Tā nu izrādījies, ka jaunās varas sabiedrībā augstāk novērtētākie politiķi ir veco partiju pārstāvji, kamēr lielāko pārmaiņu lielākajiem solītājiem tauta zaudē ticību. Uzticības kredīts jau sācis pamatīgi dilt.
Ja pēc Saeimas vēlēšanām bija nepieciešams fotofinišs, lai noteiktu, vai labējo partiju skrējienā uzvarējusi KPV LV vai JKP, tad tagad ar neapbruņotu aci redzams KPV LV līderu atrāviens atzinības krituma ziņā. Bet JKP līderi arī cītīgi seko, nemainīgi nemīlētāko politiķu galā atrodas arī Saeimā neievēlētā, bet veselības ministres amatam neskādētā Attīstībai/Par! politiķe Ilze Viņķele. Kā liecina pēc Neatkarīgās pasūtījuma februārī veiktā SKDS socioloģiskā aptauja par amatpersonu un politiķu darba vērtējumu, KPV LV nominētais premjera kandidāts, bet nu jau no partijas izslēgtais Aldis Gobzems ir pārliecinošs līderis negatīvo vērtējumu konkurencē. Atskaitot pozitīvos vērtējumus no negatīvajiem, viņa bilance palikusi mīnus 47,7 procenta punkti, bet latviskajā auditorijā pat mīnus 58,1! Bet, protams, simti tūkstošu sekotāju «patīk» viņa facebook ierakstiem un tautas interešu aizstāvēšana paliek. Un jaunas partijas veidošanas solījums arī, kam gan vēl neesot pienācis īstais brīdis. Bet kārtējā atmoda būšot, tauta atmodīsies un sāks beidzot mīlēt un cienīt Gobzemu, un viņa negatīvo vērtējumu pēdās cieši sekojošais Artuss Kaimiņš būs ieņēmis reitinga pašu lejasgalu. No KPV LV nežēlastībā kritusi arī nozares speciālistu daudz kritizētā labklājības ministre Ramona Petraviča, kuras zemā atpazīstamība viņu, visdrīzāk, glābj no vēl aukstākas dušas. Pie tās, savukārt, jau pieradusi Viņķele, kura ir pārliecinoši nepopulārākā Krišjāņa Kariņa valdības ministre (mīnus 31,2), kuras tēlu uzlabot nespēj nedz apņemšanās likvidēt divus veselības aprūpes pakalpojumu grozus, nedz mediķiem piešķirtie papildu miljoni algu palielināšanai, nedz solījumi panākt «mazākus izdevumus pacientam par zālēm» (nevis lētākus medikamentus!). Viņķeles nemīlētība ir hroniska, kas nepazūd vai būtiski nesarūk, viņai nomainot kārtējo partiju. Viņas darbs labklājības ministres amatā 2013. gadā tika novērtēts ar mīnus 34,7 punktiem. Acīmredzot šī smagumbumba AP! vismaz pagaidām neuztrauc.
Visdrīzāk, ka JKP tieslietu ministram Jānim Bordānam pašam šķiet, ka viņš ir labākais, gudrākais, taisnīgākais un bezkompromistiesiskākais un, loģiski, arī augstāk novērtētais politiķis, bet izrādās, ka ne - kamēr viņa darbu pozitīvi vērtē 29,9% iedzīvotāju, vairāk - 32,5% - to vērtē negatīvi, rezultātā arī viņam ir negatīvs reitings (mīnus 2,6). Viņu gan pārliecinoši pārspēj JKP Saeimas frakcijas vadītāja Juta Strīķe (mīnus 14,8) un viņas kartona Jurašs (mīnus 9,5). Arī Strīķes sliktā aura nav iemantota vienā dienā, viņa kā politiķe ir pat nedaudz mazāk kritizēta nekā savulaik KNAB amatpersona. Negatīvs reitings ir arī JKP izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai, kuru uzmetuši koalīcijas partneri, atstājot pedagogus bez algu pieauguma šā gada četros pēdējos mēnešos, bet ministres izmisīgie centieni dabūt naudu no sporta būvju būvniecības apturēšanas nodemonstrēja viņas ilgtermiņa redzējuma trūkumu. Savukārt, par stratēģiskās komunikācijas problēmām liecina viņas izteikumi par atteikšanos no «nauda seko skolēnam» principa, nespējot vēl piedāvāt citu kārtību tā vietā. No trīs JKP ministriem pozitīvi vērtēts tikai viens - satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kura runas un solījumi gan arī vēl iet pa priekšu darbiem, bet vismaz runas izklausās gudrākas. No AP! arī Juris Pūce izpelnījies palielāku atzinību, domājams, ne tik daudz ar novadu reformas pieteikumu, par kuru arī pagaidām ir vairāk runu nekā darbu, bet drīzāk ar Rīgas domes un Rīgas mēra Nila Ušakova atlaišanas draudiem. Par to liecina lielā vērtējuma atšķirība latviskajā (+11,9) un krievvalodīgajā (mīnus 9) auditorijā.
Pozitīvāk vērtēto valdības locekļu un Saeimas līderu galvgalī ir vecās gvardes pārstāvji - popularitāti arvien kāpina Nacionālās apvienības parlamenta spīkere Ināra Mūrniece, bet absolūta līdere starp politiķiem un mnistriem ir NA kultūras ministre Dace Melbārde, kura jau iepriekš augstu vērtēta, kas viņai dod cerības, iespējams, kopā ar Roberu Zīli, tautas tērpā iesoļot Eiroparlamentā. Ja kultūras ministra fraka allaž dod savu pozitīvo bāzi, kuru vairāk vai mazāk var papildināt ar personības šarmu, autoritāti un paveikto nozarē, tad to tik viennozīmīgi nevar teikt par premjera posteni. Tajā neiespējamās misijas iespējamais vadītājs Kariņš pamanījies tikt pie 12,2 procenta punktu izmēra pozitīva reitinga. Tiesa, parasti jaunam premjeram tiek dots zināms uzticības kredīts, bet tas ar laiku tiek papildināts vai - biežāk - dzēsts. Tā, savulaik, par vienu no nepopulārākajiem valdības locekļiem savā paša valdībā pamanījās kļūt sākotnēji ar lielu jūsmu sagaidītais Einars Repše, bet vēl zemāk noslīdēja Vienotības premjere Laimdota Straujuma, kura amatu atstāja ar viszemāko reitingu starp viņas valdības locekļiem - mīnus 24,6. Viņai stājoties amatā, tas bija gandrīz tāds pats, tikai plusos. Māra Kučinska (ZZS) vērtējumi tik krasi nesvārstījās, un finišēja viņš varbūt ne gluži ar čempionu cienīgu rezultātu, tomēr ar viegli pozitīvu reitingu. Kariņš nodrošinājis lielāko graudu pusaklajai vistai - viņa piekrišana pacelt visu citu iepriekš uz kājām nomesto nastu - valdību - pussabrukšanas stadijā esošajai Jaunajai Vienotībai devusi otro elpu. Jaunā Vienotība noteikti ir šīs valdības lielākā ieguvēja, par ko tā lielu pateicību parādā tieši Kariņam. Un, ja pēc lielsolītāju aplaušanās sabiedrības neuzticēšanās politiskās varas instancēm nepieaugs vēl vairāk, tad jaunās koalīcijas partijas par to pateicību parādā būs tieši Kariņam.
