Tieslietu ministra Jāņa Bordāna virzīto grozījumu ideja likumā Par tiesu varu, paplašinot lēmēju loku ģenerālprokurora amata kandidāta izvēlē, izskatās tīri pieklājīgi un izklausās labi. Līdz brīdim, kad palūkojas izdekorētā priekškara aizkulisēs, un līdz brīdim, kad pārstājam ticēt propagandai. Salīdzinot Saeimas vēlēšanu rezultātus ar partiju šodienas reitingiem, šādu cilvēku paliek mazāk, bet joprojām ir pietiekami daudz.
Pēc tam kad decembra sākumā Bordāna lolotos likuma grozījumus noraidīja ģenerālprokurora padome, tos vakar skatīja Tieslietu padome (TP), kuras lomu ministrs sola palielināt nākamā ģenerālprokurora izvēlē. Nākamā gada vasarā Ērikam Kalnmeieram beidzas otrais, pēdējais pilnvaru termiņš. Liela bija Bordāna vēlme ar īpašas pārbaudes palīdzību atstādināt Kalnmeieru agrāk, bet pēc šī plāna izgāšanās, kad šāds likumīgs pamats netika rasts, ministram neatlika nekas cits kā gaidīt līdz Kalnmeiera pilnvaru termiņa beigām. Bet, tā kā viņam netīk ne tikai Kalnmeiers, bet arī Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, tad, ja nevar noņemt no amata arī Bičkoviču, jāatņem vismaz viņam trumpji šajā izvēles procesā vēl īsi pirms viņa paša termiņa beigām un jāmaina likums. Ierasts šai valdībai.
Bordāna teiktais izklausās nevainīgi kā bērna šļupsti - piemērotākā kandidāta izvēle ir jānodod koleģiālai institūcijai - TP, nevis vienpersoniski jālemj AT priekšsēdētājam. Pirmkārt, AT priekšsēdētājs kandidāta izvēli līdz šim saskaņoja ar TP. Lai vai kā, būtu pārāk paranoiski neuzticēties tik plašai un pārdomāti veidotai institūcijai kā TP, kurā no 15 locekļiem astoņi kvalificējas pēc amata (tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, AT, Satversmes tiesas, Saeimas Juridiskās komisijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāji), bet septiņi locekļi ir vēlēti no tiesnešu vidus. Padome 2010. gadā tika radīta ar mērķi stiprināt tiesu neatkarību no izpildvaras un likumdevējvaras, tā piedalās tiesu politikas un stratēģijas izstrādē, tiesu sistēmas darbības organizatoriskajā pilnveidē. Sākotnējā iecere gan bija dot padomei pilnvaras noteikt šo tiesu politiku un stratēģiju, kas tomēr tika reducēta līdz konsultatīvai funkcijai, kāda tai arī bija ģenerālprokurora izvēlē. Laika gaitā padomes konsultatīvās tiesības pārvērstas par lemjošām attiecībā uz tiesnešu virzīšanu pa karjeras kāpnēm, par ko iepriekš lēma Saeima. Tādējādi apspriežams varētu būt arī jautājums par līdzīgām pilnvarām augstāku tiesu amatpersonu karjeras virzībā, ne tikai ģenerālprokurora, bet arī, piemēram, AT, ST priekšsēdētāju kandidātu virzīšanā apstiprināšanai Saeimā, par ko tagad ar padomi tikai konsultējas. Pret TP lomas palielināšanu neiebilst arī Kalnmeiers.
Bet āķis ir tāds, ka kandidātu vērtēšanu Bordāns grasās uzticēt nevis visai padomei, bet tikai viņa izvēlētai piecu cilvēku komisijai, kurā būtu tikai viens tiesnešu un viens prokuroru pārstāvis, papildus tiktu iekļauts Valsts prezidenta pārstāvis, kurš padomē pašlaik nemaz nedarbojas. Izvēle tiktu padarīta politiskāka, kas acīmredzot arī ir šo grozījumu mērķis. TP gan pieņemtu gala lēmumu, bet tā jau skatītu tikai komisijas piedāvājumu.
Bažas par vēlmi iebīdīt savu cilvēku rada arī kandidātu loka dīvaina paplašināšana. Līdz šim par ģenerālprokuroru varēja kļūt tikai pieredzējuši prokurori un tiesneši, bet Bordāns vēlas šo latiņu pazemināt, ļaujot uz šo specifisko, augsto amatu kandidēt arī juridisko zinātņu pasniedzējiem, advokātiem, citādi ar priekšnieku no iekšienes sistēma nemainīšoties. Kā iepriekš norādījis Kalnmeiers, tādējādi profesionālās prasības ģenerālprokuroram būtu zemākas nekā virsprokuroriem. Loģiski, ka Ģenerālprokurora padome un vakar arī TP šādus Bordāna grozījumus neatbalstīja.
Līdzīgs bordānisms vērojams arī attiecībā uz kandidātu pieteikšanu. Kā demokrātijas paplašināšanas sasniegums tiek pasniegta ideja, ka pieteikties varēs ikviens pats, nebūs vajadzīgi starpnieki. Forši! Tikai arī līdz šim kandidāti varēja pieteikties paši, bet tos vienlaikus varēja arī pieteikt AT plēnums, Ģenerālprokurora padome, Tiesnešu biedrība, Prokuroru biedrība. Vai ministram bail, ka šo profesionāļu organizāciju kandidāti šķitīs cienījamāki, profesionālāk, nepolitiskāk izvēlēti nekā, iespējams, ministra nolūkotie ielikteņi? Drīzāk šie Bordāna grozījumi piesmietu TP, vien izmantojot tās vārdu ģenerālprokurora akceptēšanā. Tad jau labāk uzreiz piešķirt Bordānam vienpersoniskas kandidāta izvēles un apstiprināšanas tiesības, ko tur liekuļot un nelietīgi izmantot profesionāļus savu interešu un ambīciju realizēšanā!
Kā jau izteikušies tiesu varas pārstāvji, trešās varas viedoklis tiek vien uzklausīts ķeksīša pēc, bet ne ņemts vērā. To arī labi rāda likumprojekta virzība - vēl pirms grozījumu apspriešanas TP tie jau steidzīgi tiek virzīti Saeimas gaiteņos.
Ja koalīcija atbalstīs šos Bordāna politiskos grozījumus, neņemot vērā tiesu varas iebildes, tiks sabradātas vēl pēdējās ticības tiesiskumam un vārdu savienojums «tiesiskuma garants» iegūs tādu pašu skanējumu kā savulaik ekspremjera Aigar Kalvīša «drošības garants».
