Rīgas vicemērs Andris Ameriks nodibinājis jaunas partijas priekšposteni – sabiedrisko organizāciju Gods kalpot Rīgai!, kas jau līdz martam pārtaps par partiju ar ambīcijām uz pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā.
Lai cik daudziem netīkams šķistu A. Ameriks, automātiski norakstīt topošo spēku nevar.
Protams, formulējumi par «nebijušu līdzdalības formu», «īstenu Rīgas patriotu» apvienošanu un «nepastarpinātu rīdzinieku interešu pārstāvniecību valsts un pašvaldības politiskajos procesos» ir tukša skaņa. Topošā partija ne ar ko neatšķiras no citām, kā arī no vienas partijas mūžīgās pārtapšanas, kas aizsākās ar Jauno partiju, turpinājās ar Jauno Kristīgo partiju, tad Latvijas Pirmo partiju, tad LPP/LC, tad Par labu Latviju, Šlesera Reformu partiju. Lai arī organizācijas dibinātāju vidū ir arī politikā jauni vārdi, kodols ir bijušie LPP/LC cilvēki, A. Ameriks un viņam pietuvinātie, domnieki vai Rīgas administratīvajās struktūrās esošie cilvēki, kuriem amatu saglabāšanai nepieciešama turpmākā platforma.
Nevar nepiekrist A. Amerika teiktajam, ka jaunā organizācija «nebūs LPP/LC vai kādas citas bijušās partijas saistību un ideju pārņēmēja». Kur nu, pusmiljona latu saistību pret valsts budžetu pārņemt! Arī no ideoloģijas organizācijas pamatpostulātos tik vien palicis kā atsauce «uz kristīgām vērtībām balstīta», pārējais ir tikai emocijas, patoss par pilsētas lokālpatriotismu. Būtiskākā atšķirība no LPP/LC vai PLL ir tā, kā šajā partijā nebūs Aināra Šlesera. Kas, starp citu, nav maz...
Tīras aprēķina laulības A. Amerika organizācija plāno ar Rīgas mēra Nila Ušakova uz domes vēlēšanām vadīto politisko spēku, lai kas tas būtu. Un tas var arī nebūt Saskaņas centrs (SC), kurā dažādie politiskie strāvojumi, personiskās ambīcijas velk uz dažām pusēm, bet kas līdz šim saturēts kopā, pateicoties Jāņa Urbanoviča pūlēm. Gan notikumi ar SC nepaņemšanu valdībā, gan līkloči ar vēstures un valodas politiku centrbēdzes spēkus pastiprina vēl vairāk. Arī J. Urbanoviča Raiņa organizācijas veidošana liek domāt par SC iespējamajām modifikācijām.
Ušakovam Ameriks nav konkurents, viņi nespēlē vienā nišā. Ameriks var pretendēt uz to elektorāta latvisko auditoriju, kas nav nacionāli radikāla un ir padota vai netieši atkarīga no domes finanšu un personālpolitikas, uz kādu merkantili, materiāli un nosacīti pragmatiski orientētu auditoriju, kas var pieciest brāļošanos ar partijas līderi, kas parakstījies par krievu valodu kā otro valsts valodu, uz neradikāliem krieviem, uzņēmējiem, lai gan solīt kādas nacionāla līmeņa uzņēmējdarbības iniciatīvas partija bez pārstāvniecības Saeimā un valdībā, protams, nevar. Nez vai par A. Amerika partiju balsotu no SC pēc referenduma stāsta novērsušies latvieši, toties nedrīkst nenovērtēt reliģisko organizāciju iespējas iebalsot pāris deputātus Rīgas domē, kā tas jau arī izdevies līdz šim. Tāpēc nedrīkstētu šo projektu uzreiz norakstīt pilnībā.
N. Ušakovam par paša un partijas solīdu iekļūšanu domē nav jābažījas, bet jādomā par to, ar ko veidot koalīciju. Citu potenciālu partneri būtu grūti atrast. Arī N. Ušakova parakstīšanās un publiskie izteikumi par krievu valodu ir tīrs politisks aprēķins. 2009. gada vēlēšanās Rīgā kopējais nodoto derīgo aplokšņu skaits bija 241 634, par Satversmes grozījumiem Rīgā parakstījās 89 481 pilsonis – milzīgs Rīgas elektorāta īpatsvars, kas arī izskaidro to, kādēļ N. Ušakovs tā radikalizējās.
Tiesa, ja Rīgas patrioti startēs kopīgā listē ar ušakovistiem, viņiem jārēķinās, ka elektorāta pamatmasa būs krievvalodīgie, kas, visticamāk, tāpat kā līdz šim no saraksta svītros ārā latviskos vārdus. Varbūt vienīgi pašam A. Amerikam ar N. Ušakova palīdzību un vēl kādam kristietim izdodas saorganizēt sev personisku atbalstu. Citiem – paldies par asistēšanu! Politiķi pat neslēpj, ka līgums ir nevis ar kādu partiju, bet ar A. Ameriku.
Šā bloka veiksme lielā mērā būs atkarīga arī no tā, cik sadrumstalots būs latvisko partiju bloks un cik tās spēs vēlēšanās bez etniskās zupas sildīšanas piedāvāt arī ko citu.