Uzrunājot jauno valdību, Valsts prezidents Valdis Zatlers definēja trīs tās būtiskākos risināmos uzdevumus: bezdarbs, demogrāfija, enerģētika.
Tas bija 3. novembrī. Tieši šajā dienā spēkā stājās jau iepriekš veiktās izmaiņas likumā, saskaņā ar kurām tika ierobežoti maternitātes un vecāku pabalsti. Nekādas iniciatīvas, priekšlikumi, solījumi pēc vēlēšanām no varas puses, kas vestu demogrāfijas uzlabošanas virzienā, pagaidām nav dzirdēti. Vai arī nesadzirdēsim? Šo nevajadzētu uztvert kā prezidenta vēlējumu, ko var pildīt vai nepildīt, jo nav prezidentam pilnvaru izrīkot valdību. Šo vajadzētu pildīt mūsu pašu labā un vienreiz beigt lāpīt ilgtermiņa mērķus ar īstermiņa ielāpiem.
No 3. novembra ģimenēm ar zemiem ienākumiem maternitātes un vecāku pabalsts samazinājās par 6–10%, ģimenēm ar vidēji augstiem ienākumiem – par 10–31%, bet ģimenēm ar augstiem ienākumiem – vairāk nekā par 31%, lēsis Swedbank Privātpersonu finanšu institūts. Pabalsti jau iepriekš tika ierobežoti strādājošajiem vecākiem, arī visiem vienāds nonivelēts jau tā mazais ģimenes valsts pabalsts, to samazinot faktiski tieši daudzbērnu ģimenēm. Pasaules banka, kuras šefs vēl nesen vaicāja, vai stipendiātu alga ir 100 latu dienā, rosinājusi bērna kopšanas pabalstu, kas tagad ir 80% apmērā no algas ar zināmiem griestiem, nošņāpt līdz 100 latiem visiem, kā arī atteikties no astoņu latu par bērnu ģimenes valsts pabalsta maksāšanas ģimenēm, kas nav nabadzīgas. Pirmo ierosmi vismaz vecā valdība solīja neatbalstīt, bet par otro labvēlīgi izteikušies jau vairāki politiķi, tostarp Saeimas dāmas, kam pašām bērni jau izauguši, arī valdības reformu plāna autori un 2011. gada budžeta ķīlētāji, bet jaunā labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) paudusi, ka svarīgākais 2011. gada budžeta kontekstā būs pabalstu noturēšana pašreizējā līmenī.
Ar argumentu, ka astoņi lati tāpat jau nav nozīmīga summa, budžeta griezēji šo valsts atbalstu varētu arī atņemt. Ja rēķina, ka valstī ir aptuveni 390 tūkstoši bērnu, ģimenes valsts pabalstiem tiek tērēti apmēram 3 miljoni latu mēnesī jeb 36 miljoni gadā. Ne milzīgs, bet vieglās nogriešanas dēļ iekārojams kumoss. Tiesa, ja pieļaujam, ka kāda trešdaļa bērnu varētu būt no trūcīgām ģimenēm, ieguvums varētu būt par trešdaļu mazāks. Bet jautājums – kā tad grasāmies veicināt demogrāfiju? Tikai ar paļaušanos uz dabas balsi? Ar lekcijām? Nesanāks. Jāpiekrīt I. Jurševskai, kas paudusi, ka, noņemot šo pabalstu, pretī vajag kādu kompensējošu mehānismu. Ministre gan nav konkretizējusi, kas tas varētu būt un kādus līdzekļus prasošs. Bet vajadzības ir: piemēram, bezmaksas sabiedriskais transports, brīvpusdienas skolā, atlaides zālēm bērniem vai vēl labāk – plašāks interešu izglītības piedāvājums, tā pieejamība. Pašlaik daudzi bērni (vecāki) bērnudārzā, skolā nevar atļauties papildu pulciņus, kas pieticīgākie maksā 5, 10, 15 latu mēnesī, ja tie ir divi, pulciņi, uz pusi vairāk, ja divi, trīs bērni, tad vairāki desmiti latu par bērna attīstību. Bet, lai tieši par to vecāki vairāk domātu, tam arī varētu novirzīt šo summu. Bet tā būtu naudas pārdale, nevis ietaupīšana, uz ko kāru aci skatās valsti vadošie grāmatveži. Turklāt šajā gadījumā – pārdale starp divām ministrijām, kas mums jau būtu augstākā politiskā pilotāža.
Ģimenēm draudzīgākas ir Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017. gadam, ko uzteikuši gan politiķi, gan sabiedriskās organizācijas par to konkrētību un mērķtiecību. Te arī rodama virkne finansiālā atbalsta mehānismu jeb burkānu, kas varbūt kādām ģimenēm ļautu izšķirties par pirmo vai nākamo bērnu vai vismaz neizbraukt no valsts – noturēšanai dažkārt pietrūkst pavisam nedaudz, tai skaitā attieksmes. Turklāt pamatnostādnēs minētajos atbalsta instrumentos nav jūtama politiskajā elitē valdošā vidusslāņa noplicināšanas un ģimeņu šķirošanas tendence, kādas grupas ignorēšana. Domāts tiek gan par atbalstu trūcīgajiem, gan strādājošo motivēšanu, pakalpojuma saņemšanu par nomaksātajiem nodokļiem. Piemēram, piedāvāts iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu par apgādībā esošu personu palielināt līdz 50% no esošajiem 35%. Lai atbalstītu tieši vairāku bērnu laišanu pasaulē, arī Labklājības ministrijas eksperti, kas izstrādājuši pamatnostādnes, piedāvā to, ko pirms vēlēšanām piedāvāja PLL, bet kas tika nozākāts kā utopija: progresīvais IIN atvieglojums par apgādībā esošajām personām. Pamatnostādnēs piedāvāts 50% atvieglojums par vienu bērnu, 55% – par diviem, 60% – par trim, tā turpinot līdz pat pilnīgam atbrīvojumam no IIN. Atšķirībā no Finanšu ministrijas pamatnostādņu autori to neuztver kā zaudējumu valsts budžetam – nauda, viņuprāt, atgriezīsies ekonomikā caur šo ģimeņu lielāku patēriņu.
Tā būtu nevis šķērdēšanās, bet valsts politikas stūres pagriešana noteiktā virzienā. Līdzīgi virkne konkrētu ierosmju valsts atbalstam pirmā ģimenes mājokļa iegādei būtu zināms garants cilvēku nezaudēšanai. Diemžēl izskatās, ka šī pārdomātā koncepcija kārtējo reizi paliks uz papīra. IIN atvieglojumus Finanšu ministrija nav atbalstījusi, jo prioritāra ir budžeta deficīta mazināšana, pirmā mājokļa iegādi Ekonomikas ministrija izbrāķējusi, jo neesot fiskālo instrumentu, par rosināto jaunu pirmsskolas iestāžu izveidi un pakalpojumu pirkšanu no privātajiem, dienas centru, aukļu dienestu jau likvidētā Reģionālās attīstības ministrija atbildējusi, ka bērnu skaits samazinās un pēc septiņiem gadiem problēma atrisināsies teju pati. Bet ko darīt pašlaik esošajiem 34% bērnu, kas netiek dārziņā? Vai septiņus gadus par to var nedomāt? Un vai jau apriori paredzam, ka līdz tam un pēc tam situācija neuzlabosies? Gatavojamies ekspertu pieminētajai masīvajai darbaspēka ievešanai? Arī atbalstu neauglības problēmu risināšanā Veselības ministrija nevarot sniegt – nav naudas. Vārdos pozitīvāka attieksme bijusi pret bērnu ēdināšanu līdz 4. vai pat 9. klasei skolās, bet... ne nākamgad.
Gadā var zaudēt un neiegūt daudz cilvēku, bet skumjākais, ka, neko nedarot jau tagad, ļodzīgi jau tiks ielikti paši pamati – panākt nogrieztā atjaunošanu būs daudz grūtāk.
Vienotība savā programmā solījusi, "uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, vairāk atbalstīt ģimenes ar bērniem". Parādoties ziņai par šā gada trešā ceturkšņa IKP pieaugumu pret 2009. gada trešo ceturksni par 2,7%, gan valdības vadītājs Valdis Dombrovskis, gan ekonomikas ministrs Artis Kampars steidza datus vērtēt kā ekonomikas izaugsmi. Tātad – laiks "vairāk atbalstīt ģimenes ar bērniem", laiks pildīt solījumu! Vai jūsu plānos ir ekonomisko situāciju atkal pasliktināt?