Kredīts izpļeparēts

 
©F64 Photo Agency

Latvijas iedzīvotāji pamazām sāk zaudēt pacietību un attieksmē pret politiķiem, jo īpaši valdošajiem, kļūst kritiskāki. Piedāvātās reformas, atlaišanas, epopeja ap Rīgas domes atlaišanu un nesaskaņas pašā domē nav devušas redzamu labumu nevienam no iesaistītajiem.

To uzskatāmi parāda pēc Neatkarīgās pasūtījuma veiktā jaunākā SKDS iedzīvotāju aptauja.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Ministriem dotais uzticības kredīts ir izpļeparēts. Vienpadsmit mēnešu laikā ievērojami pieaudzis negatīvo vērtējumu skaits visiem ministriem un arī premjeram Krišjānim Kariņam (kultūras ministrs Nauris Puntulis amatā tika apstiprināts jūlijā, un nav pieejama viņa reitinga dinamika), kamēr pozitīvo vērtējumu skaits sākotnējā līmenī saglabājies vai salīdzinoši mazāk pakāpies dažiem ministriem. Visstraujāko lejupšļūcienu piedzīvojuši lielie reformētāji un atlaidēji - vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, kura kritiķu īpatsvars pieaudzis no 17 līdz 48%, un izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kuras darbību decembrī negatīvi vērtējuši 44%, kamēr februārī tādu bija tikai 13 procenti.

Daudz neatpaliek labklājības ministre Ramona Petraviča, bet zemāk jau vairs grūti nokrist veselības ministrei Ilze Viņķelei, kuras reitings ir zemākais starp ministriem un kuru no visiem pārējiem politiķiem, kas ietverti aptaujā, apsteidz vien KPV LV līderis Artuss Kaimiņš. Šis gan nav nekāds pārsteigums - jau iepriekš Viņķelei valdībās klājies līdzīgi, arī Saeimas vēlēšanās vēlētāji viņai iedeva kurvīti, aktīvi svītrojot, atšķirībā no mīļotās partijas, kura viņu ar šādu politisko bagāžu iebīdīja ministres amatā.

Acīmredzot protestiem pavadītā budžeta pieņemšana vēlētājiem atstājusi pamatīgas mieles. Par to liecina ne tikai Viņķeles, bet arī finanšu ministra Jāņa Reira reitinga kritums. Kopš 2014. gada viņa kritiķu īpatsvars sasniedzis augstāko robežu, lai arī Reiram pērn nebija jāpieņem būtiskas nodokļu reformas un budžeta konsolidācijas pasākumi, bet tieši otrādi, kā atzina ministrs, tik daudz naudas vēl iepriekš nekad nebija bijis.

Nepopulārākais no partiju vadītājiem ir Artuss Kaimiņš, kurš vairs īsti partiju nespēj savākt kopā, bet lielākais zaudētājs - JKP karalis Jānis Bordāns. Viņa reitings (visi iedzīvotāji) kopš februāra krities no mīnus 2,6 līdz mīnus 21,8 procentpunktiem. Nacionālā spārna politiķi negatīvo reitingu bieži noraksta uz krievvalodīgo nepatiku, taču te tas nebūs attaisnojums - Bordāns vienlīdz licis vilties gan latviešiem, gan krieviski runājošajiem, un starpība abās auditorijās vien par 1,1 procentpunktu. Pretstatā Bordānam milzīga atšķirība abās auditorijās ir Nacionālās apvienības līderim Raivim Dzintaram, Saskaņas vadītājam Jānim Urbanovičam, Rīgas eksmēram, bijušajam Saskaņas vadītājam Nilam Ušakovam. Ušakova atbalstītāju bāze ir krietni paplukusi, bet joprojām pietiekami augsta gadījumā, ja viņš atgrieztos Rīgā uz domes ārkārtas vai kārtējām vēlēšanām. Ņemot vērā tikai pozitīvos vērtējumus, kas ir būtiski vēlēšanās, viņam joprojām ir trešais augstākais reitings iedzīvotāju (34,9%) un sestais pilsoņu (30%) vērtējumā starp pilsoņu vēlētiem nacionālā un pašvaldību līmeņa politiķiem. Ar apmēram 20% šajā ziņā atpaliek esošais Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR), kas neilgajam laikam amatā nebūtu slikti, ja vien labāk veiktos ar atpazīstamību. Interesanti, ka par Burovu nav dzirdējuši 13,2% aptaujāto latviešu un vairāk - 16% krievvalodīgo! Izskaidrojumu tam var rast, paraugoties uz citu politiķu atpazīstamības rādītājiem - politiķu un amatpersonu atpazīstamība krievvalodīgajā auditorijā lielākoties ir ievērojami zemāka nekā latviskajā - acīmredzot krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji mazāk interesējas par pašmāju politiku. Tādējādi pašreizējās iniciatīvas par Burova nomaiņu pret citu, kas nebūtu Ušakovs, nez vai nāktu par labu GKR un Saskaņas nākotnes koalīcijai domes ārkārtas vēlēšanās. Savstarpējās nesaskaņas un nespēja sadalīt amatus, tostarp domes kapitālsabiedrībās, ir cita lieta.

Viens no skaļākajiem notikumiem decembrī bija ASV noteiktās sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, par kurām tika paziņots 9. decembrī. Taču, tā kā aptauja veikta no 30. novembra līdz 11. decembrim, lielākoties pirms uzzinājām par sankcijām un to rezonansi, šī faktora ietekmi drīzāk varētu vētīt nākamajās aptaujās. Katrā ziņā Lembergs joprojām ir otrais augstāk vērtētais politiķis aiz Valsts prezidenta Egila Levita. Ņemot vērā pozitīvo, negatīvo un atturīgo vērtējumu bilanci, Lembergs ierindojas trešajā vietā aiz Puntuļa, kuram gan nav liela iemesla gavilēm - kultūras ministri tradicionāli bijuši pozitīvi vērtēti, līdz viņa priekšgājējai Dacei Melbārdei viņam vēl tālu, jo īpaši atpazīstamības ziņā - 37,9% pilsoņu par viņu vispār nav dzirdējuši, neraugoties uz Puntuļa iepriekšējo muzikālo karjeru. Rekordisti šajā ziņā gan ir satiksmes ministrs Tālis Linkaits un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kuru vārdu krustvārdu mīklā neatminētu 42,1% vēlētāju. Pat šovveidīgā Deglava tilta slēgšana, skandalozā neuzticības izteikšana Latvijas dzelzceļa valdei, kas valstij kompensācijās izmaksāja teju pusmiljonu eiro, nav līdzējusi ja ne pozitīvā tēla vairošanā, tad vismaz atpazīstamībā.

Pelēko zirdziņu sarakstā uzmanības vērts ir Edgars Tavars, ZZS valdes priekšsēdētājs, par kuru neesot dzirdējuši 50,1% vēlētāju. Diez vai labs rādītājs partijai, kurai pēc varas zaudēšanas, esot opozīcijā, divtik jādomā par uzmanības piesaistīšanu, atpazīstamību. Tavara un Lemberga reitinga kontrasts ZZS lēmuma pieņemšanu par Lemberga turpmāko atrašanos apvienībā, kuru pārskatīt rosinājusi bijusī ZZS finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, padara tikai smagāku. Jāatgādina, ka ZZS pēc ilgāka laika pēdējās Saeimas vēlēšanās nestartēja ar Lembergu kā premjera amata kandidātu un vēlēšanu rezultāti apvienībai nesa sarūgtinājumu. Ar jaunu līderu radīšanu, kuri turklāt arī mācētu izmantot jaunākās vēlētāju uzrunāšanas metodes, ZZS pagaidām nesekmējas.

 

Abonē