Sabiedrības vai Vienotības komiteja?

Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas artikulētā ideja par darba grupas vai "komitejas" izveidi Valsts prezidenta ievēlēšanas procesa vērtēšanai saņēmusi jau pirmo auksto dušu. Un pelnīti.

Šāda gājiena mērķi varētu būt divi vai vismaz viens no abiem: pašas S. Āboltiņas PR programmas realizācija vai/un Vienotības polittehnologu plānots taktisks gājiens slēptas ietekmes palielināšanai prezidenta izvēlē.

Par pirmo.

Divas dienas pirms S. Āboltiņas paziņojuma intervijā Neatkarīgajai Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, taujāts par prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas procesu un vērtēšanu, ne reizi vien uzsvēra sabiedrības viedokļa respektēšanu, bet nebilda ne pušplēsta vārda, kādā veidā tas varētu notikt. Acīmredzot ideja jau bija formulēta, bet tās paziņošana atstāta tieši S. Āboltiņai, lai to pasniegtu kā viņas iniciatīvu. Var jau būt, ka ar gadiem, summējot visus S. Āboltiņas steitmentus (šis žargonvārds šķiet atbilstošākais viņas uzsaukumiem un izteikumiem jābūtības formā lielākoties bez sekojošas reālas darbības), viņa paliks tautas atmiņā ne tikai ar savu frizūru, bet arī ar rosību. Bet vismaz pirmā sabiedrības reakcija par komitejas ideju drīzāk tiek izsvilpta. Pļāpās virtuvēs, interneta komentāros pulsē aizdomīgums, neticība nodomu cēlumam, sak", tās pašas zoodārza metodes vien būs, tikai viltīgākas un smukāk iesaiņotas, ar tautas un demokrātijas vārdu piesegtas. Arī politiķi, maigi sakot, nav sajūsmā.

Par otro.

S. Āboltiņa iecerējusi komitejā uzaicināt sabiedrībā cienītus cilvēkus, autoritātes, arī visu Saeimā pārstāvēto spēku pārstāvjus. Interesanta ir piebilde, ka darba grupas lēmumiem nebūs juridiska spēka, it kā tāds vispār varētu būt, ņemot vērā to, ka Valsts prezidenta izvirzīšanas kārtību nosaka Satversme, kurā šādi veidojumi nav pieminēti. Ja būtu centieni šo juridisko spēku uztiept – tā jau būtu atklāta tiesiskuma ignorēšana. Tagadējo varētu saukt par politisku spēli, ne īpaši tīru, ar cerību, ka muļķu zemē varētu atrasties arī gana daudz akli ticīgo.

D. Zaķis bilda, ka prezidenta kandidātu virzīšana notiks "caur sabiedrības viedokli kopumā". S. Āboltiņa gara acīm redz, ka dažādas organizācijas vērstos darba grupā ar savu viedokli. Tātad – Vienotības līderu izmeklētu cilvēku viedokli tā grasās pasniegt kā "sabiedrības viedokli kopumā"? Nebrīnītos, ja "sabiedrības viedokli kopumā" komitejā varētu nest ne viens vien Sorosa sponsorēto organizāciju pārstāvis, piemēram, no Delnas, Providus, Pilsoniskās alianses, Vēlēšanu reformu biedrības u.tml., vēl pa kādam politiski pārbaudītam kādas jomas speciālistam. Citām partijām būtu dilemma – nepiedalīties šajā izrādē ar jau uzrakstītu scenāriju un atstāt procesu bez viņu līdzkontroles vai tomēr pieteikties, būt klāt, vienlaikus apzinoties, ka šādi lej ūdeni uz Vienotības PR dzirnavām. Šis ceļš – caur pseidosabiedrisku komiteju – ir Vienotības pēdējais salmiņš, pie kā ķerties, lai saglabātu kaut minimālas cerības panākt sava kandidāta ievēlēšanu. Pašreiz, kad Vienotības rokās ir premjera postenis, vairākums spēka ministriju, Saeimas un virknes tās komisiju vadība, tiek tīrīti arī uzņēmumi ar valsts kapitāldaļām, ievēlēt vēl Vienotības kandidātu prezidenta amatā citas partijas nepieļautu, un tas arī nebūtu politiski veselīgi. Taču, ja kandidātu virza "sabiedrība kopumā", sacelt tautu nemieriem pret tās kandidāta nerespektēšanu jau ir cerīgāk. Jo īpaši tad, ja tās kontā jau ir šādas akcijas.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais