Interesanti, ka partijas, kas sevi dēvē par centriskām vai labējām, tik nekritiski atbalsta valsts iejaukšanos īres tirgū, īres dzīvokļu būvniecībā, kas būtu raksturīgi kreisai politikai.
Iniciatīvu virza koalīcijas un atbalsta arī citas Saeimas partijas, par to priekšvēlēšanu programmās runā ZZS un Jaunā Vienotība, netiešāk Reģionu apvienība un Nacionālā apvienība. Jaunajai Saeimai un valdībai būs jālemj par īres dzīvokļu būvniecības dotēšanu no valsts puses, gan veidojot nākamā gada budžetu, gan skatot šīs valdības sagatavotos un Saeimas skatīt aizsāktos likumprojektus. Viens no tiem paredz valsts atbalstu īres dzīvokļu būvniecībai noteiktās pašvaldībās, otrs - Dzīvojamo telpu īres likumprojekts - mainīs īrnieku un izīrētāju tiesiskās attiecības.
Visi nodokļu maksātāji līdzfinansēs dažu pašvaldību īres dzīvokļu būvniecību
Jā, atsevišķās pašvaldībās īres dzīvokļu trūkst vai to cenas daļai strādājošo nav pa kabatai. Uzņēmēji sūdzas, ka dzīvokļu nepieejamība ir traucēklis darbaspēka piesaistei, ekonomikas izaugsmei. Tam var piekrist. Bet paliek vieta bažām, vai taisnīgs pret visiem un efektīvs risinājums ir valsts iesaistīšanās, jo īpaši, pirms sakārtoti īres nosacījumi, kas kavēja privātos būvniekus iesaistīties īres namu būvniecībā.
Pavasarī EM rosināja atbalsta programmu 600 jaunu īres namu būvniecībai, no valsts piešķirot 15 miljonus eiro. Spēcīgs lobijs, jo īpaši šajā valdībā - Lielo pilsētu asociācija - jau prasa 30 miljonus eiro nākamgad. Te jāpiebilst, ka šajā asociācijā neietilpst jeb no tās ir izstājusies Rīga, kura, tāpat kā Pierīgas pašvaldības, ir izslēgta no valsts atbalsta saņemšanas iespējām īres namu būvniecībai. Programmas mērķis esot nodrošināt kvalitatīvus, iedzīvotājiem pieejamus mājokļus reģionos, kuri uzrāda ekonomikas izaugsmi. Pašvaldības varēs saņemt 30% atbalsta granta veidā, tātad visi nodokļu maksātāji līdzfinansēs dažu pašvaldību (atbalstu varēs saņemt tikai nedaudzas, ņemot vērā kritērijus un kopējo atbalsta apjomu) īres dzīvokļu būvniecību, bet visi dzīvokļus būvējošo pašvaldības nodokļu maksātāji - dzīvokļu būvniecību dažiem cilvēkiem, kuriem tie būs pieejami par zemāku maksu nekā viņiem pašiem. Šāda publiskā finansējuma izlietošana būtu ja ne pašvaldības referenduma, tad vismaz sabiedriskās apspriešanas vērta.
Vienlīdzīgas attieksmes problemātika paceļas ne tikai attiecībā uz pašvaldībām, bet arī iedzīvotājiem. Ja EM secina, ka «zemie ienākumi 80% mājsaimniecībām liedz pieeju mājoklim», netērējot par to vairāk kā 30% no mājsaimniecības ienākumiem, tad jājautā, vai visiem 80% mājsaimniecību pašvaldības uzcels dzīvokļus? Protams, nē, tādēļ definēti kritēriji - vismaz 90% šo dzīvokļu jāizīrē pašvaldībām nepieciešamajiem speciālistiem, kas definēti pašvaldības attīstības programmā vai ar valsts, pašvaldības funkciju nodrošināšanu saistītiem speciālistiem, piemēram, ārstiem, policistiem. Tādējādi būtībā tiek kompensēta pienācīgu algu nemaksāšana šiem speciālistiem, ko tikai daļā pašvaldību kompensēs ar šiem lētajiem dzīvokļiem. Tas rada bažas par Satversmē noteiktā vienlīdzības principa ievērošanu. Savukārt iespēja atlikušos 10% izīrēt, piemēram, sociāli mazaizsargātajiem, daudzbērnu, trūcīgajām ģimenēm liecina, ka šīs grupas faktiski tiks nostādītas daudzviet gadiem garās rindas galā.
Privātie nekustamo īpašumu attīstītāji jau brīdinājuši par tirgus kropļošanu. Valsts atbalsts ļaus ne tikai izīrēt pašvaldību dzīvokļus zemāk par tirgus cenām, bet arī dos priekšrocības to izbūvē.
Vispirms vajadzētu pazondēt privāto būvnieku pretenzijas, novērst problēmas un tikai tad valstij mesties iekšā būvniecībā. Protams, privātuzņēmēji būtu ieinteresēti dzīvokļus izīrēt par reālu tirgus cenu, bet, parādoties tirgū vairāk īres dzīvokļiem, to cena kristos. Jā, līdzšinējā tirgus cena ir samērā augsta, bet tā ir augsta pret mūsu zemo maksātspēju, zemajām algām, nevis salīdzinot ar citu Eiropas valstu īres cenām lielās pilsētās vai galvaspilsētās. Nešausmina arguments, ka dzīvokļu īres cenas kopš 2008. gada augušas par 40%. 2008. gadā minimālā alga bija 160, vidējā alga - 453 lati, redzam, ka abu kāpums ir līdzīgs īres maksas pieaugumam, arī apmēram par 40%.
Un neaizmirsīsim, ka legālie izīrētāji no īres ienākumiem maksā nodokli. Vai to darīs arī pašvaldības? To atbrīvošana no nodokļa būs tirgu vēl vairāk kropļojošs solis un neveicinās īres līgumu reģistrēšanu.
Nav arī izmantoti citi instrumenti tam, lai strādājošie varētu atļauties mājokli, piemēram, būtiski samazināts nodokļu slogs minimālās algas saņēmējiem. Lai nejustos apdalīti tie, kas centīgi studējuši, strādājuši un sakrājuši savam mājoklim, par kuru jāmaksā nodokļi un dzīves laikā būtībā mājoklis jānopērk divreiz, komplektā vajadzētu NĪN atlaides vismaz vienīgajam īpašumam.
Interesanti, ka ZZS neuztrauc tas, ka šī programma veicinās «iedzīvotāju mobilitāti uz vietām ar labi atalgotām darbavietām» jeb lauku iztukšošanos. Līdz ar strādājošiem vecākiem pārcelsies arī bērni, vēl straujāk iztukšosies arī skolas, kas acīmredzot arī ir šīs valdības politika. Kas tiek likts pretī lauku attīstībai?
Lielā būvēšanas kāre, lielie projekti, no kuriem zināmai kastai šis tas atlec, šķiet, aizmiglojusi skatu uz minēto problemātiku.
