Pirms pāris mēnešiem rakstīju par īsajām Saeimas plenārsēdēm, kas atspoguļo to ideju un iniciatīvu nabadzību, kas valda Saeimā un koalīcijā. Bet nu gan Saeima rāvusies melnās miesās! Pretēji ierastajai praksei deputāti turpinās sēdēt arī vasarā, līdz 23. jūlijam, kad tie, visticamāk, tiks atlaisti, un, ja Valsts prezidents sasauks sēdes, arī pēc tam.
Jo Saeimas tribīne ir izdevīga platforma bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācijai. Uz to jau gatavojas arī V. Zatlers, kurš aizpagājušo ceturtdien Saeimā iesildījās šajā ampluā. Nekāda dziļa iemesla viņa Saeimas uzrunāšanai nebija, arī vēstījums izplūdis, frāžu izvēle līdzīga politiķu priekšvēlēšanu retorikai ar daudziem jābūtības elementiem: jāmazina plaisa starp varu un sabiedrību, Saeimai jālemj par KNAB vadītāju (kas tāpat tiktu darīts), jādiskutē par kritērijiem KNAB vadītājam, jāpadomā, kādi politiķi esam, jāskaidro, kādus mērķus gribam sasniegt augstākajā izglītībā, veselības aprūpē... Vēl partijām esot skaidri jāpozicionējas par jautājumiem, kas skar Latvijas politisko nākotni, par prezidenta iesniegtajiem Satversmes grozījumiem. Tādējādi prezidents, kurš pieteicies startēt politikā, cenšas noteikt priekšvēlēšanu darba kārtību, kurā viņš pats jūtas komfortablāk. Šo lauciņu privatizēt cenšas arī Vienotība, kas saprot, ka, V. Zatleram izveidojot savu partiju, tieši ar to nāksies visvairāk konkurēt. Tāpēc Vienotība pēkšņi gatava līderību apvienotajā partijā un vēlēšanu listēs, par ko iepriekš tā iekšēji plēsās, atdot jaunajai politiskajai zvaigznei V. Zatleram. Sauklis «Ļaujiet Dombrovskim strādāt» būs tikai nedaudz jāpamaina – «Ļaujiet Valdim strādāt!».
Kā tad īsti strādās līdz vēlēšanām septembrī? Šī Saeima jau solījusi skatīt un censties arī pieņemt daudzus likumus, tiesa, no to vairuma cilvēki paēdušāki nekļūs. Kāds varbūt augstprātīgi noteiks: Maslova piramīdas zemākais slānis! Bet tieši tas vispirms jāapmierina, pirms domāt par augstākiem plauktiem. Sākot no otra gala, rezultāts ir 300 000 no valsts pazudušu cilvēku.
Ķeksējot nepaēdušo balsis, būs pirms vēlēšanām arī solījumi kādu algu, pabalstu palielināšanai. Pensiju indeksācijas priekšlikumu ZZS jau Saeimā iesniegusi. Bet šis priekšvēlēšanu starts rāda, ka pamatā notiks vairāksolīšana par tēmu godīgums, tiesiskums, atklātība, cīņa ar oligarhiem. To, kā tas viss var pārvērsties par farsu, spilgti redzējām LTV politiskajās debatēs Kas notiek Latvijā? un turpinājumā no Saeimas tribīnes.
Amatpersonas ievēlēs atklātā balsojumā Saeimā, un visiem būs redzams, kurš ir labais un kurš sliktais, ja vien kāds sliktais vēl līdz tam būs palicis. Jo sliktais jau varbūt tikai zem deķa spēj būt slikts. Tas nekas, ka Satversmes tēvi, kurus citkārt deputāti uzteikuši par izcili sabalansēta valsts pārvaldes pamatdokumenta radīšanu, tāpat kā virkne juristu atklātajos balsojumos saskata zināmus riskus. Vienotība rosina dažas amatpersonas vēlēt atklāti, ZZS sola vairāk: visas, tai skaitā Satversmē minētās. Ja reiz revolūcija, tad līdz galam!
Ofšori – veram vaļā! Vēl pirms dažām nedēļām par likumu atbildīgās Tautsaimniecības komisijas vadītājs Arvils Ašeradens no Vienotības šaubījās, vai Tieslietu ministrijas priekšlikumi ir gana labi un Komerclikums tā labākā vietā problēmas risināšanai, bet pirmsjāņu nedēļā jau akceptēja to pašu priekšlikumu virzīšanu 2. lasījumam, nespējot gan argumentēti iebilst to kritizētājiem, kuri nebija tikai Andris Šķēle. Uz tieši šādu risinājumu bīstamību norādīja gan Komercbanku asociācijas, gan Ārvalstu investoru padomes, gan Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes eksperti. Nav grūti abstrakti zīmēt ainavas, līdzīgi kā tas bija, ierakstot milzu ciparus budžetā no ēnu apkarošanas bez konkrēta plāna un investīcijām apkarotājos, kā nu ekonomika Latvijā strauji uzplauks, jo visi ofšori pārvietosies uz Latviju un maksās visus nodokļus. Ārvalstu investoru padome brīdināja tieši par pretējo – ārvalstu investīciju aizplūšanu un kompāniju aiziešanu, jo tām draudēs kriminālatbildība par nespēju atklāt lielo korporāciju sazarotās struktūras visus īpašniekus, kuru investori nereti ir augstskolu, pensiju fondi u.tml. Komisijā atklājās virkne problēmu, nesaprašanas, kā risināt to vai citu kāzusu, kā likumu nepadarīt ekonomikai kaitīgu un butaforisku, vienkāršu apiešanai (piemēram, paslēpjot ārzonās nedaudz mazāk par 25% īpašnieku), bet esošais spiediens, antioligarhu mānija ir tik liela, ka nedrīkst neko aizkavēt, vēl apzīmogos kā slikto! Jārauj cauri, vienalga kādā funkcionētspējā, ka tik ir ko atrādīt starptautiskajiem novērtētājiem un pavicināt vēlētājiem! Tas nekas, ka komisijā par šo tēmu saturiski ir spējīgs diskutēt vien Andris Šķēle un dažbrīd arī Dzintars Zaķis, pārējie spēj runāt labi ja par procedūru, bet tas netraucē aiz komisijas durvīm publiski populistiski par to aģitēt un gānīties.
Aizliegs politiskās reklāmas mēnesi pirms vēlēšanām. Super! Un vālējam ar administratīvā resursa izmantošanu uz nebēdu! Saeimā sniedzam populārus lēmumus, ar Saeimas mašīnām laižam uz Bārbiju izstādēm, apceļojam Latvijas novadus, griežot lentītes – ko atklāt jau būs vienmēr! Mētājamies ar konfidenciālu informāciju, nerēķinoties ar sekām ekonomikai, velkam ārā tiesībsargājošo iestāžu izstrādes materiālus, noklausītas sarunas... Samazinām reklāmas tēriņu griestus, mazinot naudas ietekmi uz politiku. Cēli! Tajā pašā laikā atstājam ārpus uzskaites, piemēram, tēriņus reklāmas kampaņas plānotājiem, reklāmu sagatavotājiem, kuriem pēc tam piešķiram dāsnus valsts pasūtījumus. Piesārņojam sociālos portālus, mediju komentārus ar partiju skribentu masveidā tiražētājiem tautas pseidoviedokļiem, rosinot iniciatīvas, kurām sazin vien kur kājas aug un finansējums. Kurš sola mazāk?
Nacionālās apvienības līderis Imants Parādnieks KNL rosināja ārkārtas vēlēšanās nepārvēlētajiem 10. Saeimas deputātiem nemaksāt kompensācijas. Edgars Zalāns (PLL) rosina – tad lai atlaistās Saeimas deputāti vispār nekandidē! Valērijs Agešins: «Deputātiem – minimālo algu!» Pārspīlēti, protams, bet raksturo kopējo tendenci tam, kā sākusies šī priekšvēlēšanu kampaņa. Prasta muļķošana ar pārliecību, ka tieši to tauta pieprasa.
Vai tieši to pieprasīja 300 000 pazudušo Latvijas dēlu un meitu? Ārvalstīs 10. Saeimas vēlēšanās nobalsoja tikai 12 788 pilsoņi – maza daļa no tur esošajiem Latvijas pavalstniekiem. Ja viņi visi nobalsotu par vienu politisko spēku, tie būtu apmēram 33 Saeimas mandāti. Varbūt viņi tomēr balsotu par paēdušu Latviju? Demokrātiska un tiesiska Latvija to neizslēdz, ja vien šajā labo – slikto mālēšanas laikā kāds arī domātu par tautas pabarošanu.
* E. Veidenbaums