Vide arī NVO reiderismam

Gadījumi, kad viens uzņēmums izmanto likuma robus vai nelikumīgus līdzekļus cita uzņēmuma darbības traucēšanai, lai pats gūtu labumu, pēdējos gados bija visai izplatīta parādība. Šīs sērgas ievazāšanās nevalstiskajās organizācijās (NVO) ir ne mazāk bīstama.

Šādu bīstamu precedentu radījis iespējamās izspiešanas mēģinājums: biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītājs Artūrs Priede saskaņā ar Valsts policijas ziņām nemitīgi rakstījis sūdzības valsts iestādēm un medijiem par būvuzņēmēja it kā veiktiem pārkāpumiem, kavējot daudzdzīvokļu ēkas projekta īstenošanu, un tad kā atrisinājumu piedāvājot samaksāt 50 000 eiro.

Uzņēmējdarbībā viena no izplatītākajām metodēm konkurentu darbības traucēšanai ir publisko iepirkumu rezultātu pārsūdzēšana, sūdzēšana tiesā par sīkumiem, apturot lielus projektus, maksātnespējas pieteikšana, kur pēdējā laika skaļākais gadījums bija IKI un Cento veikalu īpašnieka Palink maksātnespējas pasludināšana pēc būvfirma Landekss prasības par 20 000 latu parādu. Palink būvfirmu vainoja reiderismā, kas gan, pēc klasiskās definīcijas, ir neētiska vai pretlikumīga uzņēmuma pārņemšana. Un arī tā Latvijai nav gājusi secen. Krīzē, kas virkni cilvēku iedzina kredītu maksāšanas grūtībās, izplatījās arī stāsti par banku reiderismu, kad tās vēl vairāk pasliktināja kredītņēmēja situāciju vai veica manipulācijas, lai tiktu pie vērtīgajiem ieķīlātajiem īpašumiem. Viens no skaļākajiem klasiskā reiderisma gadījumiem bija Agrolats holdinga daļu nozagšana, kādam Igaunijas pilsonim iesniedzot Uzņēmumu reģistrā viltotus dokumentus par holdingā ietilpstošā uzņēmuma dalībnieku un valdes sastāva izmaiņām. Pieredze ar karojošo uzņēmumu līdzīpašnieku dažādām dalībnieku kopsapulcēm un to dažādajiem lēmumiem radījusi ne vien peļņas lauku juristiem, bet arī atgriešanos pie lielākas birokrātijas – top grozījumi Komerclikumā, kas, visticamāk, paģērēs kapitāldaļu īpašumtiesību maiņas gadījumos pircēja un pārdevēja gribas patiesuma pārbaudi, ko varētu apliecināt zvērināts notārs, valsts notārs vai arī drošais elektroniskais paraksts. Reiderismam līdzīgu parādību ievazāšanās NVO var draudēt arī ar to darbības apgrūtināšanu.

NVO izmantošana kādu lobiju interesēs gan pasaulē, gan Latvijā nav nekas jauns, jo vairāk – liela daļa NVO būtība ir kādu grupu interešu lobēšana, lai ietekmētu grupai labvēlīgu lēmumu pieņemšanu. Tas ir likumīgi un demokrātiski. Apšaubāmi ētiska, bet ne pretlikumīga ir cita Latvijā ieperinājusies parādība – politiskajām organizācijām, ar tām saistītiem cilvēkiem dibināt biedrības, NVO, savu politisko interešu panākšanai, konkurentu nomelnošanai, šīs aktivitātes uzdot par «sabiedrības interešu» aizstāvību. Vēl ļaunāk, ja NVO tiek izmantotas uzņēmumu savstarpējo strīdu kārtošanai, savtīga labuma gūšanai.

Vides organizācijas ir īpaši pateicīgas šādām spekulācijām un pat korupcijai. Likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu ir noteikti objekti, kuriem ietekmes novērtējums ir obligāts. MK noteiktā kārtība pieprasa paziņojumu par plānoto projektu nosūtīt arī «biedrībai vai nodibinājumam, kura mērķis saskaņā ar statūtiem ir vides aizsardzība un kurš pieteicies iestādē» (Valsts vides dienestā). Biedrība ar savu attieksmi var ietekmēt arī sabiedrisko domu, sabiedriskās apspriešanas rezultātus. Tās var piedot svaru lietās, kur tiešām tiek ievainotas sabiedrības intereses, un var tikt savtīgi pievilktas lietās, aiz kurām var slēpties savtīgas intereses – sūdzību rakstīšana šādās lietās neizslēdz cīnīšanos arī par patiesi esošiem pārkāpumiem, vides kaitējumiem. Tā arī Baltezera aizstāvji savulaik rakstīja par Baltezera terases būvniecībā neievēroto tauvas joslu, kur pārkāpumi tiešām bija, bet tos gan jau bija konstatējusi Lielrīgas reģionālā vides pārvalde. Vai A. Priedes lieta safabricēta, kā viņš pats apgalvo, konstatēs tiesa, bet skaidrs ir arī tas, ka vide šāda veida darbībām ir visai auglīga, tādēļ vides organizāciju novērtēšana un ietekmes piešķiršana būtu īstenojama ar īpašu rūpību.

Šādu precedentu esamība var mest ēnu uz visām patiesi cēlus darbus veicošajām nevalstiskajām organizācijām, kuru dzīvotspēja un darba efektivitāte lielā mērā atkarīga no sabiedrības uzticēšanās. Baltic Institute of Social Sciences 2011. gadā veiktajā pētījumā Pārskats par NVO sektoru Latvijā konstatēts, ka ar valsts vai pašvaldību institūciju neizpratni par NVO piedāvātajiem problēmu risinājumiem saskārušās 77% vides aizsardzības un 67% veselības pakalpojumu jomā darbojošās NVO, 65% uzņēmēju asociācijas un 60% NVO, kas darbo

jas likumdošanas, politikas jomā. NVO un valsts amatpersonu sadarbība bieži ir formāla, ir pārspīlēta kontrole organizācijām, kas izmanto ES fondu līdzekļus. Ja NVO neattīrīsies no pašlabuma meklētājiem un krāpniekiem, valsts to varēs izmantot NVO ignorances pastiprināšanai.