Sensacionāli drošības iestāžu darbinieku atmaskojumi par koruptīviem darījumiem, iesaisti kontrabandas shēmās bija Einara Repšes pieteikums politikā.
Cīņa pret korupciju, oligarhu ietekmi politiskajā varā kļuva par Repšes un viņa dibinātā Jaunā laika (JL) karogu. Kas nu licis pēc nepilnu divu gadu prombūtnes no politikas, izvairīšanās no medijiem, formālas esamības Vienotībā Repšem atkal pretendēt uz nācijas glābēju, turklāt salīdzinoši ar tik bālu pieteikumu?
Ziņu par Repšes atgriešanos un viņa līdzgaitnieka, dažādām spekulācijām apvītā Edgara Jaunupa «aiziešanu ar Vienotības kasi» mediji gan tvēra visai kāri – tomēr spilgts ekspremjers, un cik tad var malt par 16. martu! – taču, salīdzinot ar iepriekšējo PR speciālistu rūpīgi plānotajiem iznācieniem, šis jaunveidojamās biedrības pieteikums izskatījās kā pārejoša, nesagatavota pilnmēness ideja. Nedz saistība ar aktuālu notikumu, nedz kādi jauni fakti, nedz īsti skaidra biedrības niša, nedz pārdzimšanas skaidra motivācija, nedz dibinātāju saskaņoti viedokļi par tās pārtapšanu partijā. Vien vispārīgas frāzes par valsts attīstību, ekonomikas augšupeju, labēju politiku un nacionālo uzņēmēju nepieciešamību, kas dzirdētas vairākkārt un no daudziem. Biedrību kā partiju forposta veidošana arī ir izteikta parādība Latvijas politikā, jo īpaši pēdējos gados. Naudīgu, tostarp oligarhveidīgu uzņēmēju līdzdarbība arī ir biedrību un partiju ierasts pavadonis.
Vienīgā atšķirība – paša Repšes personība. Tās spilgtums politikā pavadītajā laikā gan jau pabālējis, vairums cilvēku, kā jau Latvijas politikā ierasts, vīlušies mesijā. Repše savu politisko karjeru kā finanšu ministrs beidza ar fantastiski zemu reitingu. Tomēr savi 5% cieto vēlētāju Repšem būtu. Jautājums – ko var izdarīt un kādus plānus kalt ar 5% plus? Olšteina sešnieka esošās Saeimas pieredze, kā arī tēvzemiešu valdībā esamības vēsture rāda, ka ar to dažkārt pietiek neadekvāti lielai ietekmei. Bet tā ir loterija – var dabūt šo zelta kārti, var dabūt lieko. Vai aizkulisēs spēlējošie biznesmeņi ir gatavi loterijai? Ja ieguldījumi nav pārāk lieli, ja tā nav vienīgā loze, tad kāpēc ne? Jo otrā pusē risks un summas ir daudz lielākas.
Vai tā ir sakritība, ka Repšes jaundibināmās biedrības Latvijas attīstībai apstāvētāji ir uzņēmēji, kas laikā, kad Ekonomikas ministriju (EM) vadīja JL – Vienotības Artis Kampars (tagad cita biedrības līdzdibinātāja Ulda Mierkalna algotnis Latvijas-Ķīnas biznesa padomē), saņēma leknus pasūtījumus, subsīdijas, kvotas? Piemēram, vēja enerģijas iepirkuma kvotas par nepilniem 12 miljoniem latu gadā uz 10 gadiem (t.i., runa ir par 120 miljoniem) saņēma Olafa Berķa firma TCK, bet zatlerista, vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža plānotās izmaiņas jūras plānošanas politikā šo biznesu draud nobremzēt, sākt tikai 2014. gadā, jo, «nepastāvot integrētai jūras plānošanai, palielinās risks pieaugt šauru interešu lobijiem». ZRP saredzējusi jaunu oligarhu pie apvāršņa? ZRP ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts savukārt negrasoties piešķirt dāsnas subsīdijas biodegvielas, bioetanola ražotājiem, no kā citastarp ciestu cits biedrības dibinātājs Donāts Vaitaitis, bioetanola un biodegvielas ražotāja Jaunpagasts Plus līdzīpašnieks (2010. g. saņemti 7 miljoni latu subsīdijas). Biedrības veidotājs ir arī sens Vienotības kampaņu veidotājs, sponsors un Jaunupa draugs Ainārs Ščipčinskis, kura firmas savulaik ieguva izdevīgus pasūtījumus mediju kampaņām no EM paspārnē esošām vienībām (Centrālās statistikas pārvaldes, Latvenergo). Biedrības līdzveidotāja uzņēmēja Ulda Mierkalna interesēs savulaik izlobēti viņam izdevīgi grozījumi Mežu likumā, ko aktīvi lobēja toreizējais deputāts Madars Lasmanis, kas vēlāk bija Kampara padomnieks, tāpat arī cits padomnieks Klāvs Olšteins bija saistīts ar Mierkalna firmu Pata AB, kur fīrēja ofšoru lietas, caur kuru arī bija mēģinājums nepieļaut zatlerista Pavļuta iesēšanos ekonomikas ministra krēslā. Par Olšteinu jau pirms viņa gājiena ar atšķelšanos no ZRP frakcijas īsi pirms valdības sastiķēšanas runāja kā par Jaunupa projektu, tāpēc nebrīnītos, ja puisis kārtējo reizi izspiestu asaru un paziņotu, kā tic Repšem un ies kopā ar viņu. Piepulcējot varbūt vēl kādu Repšes fanu no JL – Vienotības, jaunā Repšes un sponsoru biedrība – partija varētu dabūt deputātus Saeimā jau pirms startēšanas vēlēšanās. Repšes argumenti, kuru kodols ir vienīgi kaislīgs daudzkārtējs noliegums «Nekādas šaura lobisma darbības nekādā firmā nekad netiks īstenotas. Šis noteikti netiek veidots kā kāds lobisma produkts» (LTV) nepārliecina par to, ka viņš nebūs tikai uzņēmēju izkārtne. Jo īpaši, ja paša Repšes parādi sniedzas jau pie miljona latu robežas, ja viņa dārgais Valērija Belokoņa finansētais mākslīgā intelekta hobijs nesola nekādus ieņēmumus pārskatāmā nākotnē un varbūt arī vispār.
Repše tā arī nepārliecina, kāpēc viņa valsts attīstības idejas, kuras viņam divus gadus nebija svarīgas, bet kas tagad laikam neļauj naktīs gulēt, nevar piedāvāt Vienotībai, kuras biedrs viņš joprojām skaitās. Tāpat arī Jaunups, kuram šķiet, ka pārāk maz uzmanības varā tiek veltīts ekonomikas jautājumiem. Varas partija taču daudz vieglāk varētu tās iedzīvināt nekā bezreputācijas biedrība, viena no daudzām! Vai Vienotībai, koalīcijai, nerūp Latvijas attīstība, vai arī Repšes idejas it tik neprātīgas, ka nav pat izskatāmas? Pārāk daudz kas nelīmējas kopā, lai noticētu mērķu cēlumam.
Vienotībai, kas tikko pārdzīvojusi Valda Zatlera uzbrukumu tās elektorātam, Repšes&Co atšķelšanās būtu vēl viens pārbaudījums. Vispirms jau partijas kases piepildīšanā, tāpēc neizbrīna tās deputātu iniciatīva nogriezt politiskās reklāmas radio un televīzijā. Varas partijai šīs reklāmas ir daudz mazāk vajadzīgas nekā jaunam politiskajam spēkam.