Rīgas domes "Black friday"
Melnā piektdiena jeb Black friday aizvadītajā piektdienā risinājās arī Rīgas domē – domes sēde, kas beidzās vien melnā naktī no piektdienas uz sestdienu un noslēdzās ar netīkamu rezultātu tās sasaucējiem un daļai sabiedrības – ar Gods kalpot Rīgai (GKR) un Saskaņas koalīcijas saglabāšanu, pateicoties tās jaunajiem atbalstītājiem – labējo partiju eksdeputātiem. Arī komerciāla ietekme balsojumā tika piesaukta un bija klātesoša.
Lai gan Rīgas mēram Oļegam Burovam (GKR), kuram vismaz pagaidām izdevās izvairīties no domes ārkārtas vēlēšanām un saglabāt mēra krēslu, opozīcija pārmeta koalīcijas balstīšanu ar nopirktām balsīm, visdrīzāk, var runāt par uzpirkšanu ar amatiem, ietekmes sfērām. Speciāli izveidotā trešā vicemēra amats tika bloka Rīgai! pārstāvim Druvim Kleinam komplektā ar domes kapitālsabiedrību Rīgas satiksme un Rīgas siltums pārraudzīšanu. Tirgošanās rezultātā sākotnēji Kleinam iedalītā Rīgas centrāltirgus vietā dabūts ne tik skandalozais Rīgas siltums, savukārt Burovs sev nosargājis jauno partneru noskatītos Rīgas mežus. Rīgai! priekšsēdētājs Oskars Putniņš, savukārt, ticis Rīgas brīvostas pārvaldes valdē, kamēr Saskaņai nācās kārtējo reizi atteikties no amata pieprasījuma Sandrim Bergmanim. No tirgus viedokļa raugoties - pamatoti, jo, ja reiz tiek radīts trešais postenis, tad tas jādod koalīcijas vienīgajiem iespējamajiem stutētājiem, turklāt tieši no Saskaņas izraidītie, aizgājušie deputāti radīja šīs koalīcijas eroziju. Lai neatkārtotos līdzīgs scenārijs kā ar šiem tā sauktās Neatkarīgās frakcijas deputātiem, nākas vien trīs bloka Rīgai! ar ceturto sabiedroto Baibu Broku dot viņu skaitam neproporcionālu ietekmi. Maizītes biezā garoziņa šiem deputātiem būs lielas daļas sabiedrības nosodījums, kas jau jūtams interneta komentāros.
«Te tev nu bija latviete. Tīrākā nodevēja,» secinājusi kāda portāla komentētāja pie ziņas par Brokas pievienošanos GKR un Saskaņas koalīcijai. Broka bija Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāte, tostarp vēl šovasar, kad tika gāzts šajā amatā īsāko laiku pabijušais Dainis Turlais, bet opozīcijā esošās nosacīti labējās/latviskās partijas nespēja vienoties nedz par vienu savu mēru, nedz ar bijušajiem saskaņiešiem par vairākumu. No partijas Broka izstājās pēc KNAB rosinātās lietas par kukuli Biatlona federācijai. Lai arī Broka no partijas izstājās, tā nebija labprātīga rīcība. Broka apzinās savas politiskās karjeras beigas, viņai nav ko zaudēt, un, ieņemot amatu koalīcijā, viņa vismaz iegūst iespēju parādīt sevi darbos, lai cik nievājošas būtu lamas par nodevību.
Arī citus Rīgai! deputātus gan domes opozīcija, gan interneta ziņu komentētāji sauc par nodevējiem. Lielākoties gan valda nostāja, ka viņi nodevuši latviešus, pievienojoties krievu koalīcijai. Vai arī viņi ir gaišo spēku nodevēji, pievienojoties koalīcijai, kuras ilgstošas valdīšanas laikā Rīgas domē zēlusi un plaukusi korupcija dažādās tās struktūrās un kapitālsabiedrībās? Korupcijai gan nav tautības, tāpat tā zēla arī zelta tilta būvniecības laikā nacionāļu un Jaunā laika vadībā, korupcijas skandāli bija Jāņa Birka (NA) un Andra Ārgaļa (TP) valdīšanas laikā. Mainās tikai partijas un personāži. Bet būtu naivi cerēt, ka, pie varas Rīgā nākot «latviskajām» partijām, viss būs godīgi, caurspīdīgi, nesavtīgi, profesionāli. Kā tas ir, to redzam Saeimā, nacionālā līmeņa valdībā. Šajā un iepriekšējās, kur par sliktajiem kļūst vecie, bet labie ir jaunie līdz brīdim, kamēr kaut kas reāls jāizdara, jāpieņem nopietni lēmumi, kā, piemēram, valsts budžets, vai jāsagrābj resursi savās rokās. «Nodevības» arguments ir tikpat populistisks kā šo Saeimas koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi.
Kurš vēl Latvijas politikā cer ieraudzīt nesavtīgu cīņu par ideāliem, partiju ideoloģijām? Latvijas politika ir caurcaurēm pragmatiska, tā ir atsevišķu interešu grupu bizness, kurā peļņu gūst tie, kuri māk labāk pārdot, rēķināt, komunicēt, plānot, reaģēt uz krīzes situācijām. Arī nacionālās tēmas, kas ik pa laikam tiek mākslīgi saasinātas, kalpo šo grupu interesēm, lai saglabātu varu. Rīgas domē šī ir krīze, un Burovs to cenšas menedžēt. Kā jau atzinis Burovs, GKR ir saimnieciska partija, un attiecīgi arī saimniecisks piegājiens viņam un pārējiem koalīcijas partneriem amatu un ietekmes sfēru dalīšanā. Taču vai domē opozīcijā, bet valdībā koalīcijā esošās partijas rīkojās savādāk, kad valdību veidoja Jānis Bordāns, Aldis Gobzems, pēc tam Krišjānis Kariņš? Partijas plēsās par amatiem, ministrijām, aizmirsa par to skaita samazināšanas solījumiem, skrāpēja viena otrai acis ārā, ka tik konkurents par daudz nepaņem, ka tik paši tiek pie ietekmes noteiktā sfērā!
Un - vai Rīgai! deputāti nodeva partijas, no kurām viņi tika ievēlēti, vai varbūt otrādi? No JKP Kleins un Imants Keišs tika izslēgti ar totalitārismam raksturīgu pamatojumu, «par būtiska kaitējuma nodarīšanu partijai». Keišs bija atturējies balsojumā par Turlā gāšanu, jo nepiekrita ārkārtas vēlēšanu nepieciešamībai, Kleins uzskatīja, ka ir jāvienojas ar Neatkarīgo deputātu frakciju un jāizmanto izdevība pārņemt varu. Savukārt, Putniņš no Attīstībai/ Par! aizgāja pēc partijas slavenā balsojuma pret azartspēļu zāļu slēgšanu Rīgā, kas raisīja jautājumus par partijas atkarību no sponsoriem.
Secinājums, raugoties uz notikumiem Rīgas domē, valdībā, partijās, ir: nav viss tikai melns vai balts. Un - nav Laimes lāča, nav!