Babuīnu spožums un posts
Vai pasauli, Eiropu un arī Latviju tiešām pārņem populisma vilnis, kurš nenoplok arī pēc vēlēšanām? Vai arī noteikta tipa politiķi, kuri tiek uzskatīti par šā populisma nesējiem, regulāri izlauzīs sev ceļu uz Olimpu, jo vienkārši cilvēka daba, instinkti, smadzenes darbojas tā, lai izvēlētos alfa tēviņus? Un – ko izvēlēsies Valsts prezidents Raimonds Vējonis?
Runas par populisma vilni, kas pārņem Eiropu, dzird jau pāris gadus, bet šis jēdziens arī iepriekš radis savu vietu politiskajā analīzē. Tam nopietnību piešķir dažādu pētnieku, institūtu secinājumi. Piemēram, ASV bāzētais Tonija Blēra Globālo pārmaiņu institūts šā gada sākumā biedēja ar populisma zilo vilni, kas pārņēmis Eiropu, kura ietekme tikai pastiprināsies un apdraudot demokrātiju. 2017. gadā vēlēšanās virknē Eiropas valstu, jo īpaši Austrumeiropā, populistu partijas guvušas vidēji 30% balsu, bieži populisti vēlēšanās sacenšas ar citiem populistiem. Arī 13. Saeimas vēlēšanu rezultātus respektabli ārvalstu mediji klasificēja kā populistu un, protams, arī Krievijai draudzīgas partijas uzvaru. Populisma vilnis esot sasniedzis Latviju.
Jo augstāks politiķa «babuīnisma līmenis», jo grūtāk paciest blakus citu līderi, grūtāk piekāpties, strādāt cita vadībā
Vai tiešām esam kāda lielāka viļņa ierauti? Vai tikai sakrituši kauliņi, radot jaunu situāciju? Līdzšinējo varas partiju inerce, kas mums vispārējās politikas un varas turētāju nīšanas apstākļos ir mazāka nekā Rietumu demokrātijās, beigusies, krīzes nav, un nav jāizvēlas pēc principa - «ka tikai nav vēl sliktāk!». Sociālo mediju ekspansija dod plašākas iespējas cita veida un izmaksu komunikācijai, kuru veiksmīgi izmanto politikā ienākušie enerģiskie pārmaiņu solītāji jeb «babuīni», kā šāda tipa cilvēkus apzīmē žurnālā Geo intervētais Krievijas Zinātņu akadēmijas Cilvēka morfoloģijas institūta nervu sistēmas attīstības laboratorijas vadītājs Sergejs Saveļjevs.
Te jāiestarpina neliela atkāpe par pētījumu pirmsākumiem. Padomju zinātniekiem Oktobra revolūcijas plānotājs un čekas dibinātājs Fēlikss Dzeržinskis un Krievijas zinātnieks (starp citu, ar latviskām/ baltvācu saknēm) Oto Šmits izveidoja institūtu, kas jau pagājušā gadsimta 30. gados sāka pētīt dažādu zināmu cilvēku smadzenes, lai noskaidrotu cilvēka spēju un ģenialitātes fizisko pamatojumu. Izpētīt vajadzēja, protams, arī Ļeņina smadzenes. Un te pētnieki nonāca grūtībās. Ja atsevišķu zinātnieku, mākslinieku sasniegumus varēja skaidrot ar dažādu smadzeņu lauku un apakšlauku attīstītību un kombināciju, tad Ļeņina smadzenes ne ar ko neatšķīrās. Saveļjevs Ļeņina darbību skaidro ar politiķim piemītošu «cīņu par statusu, mūsu dzīvniecisko instinktu izpausmi, no primātiem pārmantotu uzvedības modeli». «Politika ir šīs tieksmes kvintesence, politiķa galvenais mērķis ir kļūt par bara pirmo babuīnu... Ļeņins bija ļoti izveicīgs politiķis, bet šai dzīvniecisko instinktu izpausmei nav nekāda sakara ar ģenialitāti. Babuīnisma līmenis un ģenialitāte ir divas dažādas lietas,» intervijā Geo skaidro smadzeņu pētnieks.
Saeimas vēlēšanās uzvarēja un Latvijas sabiedrība lielā mērā pieprasīja šos «babuīnus» - enerģiskus, aktīvus, konkurentus saplosīt gatavus cilvēkus, lai tikai kļūtu par «bara pirmo babuīnu» vai vismaz liktu sajust šo enerģiju potenciālajiem bara locekļiem, kuriem nepieciešama barveža aizsardzība, izlēmīgums. Globalizācijas, tehnoloģiju straujas attīstības, lielo iespēju laikā cilvēkiem ne tikai paveras neskaitāmas iespējas, bet vienlaikus arī pieaug bailes tās neizmantot, kļūdīties šajā iespēju jūrā. Spēcīgiem demagogiem ir viegli manipulēt ar bailēm, tās pārvērst naidā pret citiem. Vienlaikus spēcīgs barvedis, vismaz iluzori, atvieglo grūto izvēļu nastu - vienkārši viņam jāseko, jāuzticas, jo viņš ir spēcīgākais. Premjers Māris Kučinskis pavisam noteikti neraidīja šādu enerģiju, būtībā - neviens no ZZS, Nacionālās apvienības, jaunās/vecās Vienotības, visas vecās koalīcijas. Pat ja viena otra šo partiju politiķu pozīcija bija racionālāka, reālāka un jēgpilnāka, tā nevarēja mēroties spēkiem ar babuīnu enerģiju. Tas bija kā runāt divās dažādās valodās - daļa auditorijas saprata tikai vienu valodu, daļa - otru, vēl daļa - vairākas.
Enerģija, vēlme uzvarēt, vadīt un valdīt nav peļama, bet politikā tā var arī iedzīt strupceļā. To labi redzam arī pēc vēlēšanām - jo augstāks politiķa «babuīnisma līmenis», jo grūtāk paciest blakus citu līderi, grūtāk piekāpties, strādāt kāda cita vadībā. Ar to arī skaidrojams, kāpēc Attīstībai/Par savākusi vairāk iespējamās koalīcijas balsu, kāpēc tās iniciētajās un citu labējo partiju apmeklētajās darba grupās neiesaistās JKP un KPV LV, kuras turpina mērīties ar savu babuīnisma koeficientu: atlaidīsim KNAB šefu, pēc tam varbūt arī ģenerālprokuroru, iesim ar savu deklarāciju, kurai citiem jāpievienojas, nevis jāizstrādā kopīga koalīcijas deklarācija... Pēc vēlēšanām, situācijā, kad jāveido koalīcija, jārod kompromisi un priekšvēlēšanu solījumi jāsalāgo ar iespējām, labākā pozīcijā nonāk konformisti un dažādu valodu pratēji. Babuīnu laiks iestājas tad, ja viņi kādu apstākļu dēļ var valdīt vieni. Latvijā tas vēl nav pienācis, galu galā par babuīniem nobalsoja nepilna trešdaļa vēlētāju, nevis vairākums.