Dažādā Vienotības politiķu publiskotā attieksme pret Valsts prezidenta pilnvaru otrreizēju apstiprināšanu Valdim Zatleram, iespējams, ir tikai stratēģiska spēle, kas gan neizslēdz arī pašas dažādās attieksmes pastāvēšanu.
Ja Vienotība gribēs Zatleru, to nez vai atbalstīs pārējie, tāpēc, pat ja tā gribētu viņu atbalstīt, kaislīga šādas vēlmes izrādīšana varētu tikai radīt aizdomas par viņa angažētību un beigties līdzīgi ģenerālprokurora Jāņa Maizīša nepārvēlēšanai. Iespējams, Vienotība ir mācījusies no šīs kļūdas un ar tik atklātu propagandu vairs nenodarbojas, bet nez vai ir dzēstas arī pašas apvienības cilvēku ambīcijas ieņemt šo amatu. Paši vienotie teic – diskusija un kandidātu vētīšana vēl tikai sāksies. Tas gan nav traucējis Vienotības Saeimas frakcijas vadītājam Dzintaram Zaķim un kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei V. Zatlera izteikumos jau saskatīt prezidenta godam pārāk "šauru skatījumu", bet pāris dienas vēlāk šīs pašas partijas premjers Valdis Dombrovskis Zatlera izredzes ieņemt amatu atkārtoti vērtējis kā "samērā augstas". Vienotības līdzpriekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis iepriekš pozitīvi vērtējis Zatlera izaugsmi, otra līdzpriekšsēdētāja – Solvita Āboltiņa bijusi izvairīga, vien norādījusi uz plašu debašu un argumentu nepieciešamību. Cerams, ka šīs debates neaprobežosies ar piecām dienām starp 45. un 50. dienu pirms prezidenta pilnvaru beigām 7. jūlijā.
Zatlera izteikumus un iniciatīvas slimnīcu apmeklēšanā gan varētu respektēt kā bijušā mediķa vai šīs jomas speciālista viedokli, bet Zatlers sev sirdij tuvajā lietā meties iekšā prezidenta svārkos. Turklāt prezidents te valdībai pārmetis gausās reformas, te veselības ministru kritizē par nozares viedokļa vērā neņemšanu.
Jau no reformām augstākajā izglītībā redzams, ka, politiķiem nedemonstrējot stingru gribu, apņēmību, vīziju, neķeroties pie konkrēta plāna, vien gaidot, ko teiks nozarē iesaistītie, nekas nenotiek. Arī veselības nozarē būtu muļķīgi gaidīt, kad kāds teiks, lai viņus apgraiza. Cita diskusija par to, kam trāpa griezieni un vai tos nevar izdarīt mazāk traumatiski.
Taču nez vai Zatlera izteikumi par veselības aprūpi būtu galvenais, kuru dēļ tagad pēkšņi sašust un vilkt konsekvences viņa pārvēlēšanai vai nepārvēlēšanai. Iemeslu kritikai netrūka jau agrāk, kas gan līdz šim vairāk skanēja no opozīcijas, bet ne no Vienotības, kurai no prezidenta vajadzēja jāvārdu Dombrovska premjerēšanai – iespējams, tādēļ Dombrovska koalīcija pat piecieta Zatlera "uzdevumu" došanu valdībai un Saeimai, īpaši gan neīstenojot sankcijas par to neizpildi. Jautājums – vai Zatlers otrreiz nosauktu Dombrovski par premjeru, ja tāda situācija rastos viņa nākamās prezidentūras laikā? Divreiz viņš to jau izdarījis – pirmo reizi Zatleram bija izvēles iespēja, otrreiz – ne. Katrā ziņā šāda iespēja ir lielāka nekā tad, ja prezidenta amatu ieņemtu kāds cits, jo tas, visticamāk, būtu citu partiju rasts un lolots, iespējams, cita tipa cilvēks. Tādēļ Vienotībai teorētiski Zatlers būtu mazāk riskants, jo īpaši ņemot vērā to, kā tā sagrābusies amatus valdībā un Saeimā, – Vienotības kandidāts, vienalga ar partijas biļetenu kabatā vai tikai atbalstu sirdī, tad neietu cauri.
Nesen arī Andris Šķēle (PLL) ir atzinīgi izteicies par Zatlera izaugsmi, taču Šķēle vairs nav tik spēcīgs politikas spēlētājs, lai izšķirtu prezidenta krēsla likteni, lai gan iepriekš bija dzirdētas dažādas runas par ar PLL un arī citiem politiskajiem spēkiem saistīto uzņēmēju iespējamo atbalstu Zatleram, kas plaši devās viņam līdzi vizītē uz Maskavu.