Vecs tandēms jaunā konjunktūrā
 
©F64 Photo Agency

Teju gadu Latvijas politiskajā ķēķī prasīja jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja atrašana un apstiprināšana. Ap šo krēslu un tā pretendentiem spekulāciju netrūka, tikmēr pati iestāde salīdzinoši mierīgi dreifēja. Jācer, ka šajā bezvadības laikā ar pietiekami lielu ietekmi un resursiem apveltītajā iestādē nebūs izauguši jauni astoņkāji un pa to kā pa savu muižu nestaigās partiju kasieri.

VID bez vadības bija kopš tā iepriekšējās direktores Ilzes Cīrules aiziešanas mūžībā 2018. gada martā. Vasarā konkursa kārtībā par viņas pēcteci tika izraudzīts Māris Skujiņš, kurš pēc sacelta skandāla par viņa kādreizējo saistību uzņēmumos ar skandalozo uzņēmēju Māri Martinsonu savu kandidatūru atsauca.

Lai kādas būtu bijušas viņa attiecības vai to neesamība ar Martinsonu, skaidrs, ka šī aizdomu ēna uzticēšanos VID nevairotu. Pēc ilgākas minstināšanās, vai jaunā vadītāja izvēli atstāt jaunajai Saeima un valdībai, vecā valdība tomēr izsludināja konkursu, kura rezultātā novembrī konkursa komisija par uzvarētāju atzina dažādu līmeņu amatos valsts pārvaldē, nevalstiskās organizācijās pabijušo Ievu Jaunzemi. Jaunzeme jau paspēja sniegt intervijas medijiem un preses konferences, pēc kurām atkal tika norauts stopkrāns. «Lai jaunajai VID vadītājai būtu stabilitāte un viņas pilnvaras politiski nebūtu iespēju apšaubīt», iepriekšējā valdība lemšanu par Jaunzemi atstāja jaunās valdības ziņā. Pauzēšana radīja spekulācijas par to, vai viņas apstiprināšanu nevēlas viena vai otra vara un tās spēlētāji, vai viņa vispār tiks apstiprināta. Tomēr pēc divu ar pusi mēnešu «marinēšanas» valdība otrdien deva zaļo gaismu viņas iesoļošanai Talejas ielas dārgajā lielbūvē, turklāt neraugoties uz to, ka tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība), būdams iepriekšējās valdības labklājības ministrs, Jaunzemi no Labklājības ministrijas valsts sekretāres amata aizrotēja uz Ekonomikas ministriju. Tas, ka jau vairākus gadus LM strādājošā Jaunzeme tika rotēta uz EM jaunradītu - administrācijas vadītājas amatu, liecināja par Reira un Jaunzemes nespēju sastrādāties. To arī tagad apstiprina Reirs - abu uzstādījumi labklājības jomā atšķīrušies, bet «VID nav SPA», tādēļ ar Jaunzemi kā VID vadītāju viņam nebūšot problēmu sadarboties.

Jācer tikai, ka finanšu ministra padomnieku sastāvā neparādīsies tādi personāži, kādi bija Reiram iepriekš, vadot FM, kad viņa ārštata padomnieks Jānis Dambītis, kurš turklāt šos pienākumus veica bez atalgojuma, bija ieguvis ekskluzīvas iespējas, īpašu caurlaidi iekļūšanai VID vadības un citos kabinetos, kas vēlāk papildinātas ar iespēju, kā tēlaini raksturoja politiskā ķēķa dalībnieki - ar kāju varēja atvērt ne tikai VID, bet arī Finanšu policijas un Muitas policijas pārvaldes durvis. Šis ārštata padomnieks it kā bijis atbildīgs par ēnu ekonomikas apkarošanu, sadarbību ar iestādēm, lai arī Reirs tolaik medijiem īsti nespēja precizēt viņa pienākumus un uzdotos darbus, kādēļ viņam piešķirts īpašs caurlaides statuss. Kuluāros Dambītis tika dēvēts par Vienotības kasieri, vēl mantots no Einara Repšes, viņš arī bija draugs un kursabiedrs vienam no tiem VID nodaļu vadītājiem - Kasparam Čerņeckim, kurš tika aizrotēts (un pēc tam aizgāja) no amata, kad 2016. gadā uzliesmoja skandāls ap VID aizdomīgu bagātību guvušajiem darbiniekiem. Nespējot izturēt šo skandālu un iekšējo pretestību rotācijām, no amata aizgāja toreizējā VID vadītāja Ināra Pētersone, un smago reformēšanas darbu nācās paveikt jaunajai finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS). Šīs VID darbinieku rotācijas, kas tiek uzskatītas par vienu no pretkorupcijas instrumentiem, asi kritizēja toreizējā Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, kuras cilvēks esot bijis Dambītis. Dambītis no FM pazuda līdz ar Reira aiziešanu no FM 2016. gada februārī. Gribētos ticēt, kā šī nav vairs tā Vienotība, ne tikai nosaukumā, bet arī darba stilā, un ka šādi dambīši pa VID vairs nesiros un jaunajai vadītājai būs pietiekami stingrs mugurkauls neko tādu nepieļaut, ja šāda vēlme parādītos.

Pēc skandālu virknes ar VID darbinieku milzīgiem ienākumiem 2016. gada nogalē sabiedriskās domas aptaujas uzrādīja, ka iestādei neuzticas apmēram divas trešdaļas. Pēc reformām, skandālu pieklušanas un, iespējams, līdz ar I. Cīrules centieniem VID kļūt arī par nodokļu maksātāju partneri, nevis tikai represētāju, uzticēšanās VID augusi apmēram par trešdaļu - te ir vēl gan kur kāpt, gan kur krist. Jācer, ka kāps. Skaidrs, ka VID nevar kļūt un tam arī nevajag visiem būt mīļam, turklāt tas ir tikai pieņemtās politikas izpildītājs, nevis nodokļu politikas veidotājs. Tas savā ziņā ir arī nodokļu politikas ķīlnieks, ja šī politika ir nodokļu maksātājiem un arī nemaksātājiem netīkama. Tomēr tas, kā tas veic šo pasūtījuma izpildi, ir atkarīgs no iestādes un tās vadītāja. Tās ziņā ir arī nepieciešamo uzlabojumu, likumu, normu grozīšanas iniciēšana, jo darbā ar to piemērošanu, komunikācijā ar nodokļu maksātājiem tā var to nepieciešamību ieraudzīt visātrāk. Pirmais pārbaudījums būs jau drīz, kad būs ne tikai jāiepriecē ar pārmaksāto nodokļu atmaksu daļa gada ienākumu deklarāciju iesniedzēju, bet arī jācīnās ar to strādājošo negatīvismu, kuriem pēc diferencētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešanas var nākties valstij piemaksāt vēl paprāvu summu nesamaksātos nodokļos. Turklāt tikpat aktīvs kā šo nodokļu uzrēķinā VID varētu arī būt to iedzīvotāju, jo īpaši vecāka gadagājuma, informēšanā, kuri savas nezināšanas un neprasmes strādāt EDS vidē dēļ neizmanto katram paredzēto iespēju ar gada ienākumu deklarācijas palīdzību atgūt pārmaksātos nodokļus. Un arī aktīvāks to lielo nodokļu nemaksātāju tvarstīšanā, kuriem grūtāk piekļūt, nekā to nodokļu maksātāju sodīšanā, kuriem vienkārši vieglāk piekļūt, atrodot kādu uti kažokā.