Kapitālais blefs

 
©F64 Photo Agency

«Finanšu sektora kapitālais remonts iet uz priekšu.» Tā līdzšinējo bankas Citadele valdes locekles Santas Purgailes apstiprināšanu valdībā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes vadītājas amatā novērtēja premjers Krišjānis Kariņš.

Šie izteikumi ir kā «opijs tautai». Pirmkārt, Purgaile pagaidām ir apstiprināta tikai valdībā, bet gala lēmums par viņas «nepolitisko» iecelšanu jāpieņem Saeimai, kur var sākties politiskas spēlītes, kuru aizmetņi jau parādījušies. Otrkārt, zem frāzes «kapitālais remonts» politiķi pamanījušies pabāzt visu, ko vajag un ko nevajag, kas ietilpst Eiropas Padomes ekspertu komitejas Moneyval rekomendācijās un kas neietilpst. Tikko sagribas kādu nomainīt, piedzīt kāda interesēm normatīvos aktus, atliek vien pateikt burvju frāzi «kapitālais remonts», un visiem mutes ciet, jo šī ir mūsu svētā govs. Arī tie politiķi, kuriem nav specifisku zināšanu par finanšu sistēmu, kā papagaiļi atkārto «kapitālais remonts», «kapitālais remonts», iespējams, īpaši neiedziļinoties jautājumā līdzīgi kā virknē citu specifisku likumu, par kuriem balso. Tā iespējams viegli paslēpt nezināšanu un daudzo likumu grozījumu, institūciju darbības un personāliju izmaiņu argumentāciju var vienkārši aizstāt ar paroli «kapitālais remonts». Protams, nevar viens cilvēks būt eksperts visās lietās, tāpēc arī parlamentā tiek sadalītas jomas, kurš par ko atbild, un deputātiem jāpaļaujas uz frakcijas kolēģu vai ekspertu viedokļiem, bet jau apnicīgi dzirdēt atkal un atkal maļam šo plati, jo īpaši, kad aiz tās jaušama nezināšana vai citas intereses.

Kas īsti slēpjas aiz šī spārnotā teiciena? Tā kontekstā piesaukto Moneyval rekomendāciju izpilde Kariņa sākotnējā raksturojumā būtu tikai «kosmētiskais remonts», bet ar to pietiktu, lai Latviju neiekļautu finanšu darījumu pelēkajā sarakstā. Neilgi pēc stāšanās amatā premjers paziņoja, ka mērķis ir padarīt finanšu sistēmu godīgu, lai negodīgie no Latvijas finanšu sistēmas turētos pa gabalu - tam vajadzīgs «kapitālais remonts». Vienkāršoti skaidrojot, vajadzīgi grozījumi virknē likumu, lai vieglāk varētu slēgt bankas, kuras iesaistās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā, pastiprināta arī maksātnespējas administratoru atbildība par šo līdzekļu legalizāciju maksātnespējas procesā. Ar grozījumiem arī plānots mazināt vēlmi sniegt nepatiesas ziņas par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem un pastiprināt informācijas pieejamību par tiem, tieslietu sistēmu paģērēts atslogot no acīmredzot nesvarīgākām lietām, lai vairāk resursu paliktu šo noziegumu pierādīšanai. Daļa izmaiņu attiecinātas uz FKTK, kurai esot jānosaka skaidrāki pienākumi kredītiestāžu likvidācijas uzraudzībā, ar tās padomes locekļu iecelšanas kārtības maiņu iecerēts stiprināt instances neatkarību, par ko pēc Purgailes akceptēšanas valdībā runāja arī Kariņš. To gan ir grūti saskatīt, raugoties uz FKTK vadības caurcaurēm politisko nomaiņu. Visupirms - iepriekšējā vadītāja Pētera Putniņa un Guntas Razānes atbrīvošana, piedzenot tam likumu, kurā noteikta abu uzpirkšana par milzu summu situācijā, kad Moneyval ziņojumā FKTK tiek kritizēta, gluži otrādi - salīdzinot ar citām institūcijām, uzteikts tās demonstrētais augstākais risku izpratnes līmenis attiecībā uz naudas atmazgāšanu, iekšējo kontroli un citiem procesiem iepretim, piemēram, Latvijas pasta «zemajam» zināšanu līmenim vai Valsts ieņēmumu dienesta zināšanām «pamatlīmenī». Sekotu šīm rekomendācijām, FKTK būtu nevis jānomaina vadība, bet jāpastiprina tās resursi kontroles pasākumiem kredītiestādēs. Acīmredzot arī Starptautiskais Valūtas fonds šo presingu neuzskatīja par pietiekamu ieguldījumu finanšu noziegumu apkarošanā, par ko vēl nesen izteica bažas, draudot ar iespējamu Latvijas nonākšanu pelēkajā sarakstā.

Putniņš iepriekš atzina, ka viņam nav skaidrs, ko jaunā padome darīs citādi. Par citām darbībām vēl skaidrs nav, bet par vienas lietas pārskatīšanu Purgaile jau ieminējusies TV3 raidījumam Nekā personīga - tikšot pārbaudīti fakti, uz kuriem balstīts lēmums par ABLV bankas pašlikvidāciju, pieļaujot, ka «varbūt tur varēja pieņemt citu lēmumu». «Ja fakti liecinās, ka tur ir atpakaļceļš, kur varam darīt kaut ko labāk, tad to darīsim,» solījusi Purgaile. Vai tur tas suns aprakts, kāpēc par katru cenu vajadzēja nomainīt FKTK vadību, kura pieļāva ABLV pašlikvidāciju, izraujot banku no maksātnespējas administratoru alkatīgajām ķetnām? Vai tāpēc ir politiski strīdi par Purgaili, par kuru partiju viedokļi ir tādi, it kā to pārstāvji būtu tikušies ar divām dažādām personām? Klausoties AP! līdera Jura Pūces iebildēs par kandidātes trūkumiem, jāpiezīmē, ka nav iespējams tik nekompetentam pretendentam iziet caur profesionālas atlases kompānijas vadītai kandidātu vērtēšanai vairākās kārtās. Atšķirībā no politiķiem, kuriem nav finanšu jomas izglītība, šādu un pat krietni zemāka amata pretendentu atlasē tiek veiktas specifiskas pārbaudes, testi, praktiski uzdevumi, kuru izpildei nepietiek ar blondiem matiem, skaistām acīm, politisko piederību, revolucionāro pārliecību vai virspusēju priekšstatu par nozari. Varbūt Purgailes virzīšanai vai kritizēšanai ir kādi iemesli, bet galīgu nekompetenci gan nevarētu pārmest.

Šīs peripetijas spilgti izgaismo arī divkosību attiecībā uz FKTK neatkarības stiprināšanu, kur tagad visas padomes iecelšana paģērēta caur Saeimu. Ja valdībā AP! piekrišana vai nepiekrišana balsojuma rezultātu neietekmētu, tad parlamentā gan AP! viedoklim būs lielāka ietekme, un politiskais tirgus gan ar gan opozīciju, gan koalīcijas partneriem var sākties! Kā nu ne, ja FKTK padomes vadītājs turpmāk būs arī Latvijas Bankas vietnieks, par kuru jau ar steigu jāsāk tirgoties!

 

Rīgas namu pārvaldnieks