Nodokļu parāda vainīgos meklējot
 
©F64 Photo Agency

Atverot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavoto gada ienākumu deklarācijas sagatavi, biju patīkami pārsteigta – 220 eiro nodokļu pārmaksa! Diemžēl ne visi deklarācijas iesniedzēji jutās tāpat – daudziem, kā lēsts, ap 60 000 strādājošo, aprēķināts nodokļu parāds desmitos, simtos, dažam pat tūkstošos eiro. Lai gan amatpersonas konsekventi izvairās šos cilvēkus dēvēt par parādniekiem, vārdu izvēle būtību nemaina un cilvēku sašutumu un neizpratni nemazina.

Komentāri sociālajos tīklos liecina par kareivīgu, valstij naidīgu noskaņojumu: «Visi, kas parādā valstij, apvienojamies un dodamies piketā pret Saeimu un VID»; «Kurš vēl ir parādā tai stulbajai valstij?». Cits pie nodokļu uzrēķina komentē: «Neaizrīsieties, maitas?», citi baidoties atvērt deklarāciju, citi prašņā, vai, to neiesniedzot, var izvairīties no nodokļu parāda atmaksas (nevar). Sociālie tīkli vārās, arī klikšķu portāli atraduši pateicīgu tēmu sabiedrības uzkurināšanai, tiražē dažādus, tostarp apšaubāmas ticamības stāstus, aicinot ar tiem dalīties. Pielejot eļļu ugunī, tiek izplatīta informācija ar to VID amatpersonu uzskaitījumu, kuri desmitu un pat simtu tūkstošu vērtībā iegādājušies vienu vai vairākus nekustamos īpašumus, saņēmuši milzu mantojumu vai prāvus dāvinājumus.

Šajā mizanscēnā VID gan ir vien otrā plāna loma - tas ir valdības, Saeimas pieņemto likumu, izvēlētās politikas izpildītājs, un svētās dusmas (vai citiem pateicība, bet par to publiski nerunā) būtu jāvērš pret nodokļu reformas autoriem. Tiesa, arī VID izpildīt šo nepatīkamo uzdevumu varēja kvalitatīvāk, visupirms jau attiecībā uz elektroniskās deklarēšanās sistēmas darbību. Lielo interesi par deklarāciju iesniegšanu pirmajā dienā - 1. martā - nebija grūti prognozēt. VID gan aicināja cilvēkus nesteigties ar deklarāciju iesniegšanu pirmajā dienā, bet tas nelīdz, ja cilvēkam ir satraukums par nodokļu parādu vai arī vajadzīgi līdzekļi, kurus viņi (ne visai pamatoti) cer atgūt ātrāk, ātrāk iesniedzot deklarāciju. Turklāt ažiotāža ap nodokļu parādu cilvēkus uzkurināja vēl vairāk - atvērt deklarāciju un kliedēt neziņu, satraukumu mudināja elementāra ziņkāre un vēlme gulēt mierīgi. Ne visi spēj izsekot nodokļu izmaiņu un aprēķinu peripetijām un iepriekš paši aprēķināt, vai būs nodokļu parāds vai pārmaksa, attiecīgi arī, līdz kuram laikam obligāti jāiesniedz deklarācija. VID bija jāstiprina sava IT kapacitāte vai arī jābūt funkcionējošākam plānam. Piemēram, kaut vai noteikt, kuras profesiju grupas vai kuros reģionos strādājošie vai pēc kāda cita parametra noteiktas strādājošo grupas iesniedz deklarācijas no 28. februāra, kuras no 1. marta (protams, arī vēlāk) u.tml. Pietiktu ar izkliedi uz pāris dienām, lai sistēma neuzkārtos.

Bet lielākā neapmierinātība, saprotams, ir ar pašu saturu - nodokļu uzrēķinu. Kā tas radies, cik taisnīgi vai netaisnīgi to prasīt, cik pamatots ir cilvēku sašutums? Jāteic, ka politiķu, nodokļu reformas autoru nodomi nav bijuši slikti, bet izpildījums gan - kā parasti. Idejas pamatā ir nevienlīdzības mazināšanas vārdā ieviestā nodokļu progresivitāte - jo lielāki ienākumi, jo vairāk nodokļos jāmaksā, mazāki ienākumi - mazāki nodokļi. Ja strādājošais gadā saņem līdz 20 004 eiro (mēnesī līdz 1667 eiro), ienākuma nodokļa likme ir samazināta - 20%, ja vairāk - tad summai virs šīs robežas tiek piemēroti 23% IIN. 2000 eiro algu saņēmējiem var uzreiz piemērot 23% IIN likmi, bet problēmas ar nodokļu parādu var rasties tiem cilvēkiem, kas ienākumus negūst vienā vietā. Tikai gada beigās, summējot visus ienākumus, var izrādīties, ka saņemts vairāk par minēto robežu, tāpēc jāpiemaksā. Līdzīgi ar neapliekamo minimumu, kurš ir diferencēts un kuru VID centies prognozēt un ik mēnesi piemērot, balstoties uz iepriekšējā gada ienākumiem, lai tas nebūtu jāatgriež (vai citiem jāpiemaksā) tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Ja ienākumi ievērojami atšķiras, tajā skaitā, piemēram, jaunajām māmiņām, kuras 2018. gadā atsākušas strādāt, VID nevarot precīzi noteikt neapliekamo minimumu, tādēļ arī viņām var būt nodokļu parāds. Te gan atbildīgs darba devējs varēja spēlēt savu lomu un gada sākumā darba ņēmējus brīdināt vai iztaujāt par cita veida un iepriekšējā gada ienākumiem un jau kopš gada sākuma izvēlēties atbilstošu IIN likmi un neapliekamo minimumu vai pat varēja lūgt VID to nepiemērot vispār, kas var atļauties šādi samazināt savus ikmēneša tēriņus. Tā, ka daļu dusmu strādājošie var vērst arī savu darba devēju virzienā, kuram vajadzētu izskaidrot pastāvošo kārtību un ļaut darbiniekam izvēlēties: vairāk saņemt ik mēnesi un riskēt uzzināt par nodokļu parādu nākamajā gadā, vai mazāk saņemt ik mēnesi un nākamajā gadā saņemt «prēmiju». Šo kārtību gan drīzāk varētu saukt par nekārtību, jo IIN un neapliekamā minimuma aprēķināšana, prognozēšana ir samudžināta un sarežģīta - to galīgi nevar saukt par vienkāršu valsts pārvaldi un skaidri saprotamu un realizējamu nodokļu sistēmu.

Protams, politiķi vairāk varēja skaidrot arī to, kāpēc vispār vajadzīgi diferencētie nodokļi. Un cits jautājums, vai 1667 eiro mēnesī uzskatāma par lielu algu, vai IIN diferencēšana ir labākais nevienlīdzības un nabadzības mazināšanas instruments, vai jāturpina lielāka ar nodokļiem neapliekamā minimuma diferencēšana, atvieglojumu celšana par apgādājamiem - daudzbērnu ģimenes, neraugoties uz tām piešķirtajiem dažādiem atvieglojumiem, joprojām ir nabadzības riskam pakļautākā sabiedrības daļa. Turklāt, kā secināts tiesībsarga un Latvijas Universitātes pētījumā, - nodokļu reformas rezultātā nabadzība nav mazināta, tā vietā pieaudzis nodokļu slogs personām ar apgādājamajiem un minimālās algas saņēmējiem.

Nosacīti labā ziņa ir tā, ka nodokļu parādu nebūs jāsamaksā uzreiz un tūlīt - lielāko ienākumu saņēmēji to varēs izdarīt līdz šā gada beigām, vidējo un mazo algu saņēmēji - līdz nākamā gada beigām. Tikai jālūkojas, vai tad jau pie durvīm neklauvēs jauns parāds.