Pilsoņu parakstu skaits par šīs Saeimas atlaišanu veļas kā sniega bumba, iniciatīvai līp klāt ne tikai paraksti, bet arī dažādas intereses un spekulācijas. Ne bez iemesla.
Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība 19. novembrī, reaģējot uz Veselības aprūpes finansēšanas likuma nepildīšanu, vienbalsīgi lēmusi lūgt Valsts prezidentu Egilu Levitu atgriezt budžetu atpakaļ Saeimā, izteikt neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei, kā arī rīkot vēl vienu protesta akciju pie Saeimas 28. novembrī, kuras laikā Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) tiktu iesniegta iniciatīva par Saeimas atlaišanu. Neraugoties uz koalīcijas deputātu cēlo žestu līdz šīs Saeimas pilnvaru termiņa beigām iesaldēt savu algu ikgadējo pieaugumu, fakts paliek fakts - šīs pašas Saeimas pieņemtais likums par mediķu algu palielināšanu pildīts netiek, neraugoties uz pļāpām par veselības aprūpi kā prioritāti. Līdzīgi vēl vairāki likumi, kuros ierakstīts viens finansējums, bet piešķirts - mazāks. Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars izteicies, ka «ir stulbi pieņemt likumus, kurus nevar izpildīt». Bet, ja reiz šos likumus pieņēmuši stulbeņi, varbūt tiešām viņiem nav vietas Saeimā un šī Saeima jāatlaiž? Ar visiem ordeņotajiem bondariem - daļa sabiedrības nespēja noticēt, ka finanšu ministra Jāņa Reira uz valsts svētkiem Bondaram, kurš ir arī viens no Latvijas Krājbankas nolaidējiem uz grunti, piešķirtā medaļa «par nozīmīgu personisko ieguldījumu Latvijas finanšu sistēmas attīstībā» nav viltus ziņa vai asprātīgs joks.
Mediķiem priekšā aizsteigušies un jau dienu pirms budžeta pieņemšanas Saeimā CVK parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu rosinājusi biedrība Varu Latvijas tautai, kura 2015. un 2016. gadā jau nesekmīgi spēra šādu soli. Tai piebiedrojusies Centra partija. Vai šodien augsne ir auglīgāka un nepieciešamo parakstu skaitu netraucēs savākt pat iesniedzēju neviennozīmīgā reputācija? Vai digitālās autentificēšanas un parakstīšanās iespēja būs izšķirošā?
Varu Latvijas tautai ilggadējs valdes priekšsēdētājs ir Igors Lukjanovs jeb tā dēvētais party bomzis, kurš apbrīnojamā kārtā paspēj reizē gan piedalīties neskaitāmās preses konferencēs un citos institucionālos pasākumos, gan ik pēc pāris minūtēm sociālajos tīklos pārpublicēt rakstus par dažādām nebūšanām, politiķu, politisku lēmumu kritiku u.tml. Cits biedrības līderis ir vēlēšanās no dažādām partijām kandidējušais Artūrs Malta. Pēdējās Eiroparlamenta vēlēšanās viņš startēja sarakstā Jaunā saskaņa kopā ar tādu odiozu personu kā Juris Žuravļovs, antifašistu Jāni Kuzinu, pēdējās Saeimas vēlēšanās sarakstā Par alternatīvu - kopā ar Kuzinu, Žuravļovu un vēl kremļa trubadūru Eināru Graudiņu. Maltas vārds ir arī čekas aģentu sarakstā. Centra partijas līderis ir eiroskeptiķis Normunds Grostiņš, aktīvi līdzgaitnieki - Vācijas labēji radikālās partijas AfD Bundestāga deputāts Voldemārs Herdts un sektas Jaunā paaudze pārstāvis Aigars Bitāns. Arī Igors Meija, kas Krievijas medijos aktīvi kritizējis pāreju uz mācībām latviešu valodā cittautiešu bērniem. Kompānija tāda, kurai daudzi nevēlētos pieslieties un likt savu parakstu zem viņu iniciatīvām, tas arī ļauj koalīcijai biedēt ar Kremļa spalvaino roku un pilsoņu manipulēšanu. Šādi atmaskojumi tiek un tiks pasniegti kā galvenais arguments, kādēļ šīs Saeimas atlaišana ir bīstama. Vai tāda tā ir tikai tāpēc, ka to rosina šī raibā kompānija?
Protams, daudziem pieņemamāk būtu, ja ar šādu iniciatīvu nāktu klajā apkrāptie mediķi, izglītības un zinātnes darbinieki, kuru nozarēm arī budžets ir mazāks nekā likumos paredzēts, pašvaldības, kurām arī tiek atņemta daļa no nodokļiem un uzspiesta reforma. Iespējams, ka mediķu arodbiedrības iniciatīva tiks apvienota ar minētās kompānijas jau aktīvi atbalstīto iniciatīvu, kurai dažās dienās savākta piektdaļa no nepieciešamajiem 154 865 parakstiem. Ja tomēr tiktu reģistrēta atsevišķa mediķu iniciatīva, tas būtu lāča pakalpojums koalīcijai, kas nevajadzīgi šķeltu Saeimas atlaidēju rosinātājus. Iespējams, ka šāds būs jaunās varas spiediens tās nomainītajai CVK vadībai. Katrā ziņā viens gads ir pietiekami ilgs, lai, šai koalīcijai turpinot darboties tādā pašā nihilisma garā, apvienotā vai dalītā iniciatīvā tiktu savākts pietiekams skaits referenduma rosināšanai.
Sabiedrībai tomēr jāatšķir graudi no pelavām, pati ideja no tās veiklajiem iepakotājiem. Protams, ikviens iesniedzējs vēlēsies paspodrināt savas spalvas un referenduma un atkārtotu Saeimas vēlēšanu panākšanas gadījumā spraust pie krūtīm sev šo ordeni. No otras puses, Latvijas sabiedrība ir pietiekami saprātīga, lai minētie personāži, kandidējot ārkārtas vēlēšanās, nesavāktu daudz vairāk balsu nekā līdz šim - mazāk par pusprocentu tikai tāpēc, ka pirmie pasteidzās rosināt to, kam citi vēl tikai brieda, minstinājās, gaidot iepriekš paredzamo budžeta pieņemšanu. Vai varbūt vēl kādu pazemojumu? Šī neizlēmība, minstināšanās arī ir maksa par to, ka daudziem neapmierinātajiem tagad jāpiever acis, parakstot pēc būtības atbalstāmu iniciatīvu, kuru rosinājusi viņiem nesimpātiska kompānija. Šo čammāšanos opozīcijai, arodbiedrībām un citām nevalstiskajām organizācijām gan var pārmest.
