Burova pašmats
Vai nākamgad varētu notiks bezprecedenta gadījums, kad atlaista varētu tikt gan Saeima, gan Rīgas dome? Iedīgļi ir, lai gan procesi atšķirīgi.
Saeimu gāž no apakšas, tautai parakstoties par tās atlaišanu, bet Rīgas domi varētu nogāzt pati koalīcija, kura ir galerta konsistencē jau kopš Nila Ušakova un Andra Amerika aizlaišanās uz Briseli pēc KNAB veiktajām procesuālajām darbībām, bet nupat tā pavisam iztecējusi. Pēc korupcijas un nesaimnieciskuma skandāliem Rīgas domes institūcijās un kapitālsabiedrībās auga gan arī iedzīvotāju neapmierinātība pat valdošās koalīcijas elektorātā, taču, atšķirībā no Saeimas, domes atstādināšanai nav paredzēta iedzīvotāju parakstu vākšana un referendums. Šīs priekšrocības ir Saeimai un pašvaldības pārraugošajam ministram, tāpēc vēl gada sākumā cerīgi skati tika vērsti iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda un vēlāk Jura Pūces virzienā. Sadūšoties atlaist visu Rīgas domi Pūce nesaņēmās, jo atšķirībā no izglītības ministres Ilgas Šuplinskas un tieslietu ministra Jāņa Bordāna saprata, ka nepietiek tikai ar revolucionāro pārliecību, putām uz lūpām, nepatiku un dusmām, bet ir nepieciešams pierādāms juridisks pamats. Bet rīkojumu par Ušakova atstādināšanu Pūce aprīlī gan izdeva, kam gan Ušakovs uzšķaudīja - apstrīdēja to tiesā, kas gaidāma tikai nākamā gada februārī, turpināja vadīt domi, līdz aizbēga uz Eiroparlamentu.
Atbrīvojoties līderu vietām, sākās cīņa par varu iepriekš šķietami draudzīgajā duetā. Vēl turoties 32 deputātu opozīcijai, maija beigās par mēru tika ievēlēts Dainis Turlais (GKR), par kuru daudzi jau būs aizmirsuši, jo amatā spēja noturēties mazāk par mēnesi. No Saskaņas tika izslēgti četri nodevēji, kuri sajuta zelta kārts iespējas, pārbaudot koalīcijas pacietības mēru. Nesajuta vai pārkāpa robežu, nesadalīja saimnieciskos kumosos, un GKR pagājušonedēļ paziņoja, ka pārtrauc sadarbību ar Neatkarīgo deputātu frakciju (NDF), un šonedēļ atlaida to pārstāvošo vicemēru, ekssaskaņieti Vadimu Baraņņiku. Par ko ir nesaskaņas, liecina atlaišanu pavadošie Burova lēmumi - Baraņņika iepriekš atlaistās Rīgas Centrāltirgus (RCT) valdes atgriešana un Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) valdes atlaišana. Abas kapitālsabiedrības iepriekš bija Baraņņika pārziņā. To vadības maiņa līdz ar atbildīgā domnieka maiņu būtu nopietns signāls KNAB palūkot, kas aiz tā slēpjas.
Abas struktūras jau ir nonākušas tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā. Šovasar prokuratūra uzrādījusi apsūdzību bijušajam RCT iepirkumu komisijas vadītājam Vitālijam Litvinam par kukuļņemšanu, citā krimināllietā piecas bijušās RCT amatpersonas un darbinieki apsūdzēti par piesavināšanos un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Pērn tiesa atzina par vainīgu kukuļņemšanā ilggadējo RCT valdes priekšsēdētāju Anatoliju Abramovu, iepriekš par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā pie kriminālatbildības saukta bijusī RCT vadītāja Naina Orlova. Šogad tiesā ir nonākusi RNP fiktīvo darbinieku lieta, kurā 12 fiktīvo darbinieku algām izkrāpti gandrīz 200 tūkstoši eiro. Kur nauda aizplūdusi? Vai pastarpināti uzraugu atbalstam, līdzīgi kā caur RNP un Rīgas satiksmi uzturēta domes koalīciju allaž atbalstošā arodbiedrība? Netīro darījumu vēsturē glabājas arī bijušā RNP Finanšu pārvaldes vadītāja Jāņa Kalniņa lieta par grāmatvedības datu sagrozīšanu un teju 250 tūkstošu latu nozagšanu. Sakritība vai ne, bet J. Kalniņš bija ziedojis Saskaņai. Šie pierādītie fakti, domājams, ir tikai aisberga redzamā daļa, bet lielais kalns, kura dēļ domes politiskā vadība tā cīnās par kontroli šajās kapitālsabiedrībās, paliek acīm apslēpts, vien nojaušams.
Vai, Saskaņas un GKR koalīcijai paliekot mazākumā, nekādas saimnieciskās nodevas politiskajiem uzraugiem vairs nebūs iespējamas un lēmumi varētu tikt pieņemti tikai tīri, pragmatiski, saimnieciski, bez savtīga labuma? Tostarp lēmumā, kas drīz jāpieņem par atkritumu izvešanu, 11. decembrī beidzoties ārkārtas noregulējumam pēc līguma apturēšanas ar Tīrīgu, ko Burovs darīja ļoti negribīgi. Mazākuma koalīcija paģēr vienoties par katru atsevišķu lēmumu ar opozīciju vai vismaz tās daļu. Nespējot vienoties arī NDF, Saskaņai un GKR vajadzētu runāt ar latviskā spārna partijām vai labējo partiju četriem neatkarīgajiem deputātiem, kuri apvienojušies blokā Rīgai, kuru rokās nu varētu pāriet zelta akcijas. Visdrīzāk gan koalīciju ar Saskaņu un GKR viņi veidot negribēs, bet ārkārtas vēlēšanu likteni viņi var izšķirt.
To, ka izveidot labējo partiju koalīciju un ievēlēt mēru no šī gala nevar, jau parādīja jūlija notikumi. Ja kādi no zelta akciju turētājiem izlems, ka viņiem tomēr izdevīgāk ir vilkt līdz galam šo koalīciju un savu mandātu, tā arī būs. Nekāda labuma rīdziniekiem no tā nebūs, tāpat kā no ārkārtas vēlēšanām - kamēr tiks līdz atlaišanai, jaunai domei un koalīcijai, varēs pastrādāt vien pāris mēnešus vai nedēļas līdz kārtējām vēlēšanām 2021. gada jūnijā, turklāt viss laiks paies nevis reālā darbā, bet priekšvēlēšanu kaifā. Tad jau drīzāk labāk vēl nedaudz pavilkt gumiju, kamēr līdz vēlēšanām paliek mazāk nekā 15 mēneši - tad saskaņā ar likumu par pašvaldībām Saeimai pēc Ministru kabineta priekšlikuma jāieceļ pagaidu administrācija, kurai jāvada dome līdz kārtējām vēlēšanām. Vai domnieku vairākums tam ir gatavi? Ja nē, tad iespējams, ka notikumi Rīgas domē var attīstīties strauji, ja vien par gumijas vilkšanu nevienojas visa raibā opozīcija, labējās partijas, NDF un Rīgai ieskaitot. Iespējams, tāpēc arī Burovs sev nospraudis vienas, divu nedēļu laiku vairākuma nodrošināšanai, ja ne - atkāpšanās un ārkārtas vēlēšanas, kas GKR un Saskaņai būtu izdevīgāk nekā Saeimas iecelts administrators. Pašmats tomēr labāks nekā mats.