Ušakovs kaujai sagatavojies labāk

Cik politisks vai nepolitisks ir bijis ministra Jura Pūces lēmums par Rīgas mēra Nila Ušakova atstādināšanu no amata, un kā tas ietekmēs abu pārstāvēto partiju izredzes maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Visdrīzāk, šajā divkaujā uzvarētājs būs «upuris», bet – vai uzvara būs arī karā? Jāteic, upura izredzes palielina uzbrucēja pieļautās kļūdas.

Protams, var mēnešiem ilgi sarakstīties par tēmu: kā būtu, ja Ušakovu atlaistu, un kā tālāk abas puses cīnītos tiesā. Tas būtu tāpat, kā divi karojošo pušu karavadoņi apsēstos pie viena ugunskura, uzgrilētu gaļiņu un izrunātu iespējamās cīņas gaitu, katra manevrus, potenciālo rezultātu, un tad ietu realizēt. Vēl pirms mūsu ēras dzīvojušā ķīniešu karavadoņa, stratēģa Sun Dzi sarakstītajā, bet mūsdienās daudz reflektētajā traktātā Kara māksla minēts, ka karā galvenais ir ātrums, pretinieka apjukuma un kļūdu, nezināmu, grūti prognozējamu ceļu un metožu izmantošana, uzbrukšana vietā un laikā, kad pretinieks negaida un nav sagatavojies.

Vislabāk, ja pretinieks nezina gaidāmās kaujas vietu, laiku, savukārt, «tam, kurš ir kaujas gatavībā un gaida pretinieku, būs vieglāk cīnīties», pamāca pieredzējušais karavadonis.

Ušakovs uzbrukumu gaidīja jau vēl pirms Pūces nonākšanas ministra krēslā, bet no karot negribējušā Nacionālās apvienības (NA) ministra Kaspara Gerharda to nesagaidīja. Gatavojoties kaujai, mērija jau nozīmēja jaunu vicepremjeru, juristu mašinēriju sarakstē ar ministriju un tiesu, Ušakovam draudzīgu Rīgas satiksmes pagaidu vadību, pat paspēja pārmesties pretuzbrukumā ar spēļu zāļu slēgšanas lēmumu Rīgā. Turklāt Saskaņa pat jau laikus ieplānoja pārvilināt pretinieku citā kaujas vietā, pārmetot Ušakovu uz Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām. Savukārt, EP vēlēšanām iecerētā līdera Vjačeslava Dombrovska publiska nekurnēšana par viņa uzmešanu liecina arī par Saskaņas armijas konsolidēšanu un viena svarīga Sun Dzi kara mākslas padoma ievērošanu: kara laikā par visām kara lietām atbild un dod rīkojumus tikai karavadonis. Tikmēr Pūce runā to, ka visus lēmumus par Ušakova atstādināšanu gatavojuši ierēdņi, tie bijuši nepolitiski. Tādējādi atšķirībā no Ušakova, kurš savu atstādināšanu, nenoejot no skatuves, izmantos priekšvēlēšanu retorikā, Pūcem to kapitalizēt būt grūti. Vismaz tuvākajā laikā noteikti. Pirmkārt, tiesvedība vilksies ilgi, gadiem, otrkārt, Pūces pārstāvētās partijas Attīstībai/Par! līderi EP vēlēšanās nekādi neasociējas ar cīņu pret korupciju, nesaimnieciskumu Rīgas domē. Nu, kāds politologam Ivaram Ījabam, no Rail Baltica vadības atstādinātajai visvadītājai Baibai Rubesai vai Igaunijas eksprezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dzīvesbiedrei Ievai Ilvesai ar to sakars vai nopelns? AP! šajās vēlēšanās būs jāmēģina līdz Eiropas lietās maz ieinteresētajam vēlētājam aiznest to dienaskārtību, kura vēlētāju maz aizrauj, kamēr Ušakovs varēs arī EP vēlēšanu kampaņā izmantot populārākus un emocionālākus vēstījumus, tostarp Latvijā neiespējamās cīņas «par rīdzinieku interesēm» no Briseles. Turoties pie versijas par Ušakova atlaišanas nepolitiskumu, Pūce un viņa partija, vismaz līdz tiesai, ar šo vēsturisko izšķiršanos varēs maz rotāties - jo otrā frontes līnijā - tiesā - taču būs jāpierāda, ka lēmums bijis nepolitisks, to pieņēmuši ierēdņi, velkot pirkstu līdzi mēra veiktajiem likumu pārkāpumiem. Un nekādas politikas, nekāda Pūces ietekme! Tikko ministrs ar šo rotu sāks dižoties, tā klakts! - tiesai arguments klāt par savtīgu varas izmantošanu konkurentu apkarošanā.

Izrunāties toties var atļauties no darīšanas smagās nastas atbrīvojusies NA, kuras līderis Raivis Dzintars runā par visas domes atlaišanas nepieciešamību, jo, redz, Ušakovs tikai formāli vairs nevada domi, tās vairākumu joprojām veido viņa Saskaņa kopā ar tagadējā domes vadītāja vietas izpildītāja Oļega Burova vadīto GKR! «Jebkuros būtiskos balsojumos tā pati vecā domes koalīcija ieslēgs balsošanas mašīnu un pieņems jebkādus Ušakova komandai vajadzīgos lēmumus. Pēc būtības nekas nemainīsies,» sūrojas Dzintars. Šis nu gan tiesā būtu arguments! Skaidrs, ka Dzintars spēlējas tikai ar politiski populistiskām rotaļlietām, baidoties, ka AP! kā Ušakova galvenie gāzēji nu neaizvilina kādu daļu NA elektorāta. Nez kādēļ NA ministrs Gerhards neizmantoja šos argumentus, lai zibenskarā, kas, pēc kara stratēģu domām, ir visefektīvākais, neatstādinātu Ušakovu! Karš ieilgs, jo uzbrucēji, lai arī skaitliskā vairākumā, bet ir sašķelti un savstarpēji konkurējoši. Šādā ilgā karā pat uzvarētāji būs zaudētāji un brīžiem otrādi. Ilgtermiņā Saskaņa bez Ušakova Latvijas politikā zaudēs, ja vien neuzspodrinās jaunu līderi, no otras puses - jau cik ilgi Briselē esošais Roberts Zīle turpina vilkt NA arī Latvijā? Ja cena būs vairākuma zaudēšana Rīgas domē, tad karš būs zaudēts. Savukārt, vēlētāji, kas piedzīvojuši dažādas varu maiņas, jau sapratuši, ka, lai kā viss beigtos, Latvijas politikā notiks, kā jau pirms mūsu ēras aprakstījis Sun Dzi: «Ja izlaupi apkārtni, tad sadali laupījumu starp karavīriem. Ja paplašini savu teritoriju, piešķir saviem karavīriem tajā zemi un citus labumus...»