Nozares pieskatītāja Šuplinska

 
©F64

Grūti saprast, kā intereses aizstāv izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, bet nedz pedagogu, nedz viņu izglītojamo intereses tās nav.

Ne pirmo reizi ministre no saviem vadības augstumiem noniecina un nokaitina pedagogus.

Te gados vecie pedagogi, kuri ātrāk jāaizvieto ar jaunajiem misionāriem, tikai veģetē skolās līdz pensijai, nevis kvalitatīvi māca un mācās paši, te mazo pašvaldību skolās skolēni tiek tikai pieskatīti, ne izglītoti, un pedagogi domājot vien par savu iztiku, nevis kvalitatīvu mācīšanu, te specializētajām, padziļinātajām izglītības programmām noņemams papildu finansējums, te bērniem pamazām, pa gadam pieliktās valsts apmaksātās pusdienas līdz 4. klasei atņemamas... Nu šim komplektam Šuplinska pievienojusi «provokatīvu piedāvājumu» nošķirt pirmsskolas pedagogu slodzē pedagoģisko darbu no «pieskatīšanas», par kuru maksātu mazāk. Skolu un augstskolu pedagogiem sagatavoties nodarbībām esot krietni sarežģītāk, laikietilpīgāk, un tas prasot vairāk zināšanu un prasmju, pedagoģiskā līdziesaiste bērnudārzā «nav tik aktīva». Dīvaini, ka šādi runā ministre, kurai vajadzētu izprast bērnu attīstības un izglītības sistēmas vienotību un veselumu, novērtēt katra šā posma specifiku. Grūti saprast, vai Šuplinska spriež pēc kādas savas negatīvas pieredzes pirmsskolā, bet tā pedagoģiskā un psiholoģiskā slodze, kāda gulstas uz pirmsskolas pedagogiem pārblīvētajās grupiņās, būtu drīzāk novērtējama, nevis noniecināma.

Ministre salīdzina nesalīdzināmas lietas - katrā izglītības posmā, katrā mācību priekšmetā ir sava specifika. Tikpat labi varētu diskutēt, vai grūtāk ir sagatavoties matemātikas, fizikas vai vēstures stundai, sporta, mūzikas vai mājturības stundai, ķīmijas laboratorijas darbam vai sagatavot bērnudārznieku Māmiņdienas koncertam. Ja pedagogs darbu dara ar atbildību, aizrautību, neieslīgst rutīnā, turpina izglītoties, cenšas rast pareizās atslēgas katra individualitātei, gatavošanās jebkurām nodarbībām un to noturēšana prasīs piesaukto laiku, zināšanas, prasmes un līdziesaisti. Jo vairāk to prasa arī jaunā mācību standarta un pieejas prasību attiecināšana arī uz pirmsskolas izglītību. Varbūt pašai augstskolas pasniedzējai tā nešķiet, bet savos izteikumos viņa noniecinājusi pirmsskolas pedagogus, kuru loma ir ļoti būtiska bērna tālākajai attīstībai, personības veidošanai, izglītībai, ņemot vērā lielo laika daudzumu, ko bērns no sava aktīvā diennakts laika pavada bērnudārzā. Varbūt par pieskatīšanu varētu uzskatīt to dienas daļu, kad bērni guļ diendusu, bet ne pusi laika! Pat ja visu laiku nenotiek nodarbības, vai iespējams iedomāties, ka 25-28 bērnu grupiņā audzinātājai būs brīži, kad nevajadzēs kādam pievērsties, kad nebūs vajadzīga šī «līdziesaiste». Vai audzinātājs varēs bērnam pateikt: «Tagad es tev neko neskaidrošu, jo pašlaik man ir mazapmaksātā «pieskatīšanas stunda».» Vai varbūt varētu arī pašas ministres slodzi sadalīt, kad viņa aktīvi līdziesaistās un kad tikai pieskata nozari?

Šādi ministre tikai grauj, nevis ceļ pedagogu prestižu, par ko vārdos pati iestājusies. Bet skaistu vārdu, solījumu nesaskaņa ar darbiem JKP nav nekas svešs. Abstrakti viegli skandēt par nepieciešamību izlauzties no mazo un vidējo ienākumu slazda, bet pedagogu algas, jo īpaši pirmsskolas, jau ir šis slazds, kurā Šuplinska grib dzīt arvien dziļāk iekšā. Pēc ilgas cīņas no šā gada septembra zemākās pedagoga algas pielikumu no 710 līdz 750 eiro līdzās citiem pedagogiem saņēma arī pirmsskolas pedagogi. Tas gan nav nekāds Šuplinskas cīņas rezultāts, bet iepriekšējās Māra Kučinska valdības vienošanās ar pedagogu arodbiedrību. Pēc inerces gan Kariņa valdība apstiprināja attiecīgus grozījumus, kurus pavadīja IZM daiļrunīgs komentārs, ka tās «prioritāte ir konsekventa pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšana, kas sekmīgi noris pēdējo gadu laikā», kas esot pedagoga prestiža būtiska sastāvdaļa. Nez kāpēc Šuplinska šo konsekvenci vēlas graut, tāpat kā jau konsekventi grauj pedagogu prestižu.

Ilgstoši zemākais pirmsskolas pedagogu atalgojums gan ir izlīdzināts tikai nosacīti - viņiem par šo pašu algu jāstrādā nevis 30 stundas kā citiem pedagogiem, bet 40. Vēl septembra pirmajā pusē pedagogu arodbiedrība sāka vākt parakstus par pirmsskolas pedagogu slodzes un atalgojuma nevienlīdzību un aicināja arī Tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā. Un te, kā zibens no skaidrām debesīm, Šuplinska rosina šo diskrimināciju vēl vairāk pastiprināt! Labi, ka pašvaldības, kuru rocība to atļauj, atzīstot šo nevienlīdzību un novērtējot pirmsskolas pedagogu ieguldījumu, kā arī rūpējoties par viņu pietiekamību, piedotē šos pedagogus.

Šādas ministres aktivitātes varētu vēl varbūt izprast smagas krīzes laikā, bet, izrādās, budžetā naudas esot gana daudz, kas ir pamatojums Tieslietu ministrijas rosinātajai finansējuma astoņkāršošanai no 0,71 līdz pat 5,5 eiro par saņemto balsi ik gadu visām partijām, kas vēlēšanās ieguvušas vismaz 2% balsu un vēl piešķirt 100 000 eiro bāzes finansējumu! Kliedzoši, ka šādu dāsnu piešķīrumu koalīcijas partijas sev izsniegušas, balstoties uz aizvadīto vēlēšanu rezultātiem un jau no nākamā gada. Līdz šim labais tonis bija izmaiņas, kas saistītas ar vēlēšanām, partiju finansēšanu attiecināt uz nākamo periodu, nevis dāsni pašapdāvināties. Šis ir klasisks interešu konflikts un prātam neaptverams, neredzēts savtīgums! Nauda kā parasti ir arī Saeimas deputātu un ministru ikgadējam automātiskajam atalgojuma kāpumam, ko nodrošina likumā ietvertā formula, arī deputātu mistiskām piemaksām. Rādītājs šīs valdības morāles un prioritāšu kompasā ir pagalam sabojājies...