Kamēr Saeimā ievēlētās partijas kavējas ar valdības izveidi un līdz ar to arī ar nākamā gada pilnvērtīga budžeta pieņemšanu, ap budžeta, nodokļu, ieņēmumu un izdevumu jomu veidojas arvien lielāks bardaks. Vēlmes un solījumi, jau ar likumu izmaiņām piešķirta papildu nauda ir, finanšu avotu nav. Fiskālās disciplīnas padome (FDP) draud ar kārtējo budžeta «konsolidāciju», kuras izpausmes labi atceramies no krīzes gadiem.
Saeima steidzamības kārtā pieņēmusi grozījumus Likumā par budžeta un finanšu vadību, kuros likumdevējs cenšas notušēt 2019. gada budžeta kavēšanās radītās problēmas - virknei sabiedriskajā sektorā strādājošo nākamgad apsolīts algu pielikums, bet, ja nākamgad ik mēnesi strādātu ar 2018. gada budžeta 1/12 daļu, pielikuma nebūtu. Lai to nodrošinātu mediķiem, pedagogiem, tiesnešiem, prokuroriem, lai palielinātu pensijas un pabalstus, Saeima pieņēma pagaidu budžetu, nosacījumus, ka tēriņos ņem vērā vidējā termiņa budžetu, starp citu, uzdodot finanšu ministram rast papildus vēl 8,3 miljonus eiro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku algu palielināšanai. Budžeta un finanšu komisija to iepriekš bija noraidījusi, bet Saeimas plenārsēdē šī Saskaņas deputāta Vjačeslava Dombrovska ierosme guva atbalstu. Tikpat steidzami pieņemtie Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumi pieprasa valdībai rast finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai turpmākajos trīs gados par vidēji 20%, kas 2019. gadā būtu 87,48, 2020. gadā - 191,22, 2021. gadā - 314,6 miljoni eiro. Tas arī pamatā izsaucis FDP izteikumus par budžeta konsolidāciju un kritiku, ka šādi Saeima nav ņēmusi vērā fiskālās disciplīnas principus, nav norādīti finansēšanas avoti, tiem nav pietiekama fiskālā telpa.
Mediķu algas palielināt sola, bet solidaritātes nodokli, kas dotu būtisku pienesumu tā nodrošināšanai, nesteidz apstiprināt
Veselības ministre Anda Čakša gan izteikusies, ka «lielākā daļa» no 87 miljoniem esot atrasta. Bet ne visa, turklāt daļu avotu par simtprocentīgi drošiem vēl nevarētu saukt. Turklāt ne vien jaunievēlētā partija draudējusi atcelt veselības aprūpes finansēšanas likumu un tajā noteikto maksājumu neapdrošinātajiem, kā rezultātā veselības aprūpes budžets varētu sarukt. Viena no tām ir arī Attīstībai/ Par! (AP!), kura ne tikai pašlaik vada Saeimas Budžeta komisiju, bet arī potenciālajā Krišjāņa Kariņa valdībā pieteikusies uz finanšu ministra posteni.
Vēl viens veselības aprūpes finansēšanas avots ir ieņēmumi no solidaritātes nodokļa, kura summa līdz šim gadā veidoja aptuveni 42 miljonus, nākamgad prognozētia 60,29 miljoni eiro. Arī ar to saistītie likuma grozījumi jaunajā Saeimā tiek mētāti kā karsts kartupelis - te budžeta komisija atsakās virzīt labojumus, kas to nākamgad vispār ļautu iekasēt, te nākamajā dienā no jauna iesniegtus Saeima nodod skatīšanai komisijām.
Te nedaudz jāieslīgst priekšvēsturē. 2016. gadā tika ieviests solidaritātes nodoklis, kas paredzēja paaugstinātu sociālās apdrošināšanas iemaksu tiem, kuru gada ienākumi pārsniedz 48 600 eiro 2016. gadā, 52 400 eiro - 2017. gadā, 55 000 eiro - 2018. gadā. Ar to nebija apmierināti uzņēmēji, kuri vērsās Satversmes tiesā, kas 2017. gada oktobrī lēma, ka idejiski šāds nodoklis ir pieļaujams, bet viens pants tomēr neatbilst Satversmei. Tas būtībā ir jauns nodoklis, kādu valsts ir tiesīga noteikt «iedzīvotāju pieaugošo sociālās aizsardzības un nevienlīdzības mazināšanas vajadzību» un «visai sabiedrībai nozīmīgu pasākumu» finansēšanai, kas arī neierobežo personas pamattiesības uz sociālo nodrošinājumu. Tomēr neatbilstoši Satversmei noteiktas atšķirīgas šā nodokļa likmes dažādām grupām, piemēram, pašnodarbinātajiem, darba ņēmējiem, pensionāriem. Šo normu tiesa lika izlabot līdz 2019. gada 1. janvārim.
Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi, par kuriem diskutē Saeima, paredz noteikt visiem vienādu solidaritātes nodokļa - augstāko valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi 35,09%. Ja Finanšu nozares asociācija piekristu zemākajai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmei 25,5%, tad uzņēmēju pārstāvji cer, ka solidaritātes nodoklis vispār tiks atcelts. No vienas puses, to var saprast, jo šis būtībā progresīvais ienākuma nodoklis tika ieviests vēl pirms 2018. gada nodokļu reformas, ar kuru tika ieviesta nodokļu progresivitāte. No otras puses, ir samilzušas veselības aprūpes problēmas, ir jārod līdzekļi virknei pārmaiņu apsolījumu, par kuriem balsojuši vēlētāji! Interesanti, ka pret solidaritātes nodokļa korekcijām balsoja tieši lielākie nevienlīdzības mazināšanas un 3x500 solītāji JKP. Jāpiekrīt, ka var koriģēt nodokļa piemērošanas kārtību, bet idejiski to noraidīt pilnībā būtu bezatbildīgi uz minēto vajadzību un solījumu fona. Tā var darīt tad, ja grib palikt tikai solītāju statusā un nestrādāt valdībā, kurai šie solījumi un jau pieņemtie finanšietilpīgie lēmumi būs jāietērpj reālā budžetā. Cerams, turot līdzšinējo solījumu uzņēmējiem un sabiedrībai trīs gadus, tas ir, līdz 2021. gadam, nemainīt pamatnodokļus.
Turklāt veselības aprūpes budžeta pieaugums plānots arī uz lielākiem ienākumiem no cīņas ar ēnu ekonomiku, bet prezidenta otrreizējai caurlūkošanai atsūtītos Darba likuma grozījumus, kas paredz maksāt mazāk par strādātajām virsstundām nozarēs ar augstāku vidējo darba algu, kur noslēgta ģenerālvienošanās, Saeima pagaidām iesaldējusi. Šī bija nozares iniciatīva un vienošanās ar valsti, lai mazinātu ēnu ekonomiku.
Oligarhu iedētām vai ne, bet finanšu ministram būs jābūt ar «olām».
