Attiecībā uz Valsts prezidenta vēlēšanām viens no partiju pirmajiem jautājumiem ir attieksmes formulēšana pret esošo prezidentu Valdi Zatleru, bet tiesībsarga gadījumā ir tikai jautājums par jauna kandidāta meklēšanu
Šajā procesā galvenā loma būs triju Saeimas lielāko frakciju manevriem, kuru rezultātā, visticamāk, uzvarēs ZZS un Saskaņas centra atbalstītais kandidāts.
Kritika kā pīlei ūdens
Kopš institūcijas izveides 2007. gadā pirmajam tiesībsargam Romānam Apsītim termiņš beidzas 28. februārī. Pat ja R. Apsītis pats vēlētos turpināt strādāt, pieteikties atkārtoti uz amatu nebūtu jēgas. Atbalsta viņam nav nedz sabiedrībā, nedz partijās. Par viņu arī netiek veidotas partiju barikādes tradicionālajās frontes līnijās.
Līdzīgi kā KNAB, arī Tiesībsarga birojā 2009. gada vasarā uzliesmoja vadības un padoto konflikti. Pārmetumi, kuru dēļ tika prasīta priekšnieka atkāpšanās, bija visai skarbi: šķērdēti budžeta līdzekļi, darbinieki netiek uzklausīti, tiesībsargam ir apšaubāma kompetence cilvēktiesību jautājumos, ar biroju nesaistītas personas iejaucas lēmumu pieņemšanā, tiesībsarga lēmuma maiņa, pret to iebilstot augstām amatpersonām, izrēķināšanās ar darbiniekiem... Īpaša ietekme tiesībsarga lēmumu maiņā esot bijusi Rīgas pilij, kas izpaudusies, piemēram, Vairas Paegles lietā par neapstiprināšanu ANO vēstnieces amatā, lietā par karoga brīvprātīgu izkāršanu. Arī pēc vairāk nekā divu gadu darba amatā intervijā Neatkarīgajai R. Apsītis nevarēja nosaukt konkrētas lietas, kas būtu tiesībsarga aktivitāšu rezultātā ārstējušas kādas valsts institūciju darbības sistēmiskas kaites vai to domāšanu un darbību pagriezušas citā virzienā. Tiesībsargs nekautrējās atzīt – lai arī viņam ir padomdevēja tiesības Ministru kabineta sēdēs, uz tām viņš ejot "ļoti reti", jo "tur maz tiek skarti tiesiska rakstura jautājumi, kas mūs varētu interesēt". Lietas pēc savas iniciatīvas tiesībsargs rosinot reti.
Naskāks birojs bijis uz papīru aprakstīšanu – tā gada ziņojumi ir plaši, līdz pat pēdējam sīkumam aprakstot, piemēram, telpas un lāvu struktūru apsekotajās cietuma kamerās, daudz atsevišķu gadījumu aprakstu, bet maz rezumējuma par panāktām konceptuālām lietām. Problēmu vispārinājuma un to risināšanas iniciēšanas trūkumu tagad pārmet arī politiķi, kas nodarbojas ar jauna kandidāta meklējumiem. Pašu darbības uzskaitījums mājaslapā liek domāt, ka viņu pamatfunkcija ir atzinumu sniegšana Satversmes tiesai. Arī R. Apsīša atskaites lasīšana Saeimā liecināja, ka cieņu un autoritāti politiķos viņš nebauda – klausījās reti kurš.
Vai vadītājs tiešām ir dižens
Vienu otru aktuālu diskusiju tiesībsargs ar saviem atzinumiem it kā rosinājis, piemēram, par skolēnu mācību grāmatu, mācību burtnīcu iegādi, kam būtu jābūt bez maksas, bet taustāms rezultāts tā arī nav panākts. Līdzīgi tiesībsargs, tiesa, tikai pēc četriem mēnešiem konstatēja, ka Neo lietā kratīšana LTV žurnālistes Ilzes Naglas aizskārusi Satversmē un starptautiskajos līgumos garantētās tiesības uz vārda brīvību un žurnālista informācijas avota aizsardzību, "aicināja sākt diskusiju par grozījumiem Kriminālprocesa likumā", nosakot, ka nedrīkst veikt izmeklēšanas darbības žurnālistu valdījumā esošajās telpās, ja ir pamats uzskatīt, ka tas var ierobežot žurnālistiem garantēto tiesību apjomu. Bet arī te viss atstāts pusratā.
Statistiku, kas rāda, ka 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, birojā iesniegto sūdzību un sniegto konsultāciju skaits pat samazinājies, tiesībsargs skaidro nevis ar institūcijas popularitātes trūkumu, bet pieaugošo cilvēku izpratni par tiesībsarga kompetenci – cilvēki vairs nenākot ar visām savām sadzīviskajām problēmām (R. Apsītis ziņojumā par 2009. gadu).
Iespējams gan, ka drīzāk iemesls ir institūcijas publiskais tēls, tās reakcijas ātrums, spēks un skaidrība, kas nemudina to uzlūkot kā efektīvu glābiņu, kur vērsties pēc palīdzības. Cik un kādi priekšlikumi asociējas ar tiesībsarga ierosmi vai panākumu? Šis noteikti nav tas gadījums, par ko runāja ķīniešu filozofs Laodzi: "Ja valdītājs tiešām ir dižens, zina tauta vien to, ka viņš ir."
Saskata politisku potenciālu
Neraugoties uz kritiku, nekādu lielo traci politiķi ar tiesībsarga atkāpšanās pieprasījumiem vai pārbaužu rosināšanu, atšķirībā no plūkšanās ap KNAB, necēla. Amats R. Apsīša izpildījumā bija pietiekami nepretenciozs, politiski miermīlīgs, varai netraucējošs, un nebija nevienam vēlmes lieki kult putas. Labāk ļaut novilkt līdz galam, un tad jau ar jaunās koalīcijas jaunajiem mandātiem.
Nu, meklējot nākamo kandidātu, politiķi secinājuši, ka tiesībsarga amats ir pietiekami politiski ietilpīgs, ka to var izmantot gan kā ieroci pret varu, tās lēmumiem, jo īpaši nebeidzamajā budžeta konsolidācijas seriālā, gan kā platformu paša turpmākai politiskajai karjerai. Līdzīgi kā ar politiku tieši nesaistītu amatu izmanto valsts kontroliere Inguna Sudraba, tāpat var izmantot arī tiesībsarga amatu. Tāpēc šoreiz nebūs nerūpīga attieksme. Politiķi apgalvo, ka jāmeklē spēcīgs jurists, politiski neitrāls cilvēks juristu, tiesnešu aprindās, kurš rūpīgi jāvērtē.
Ar mazajiem Saeimas astotniekiem – VL!-TB/LNNK un PLL – lielās frakcijas nemaz kandidātu negrasās saskaņot. Jautājums tiks izlemts starp diviem lielajiem. Atļaušos paust, ka šoreiz tie būs ZZS un Saskaņas centrs. Nevis Vienotība, lai arī tā vienīgā, ja tic politiķu teiktajam, jau sākusi aptaujāt konkrētus kandidātus. Izklausās, ka politiķu vēlme ierobežot Vienotības cilvēku plejādi valsts amatos nav mīts, bet realitāte, tāpēc nez vai īstenosies Vienotības jau kaltās taktiskās viltības savu kandidātu ievilkšanai. Šoreiz tā gan nebūs sabiedrības komiteja. Politiskie Vienotības cilvēki par šo amatu var nemaz ij nesapņot. Iespējams, redzot alternatīva rezultāta panākšanas nespēju, ZZS un Saskaņas atbalstītajam kandidātam piesliesies arī Vienotība, jo īpaši tad, ja izvēlētais cilvēks nebūs politiski sakrāsojies, tādējādi, vismaz virspusēji, notušējot nesaskaņas koalīcijā. Bet tās atsedzas kā Latvijas ielu bedres atkusnī – jautājums, vai šoferis spēs tās prātīgi apbraukt, vai kāda no tām tomēr būs kritiskā.
***
UZZIŅA
Amats – platforma politikai
Augusts Brigmanis, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs:
- Svarīgi, lai tiesībsargs būtu politiski neitrāls, ar pragmatisku skatu uz pārraugāmo jomu, ļoti spēcīgs jurists. Nevaru gan nevienu vārdu vēl nosaukt.
Ja prot šo amatu izmantot, tas dod iespēju kļūt par nozīmīgu politisku figūru, līdzīgi kā, piemēram, I. Sudraba, kas runā par visu, ko zina, par visu, kas ir slikti. No šā amata iespējams startēt uz citiem augstiem politiskiem amatiem, kaut vai Valsts prezidenta posteni. Politiskā spēlētāja iespējas liek partijām izraudzīties neitrālu kandidātu, kurš ir spēcīgs profesionālis, bet nav arī populists un tukšs brēkātājs, savtīgs amata izmantotājs. Ļoti rūpīgi tas cilvēks jāizpēta.
Būtu ideāli, ja koalīcija nāktu ar vienu kandidātu, tāpēc būtu labi, ja arī Vienotība, ja tai būs savs kandidāts, to vispirms saskaņotu ar mums.
Profesionālu juristu, diskusiju iniciatoru
Dzintars Zaķis, Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs:
- Jāatrod tiesībsargs, kuru sabiedrība ciena un respektē, kurš būtu aktīvs un ar savu darbu panāktu institūcijas autoritāti ne tikai sabiedrībā, bet arī varas institūcijās. Amatā vēlētos redzēt profesionālu juristu, kurš negaidītu kādus rīkojumus, norādījumus vai mājienus un atšķirībā no šā tiesībsarga pats aktīvi iesaistītos, rosinot kādas lietas vai paceļot diskusijas par problēmām. Atkarībā no cilvēka tiesībsargs var būt arī nozīmīgs politisks spēlētājs, jo, aktīvi paužot viedokļus un strādājot publiskajā laukā, kas ir kontekstā ar likumdošanu, politiku, sabiedrība viņu var uztvert kā spilgtu personību politikā, kā politiķi – līdzīgi kā to panākusi Inguna Sudraba valsts kontrolieres amatā.
Jāiepūš dzīvība institūcijā
Jānis Urbanovičs, Saskaņas Saeimas frakcijas vadītājs:
- Tiesībsargam jābūt dinamiskam, ar vilkmi, ar spēju iepūst dzīvību šajā institūcijā, lai tā būtu tāda, pie kura gribas iet, kas var palīdzēt, mazo cilvēku aizstāvēt. Būtībā tā ir ļoti nepieciešama, jo ir tik daudz netaisnības, netaisnīgu tiesvedību, spriedumu, valsts un ierēdņu patvaļas. Gribētos, lai tie daudzie cilvēki, kas kaut vai pie manis nāk un sūdzas, meklē taisnību, ietu pie tiesībsarga pēc atbalsta un lai tas arī mani uzrunātu vispārīgu risinājumu veidā. Tiesībsargam jāspēj konkrētas mazo cilvēku problēmas vispārināt un radīt vispārīgu risinājumu, piedāvājumu – tas mani kā likumdevēju interesētu, attiecīgi arī mēs centīsimies atrast cilvēku, kas to spētu. Esošais tiesībsargs Romāns Apsītis drīzāk iemidzina.