iekšējā konkurence, NA arī nav gluži monolīta, turklāt iespējas savietot NA un ZRP uzskatus nacionālajos jautājumos labi parādīja valdības veidošana «ar tankiem». Lai cik vilinoša reitingos zem 5% robežas noslīdējušajiem reformistiem sākotnēji šķistu piesliešanās spēcīgajai Vienotībai, nez vai to varētu uzlūkot kā lokomotīvi vagonu ievilkšanai domē. Kādas pozīcijas kritušajai komētai atvēlēs Vienotība, kas būtu šāda veidojuma kodols? Ko sarakstam deleģēs ar cilvēkresursu deficītu sirgstošā RP? Var gadīties, ka nevienu vagonu no refomistiem tā arī domē neievelk.

Mazāks risks pazust Vienotībā būtu nacionāļiem, bet šādas apvienības izveide nozīmētu nacionāla kara cirvja trīšanu. Vienotības&NA apvienība priekšvēlēšanu cīņu tad arī būtu ieinteresēta ievirzīt gultnē latvieši pret krieviem, lai pretendētu uz tiem vairāk nekā 63% rīdzinieku, kas valodas referendumā balsoja pret krievu valodu kā otro valsts valodu. Tikai naivais varētu noticēt politiķu vārsmām pirms un pēc referenduma par sabiedrības saliedēšanu. Krievi nāk! joprojām ir un būs ejoša prece politikā, kas tiks ekspluatēta cīņā par varu. Tieši tā, par varu, par naudīgo pašvaldības uzņēmumu kontroli, nevis par iespēju īstenot rīdziniekiem labvēlīgāko programmu. Ja tā būtu, tad partiju konsultācijas notiktu par pilsētas attīstības, problēmu risināšanas vīzijām, labākajām idejām un to nesējiem, no kuru vidus jau apriori netiktu izslēgti saskaņieši. Pašlaik ir tikai vīzija par kara pieteikšanu krieviem. Šāda labēji centrisko, latvisko partiju apvienība tikai vēl vairāk nostiprina pašu politiķu un politologu kritizēto partiju dalījumu nevis pēc ideoloģijas, bet pēc etniskām identitātēm ar bēdīgām konsekvencēm politikas kvalitātē. Skumji, ka politiķi tā spēlējas ar uguni un savu etniskā pretnostatījuma sēklu iepūš arī sabiedrībā, kas jau eskalējusies tādās jaunās parādībās kā demonstratīva ielu un māju plāksnīšu piestiprināšana krievu valodā, darba vietu vai apkalpošanas atteikšana latviešiem atsevišķās krievu valodā runājošās firmās, pilsoņu un nepilsoņu šķirošana veikalos, kā to piekopis Elkor u.tml. Notiks vienas sabiedrības daļas saliedēšana pret citu daļu, kam gan precīzāks apzīmējums būtu šķelšana.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais