Priekšvēlēšanu farss vai slepens plāns?
Ziņa par iespējamu piecu eiro iebraukšanas maksas ieviešanu Rīgas vēsturiskajā centrā daudziem raisījusi sašutumu, un daudz mazāk cilvēku tajā saskata pozitīvo – iespēju atslogot pilsētas centru un uzlabot tajā gaisa kvalitāti.
Viltus ziņa, bauma, priekšvēlēšanu manipulācijas vai tiešām slepeni kaldināts plāns? Kas iegūtu, kas zaudētu?
Vai Rīgas centrs ar augsto iebraukšanas un stāvvietu maksu netiks padarīts par turīgo privilēģiju?
Prātuļošana par iebraukšanas maksas ieviešanu Rīgas centrā nav nekas jauns un nebūt ne saskaņiešu know how. Tās pirmsākumi meklējami jaunlaicieša Aivara Aksenoka Rīgas vadīšanas laikā, kad šādu ideju pat ierakstīja Rīgas attīstības plānā 2006.-2018. gadam, kuru gan nerealizēja nedz Aksenoks, nedz viņa pēctecis, tēvzemietis Jānis Birks, nedz vēlāk tagadējais mērs Nils Ušakovs (Saskaņa). Birks šai idejai bija pieķēries nopietni, jau bija uzdevis Satiksmes departamentam steidzami gatavot priekšlikumus sastrēgumu mazināšanai, rosināja ne vien iebraukšanas maksu ārpus Rīgas dzīvojošajiem, bet pat tādu absurdu versiju kā mašīnu šķirošanu pēc numuriem. Proti, automašīnas ar pāra numuriem varētu iebraukt Rīgā tikai pāra datumos, bet ar nepāra numuriem - nepāra datumos. Par laimi, nekas tāds netika ieviests, drīz tika pabeigts Dienvidu tilts, kas nedaudz atslogoja tiltus, bet vēl pēc gada vai diviem sastrēgumu problēmas risināšanai talkā nāca ekonomiskā krīze. Tagad sastrēgumu problēma atkal samilst līdz ar ekonomikas izaugsmi, un, lai arī iedzīvotāju skaits Rīgā pēdējos gados samazinās, strādājošo skaits galvaspilsētā, tieši otrādi, aug, tāpat kā automašīnu skaits Rīgā un Latvijā kopumā.
Vai problēma ir tik kritiska, lai to risinātu autobraucējiem tik nedraudzīgā veidā - iekasējot naudu ne tikai par autostāvvietām, bet vēl arī par iebraukšanu centrā? Un vai sastrēgumi, kamēr cilvēki veiks šo iebraukšanas maksas transakciju, nepalielināsies vēl vairāk? Vai Rīgas centrs tādējādi netiks padarīts par turīgo privilēģiju? Rīgas vēsturiskajā centrā atrodas ne tikai izklaides vietas, veikali, kafejnīcas, par kuru biznesa ietekmēšanu arī jādomā, bet arī skolas, valsts un pašvaldību iestādes, medicīnas iestādes, kuru fiziskā pieejamība samazināsies. Ne visos gadījumos, piemēram, vedot bērnus, vecus, slimus cilvēkus, sliktos laikapstākļos, izmantojams velosipēds vai sabiedriskais transports, kurš Rīgā nav lēts. Joprojām arī nav sakārtota sen solītā park&ride sistēma, kas ļautu ērti atstāt automašīnu piepilsētā un pārsēsties uz sabiedrisko transportu. Vai šis būtu lielveikalu lobijs, iznīkstot nelielajiem Rīgas centra veikaliem un kafejnīcām, pie kuriem piekļūt būs grūtāk un dārgāk?
Vai varbūt tikai priekšvēlēšanu cīņas? TV3 raidījumā Nekā personīga izskanējušo informāciju par piecu eiro iebraukšanas maksas slepeno plānu nolieguši Rīgas domes pārstāvji, arī Ušakovs, kurš to nosaucis par «zinātnisko fantastiku» un priekšvēlēšanu farsu. Neesot slēgti nekādi līgumi par maksas ieviešanas saistošo noteikumu izstrādi, piecītis vispār nekur nefigurējot. Protams, šāda piedāvājuma nolikšana uz galda ūdeni uz Saskaņas dzirnavām pirms vēlēšanām nelej, lai arī Rīgas mērs Nils Ušakovs un citi redzamākie domnieki Saeimas vēlēšanās nekandidē. Bet arī izvilkt kompromatus pret Saeimas opozīcijā visus gadus sēdējušo Saskaņu ir grūtāk nekā pret tās saimniekošanu Rīgas domē.
VARAM jau komentējusi, ka šādus noteikumus neatbalstītu, vismaz kamēr nav radīta atbilstoša infrastruktūra, lai varētu ērti novietot auto un ātri nokļūt pilsētas centrā, arī Ušakovs piekrīt, ka nevar ierobežot satiksmi Rīgas centrā pirms attiecīgas infrastruktūras radīšanas.
Tomēr dažas zīmes mudina nezaudēt modrību. Kā viens no entajiem ieteikumiem, kā mazināt gaisa piesārņojumu un sastrēgumus, domes programmās un pētījumos iebraukšanas maksas ieviešana pieminēta gan. Un gaidāmie izrakumi Rīgas centrā līdz ar Rail Baltica izbūvi liek domāt ne tikai par transporta plūsmas pārplānošanu, bet arī kopējās satiksmes intensitātes mazināšanu. Nesen arī dome noslēgusi līgumu par satiksmes uzraudzības punktu uzstādīšanu vietās, kas tieši sakristu ar vietām, pa kurām varētu iebraukt Rīgas centrā, un kurus vajadzības gadījumā varētu arī izmantot iebraukšanas maksas iekasēšanai. Tā kā Rail Baltica un tā izbūvi paģērošie pārbūves darbi nebūs īslaicīgi, maksas ieviešana tikai uz šo pārbūves darbu laiku būtu vājš mierinājums. Tad jau pieņemamāka būtu tieši sastrēguma stundu maksas noteikšana, kas jau ieteikta kādā no iepriekšējo gadu Rīgas domes pētījumiem, bet skaidrs, ka cilvēki sastrēgumstundās brauc vajadzības spiesti, nevis prieka pēc. Tas nav kā luksusa produkts, kuru aplikt ar papildu nodokli. Jau tagad daudzi sāk darbu nevis plkst. 9, bet plkst. 8 vai pat vēl agrāk, lai izvairītos no sastrēgumiem, kas var, pēc plkst. 10. Protams, spiediens uz maciņu mudina cilvēkus meklēt risinājumus, bet nedrīkst arī Rīgas centru ar augstu iebraukšanas un vēl stāvvietu maksu padarīt tikai par turīgo priekšrocību.