"Aktuāli"

Kādā miera ostā un no problēmām brīvā zonā mēs dzīvojam! Šāda sajūta pārņem, līdzko atveram valdības mājaslapu www.mk.gov.lv.

Vismaz kaut kas pozitīvs! Atmiņā ataust augsto valsts amatpersonu teiktais, kad tikko ekonomiskā un finanšu krīze sāka plosīt ASV, ka Latviju jau nu tā neskars...

Mājaslapas sākumlapā blakus dažādiem šķirkļiem, kā jau pienākas – aktuālākā informācija ar ļoti loģisku nosaukumu "Aktuāli". Tad nu raugām, kas valdībai pašlaik tas aktuālākais. Varbūt beidzot paskaidrot, kādas īsti būs pamatnostādnes nodokļu politikai, kas ik pa nedēļai mētājas no viena grāvja otrā? Cik tālu kārtējā valdības sēdē valdība šajā jautājumā pavirzījusies? Kā īsti strādās sociālais spilvens, un kam tas tiks pašauts zem dupša, un ko varētu skart "cietā piezemēšanās"? Un ko darīt, lai šī piezemēšanas nebūtu individuāli traģiska un sabiedrības uzvedību deformējoša? Kāda ir valdības atbilde valsti atstājošajiem cilvēkiem pašā spēku plaukumā? Nodokļu nemaksātājiem? Uz kriminalitātes pieaugumu? Kas būs galvenie 2010. gada budžeta griezumu upuri, cik lineāri vai nelineāri tiks griezts? Kur ir sarkanās līnijas? Kāds tad īsti ir strukturālo reformu status quo? Vai mācības nesen uzsākušie skolēni var cerēt uz valsts/pašvaldības apmaksātām sporta, mākslas, mūzikas nodarbībām? Ko darīt kredītu jūgā slīkstošajiem – ļaut paraut sevi bezcerības bezdibenī, emigrēt? Vai varbūt valdība iedarbinās kādu reālu kredītņēmēju aizsardzības programmu, kā to paģērēja Saeimas deputāti? Kas īsti būs novembrī, decembrī, kad beigšoties līdzekļi pat neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai?Aktuālu jautājumu birumu varētu turpināt, un uz tiem ik pa laikam prasās līdz ar jaunām iecerēm koriģētas atbildes. Bet izskatās, ka tās drīzāk varam zīlēt vien kafijas biezumos.

Valdības komunikāciju dienestiem aktuālāk, jo īpaši pēdējā laikā, šķiet spodrināt premjera Valda Dombrovska spalvas, publicējot galvenajā lapā infantilus, padomju gadiem piedienošus vai varbūt kādai komunikāciju lietās atpalikušas partijas mājaslapai raksturīgus paziņojumus. Lielākā daļa no valdības mājaslapas "aktualitātēm" ir par to, kur un kad kādu lentīti premjers griezīs, kādu formālu vai pieklājības vēstuli kam aizsūtījis vai kādas neko neizsakošas diplomātiskas frāzes paudis. "Ministru prezidents piedalīsies jaunas mājbūves ražošanas līnijas atklāšanā Dores fabrikā" (18. 09), "Ministru prezidenta komentārs par Eiropadomes sanāksmi 17. septembrī" (18. 09), "Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar EK ekonomikas un monetāro lietu komisāru Hoakinu Almunju" (17. 09), "Ministru prezidents Valdis Dombrovskis izteicis līdzjūtību Itālijas premjeram un itāļu tautai" (17. 09), "Ministru prezidents dosies uz neformālo Eiropadomes sanāksmi Briselē" (16. 09), "Ministru prezidents nosūtījis apsveikuma vēstuli Eiropas Komisijas priekšsēdētājam Borrozu" (16.09) "Ministru prezidents un Gruzijas premjerministrs uzsver nepieciešamību padziļināt ekonomisko sadarbību" (16.09)... Te ziņa, ka premjers "apmeklēs" zemnieku saimniecības, te, ka "apmeklēja". Pat par 15. septembra valdības ārkārtas sēdi, par to, ko Valsts prezidents no klusi galvas mājošajiem ministriem izvilka par prioritātēm, uzdevumiem, to termiņiem – ne vārda! Varbūt tāpēc, ka tie turēja "čurikus" zem galda? Vai varbūt tiešām valdības centrālais medijs palikts zem JL un premjera tupeles ar mērķi radīt darbības imitāciju un ziņot par katru Dombrovska manevru, apzināti klusējot par būtiskajiem jautājumiem? Nožēlojami, ja premjera saturs ir tikpat tukšs, kā viņa aktivitāšu ziņojumi, kas satura vietā aprobežojas ar nebūtisku darbību uzskaitījumu. Diemžēl šie ziņojumi arī atspoguļo šīs valdības komunikāciju ar sabiedrību, kura tai tiešām būtiskos lēmumus uzzina pēdējā brīdī, bet no viena skandaloza lēmuma līdz otram tai tiek bārstītas piefrizētas, formālas jābūtības. Sabiedrība nav izrādījusies tik dumja, kā dažam labpatiktos, un šādu varas lēmumu pieņemšanas un komunikāciju stilu, kā rāda socioloģiskās aptaujas, novērtējusi ar Dombrovskim dotā uzticības kredīta strauju dzēšanu.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais