Finanšu ministrijas (FM) rūpes par visu iedzīvotāju vienlīdzību nodokļu nomaksas jomā ir apsveicamas, taču diezin vai tās dominē maksātnespējas procesā, iekasējot nodokli no piespiedu nekustamā īpašuma pārdošanas.
Tie, kas ar maksātnespēju nav saskārušies, varētu domāt, ka šis ir vien ļoti šauru grupu skarošs jautājums. Taču, palūkojot statistiku, atklājas visai drūma aina. Pērn kopumā ierosinātas 2117 maksātnespējas lietas, no tām lauvas tiesa - 1529 - fiziskajām personām. Šogad rādītāji daudz neatšķiras - astoņos mēnešos 854 fizisko personu maksātnespējas lietas jeb vidēji 3,5 ik dienu!
Nevajag privileģēt kādu grupu, bet nevajag valstij arī alkatīgi bāzt savu ķepu visur, kur vien teorētiski var iebāzt
Šis fakts vien būtu izpētes vērts, kādēļ tā notiek laikā, kad bankas vairs tik dāsni nekreditē, kad visapkārt dzirdam par straujo ekonomikas izaugsmi un vidējās algas kāpumu, darbaspēka trūkumu un to, kā straujiem soļiem dzenamies pakaļ rietumvalstu dzīveslīmenim. Jā, protams, treknākos gados ņemtie kredīti vēl nav atmaksāti, bet, ja jau pelnām tik labi, kāpēc joprojām tik daudz cilvēku vēlas visu sākt no nulles? Vai varbūt šis process joprojām ir ērts rīks dažādām shēmām, ļaunprātīgai bēgšanai no saistībām, jo īpaši juridisko personu maksātnespējā, turklāt panākot, ka lietas izskata ar noteiktu slavu apveltīti tiesneši, kas lems par labu maksātnespējas pieteicējiem? Tieslietu padomes ekspertu komisija nesen nāca klājā ar pārbaužu datiem, saskaņā ar kuriem 12 no 44 pārbaudītajiem maksātnespējas procesiem tika atklāti būtiski pārkāpumi, visbiežāk - acu pievēršana uz parādnieka darījumiem īsi pirms maksātnespējas, piemēram, atdāvinot kādam īpašumus. Minēti arī konkrēti pieteicējiem īpaši labvēlīgi tiesneši.
Centieni aiztaisīt likumu un - jo vairāk - to piemērošanas praksē robus ir apsveicami. Tas arī ik pa laikam tiek darīts, grozot dažādas maksātnespēju regulējošās likumdošanas nianses. Pašlaik Saeima un valdība atdūrusies pret iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likuma grozījumiem. Strīdus ābols ir IIN par kapitāla pieaugumu, kas no šā gada ir 20%, iepriekš bija 15%. Ja cilvēks iegādājies nekustamo īpašumu laikā, kad tā cenas bija zemas, un maksātnespēja iestājusies laikā, kad tā vērtība krietni pieaugusi, starpība starp pirkšanas un pārdošanas vērtību un attiecīgi arī maksājamais nodoklis var būt liels. Pašlaik tas jāmaksā gan tiem, kas īpašumu pērk un pārdod peļņas nolūkos, gan, pārdodot īpašumu maksātnespējas procesā. Pastāv gan izņēmumi, kad nodoklis nav jāmaksā, piemēram, pārdodot īpašumu, kas piederējis vismaz piecus gadus un cilvēks tajā līdz pārdošanai bijis deklarēts vismaz gadu, un/vai ja tas pēdējos piecus gadus ir vienīgais īpašums.
FM uzskata: jābūt vienlīdzīgai attieksmei nodokļu iekasēšanā pret visiem, nedrīkst maksātnespējīgos nostādīt labākā situācijā. Konceptuāli tam var piekrist. Taču jāskatās arī uz maksātnespējas procesa mērķi, kas ir maksimāli apmierināt kreditorus un atbrīvot parādnieku no saistībām. Nevis valstij nopelnīt uz citu zaudējumu rēķina. Šādi valsts ne tikai samazina maksātnespējīgā izredzes atjaunot maksātspēju, bet arī kreditoru atgūstamo daļu. Ja nauda no īpašuma pārdošanas aiziet citiem - parādu segšanai, to grūti traktēt kā ienākumu, peļņu, no kura valstij paņemama sava daļa. Vēl dīvaināka ir šā nodokļa uzrēķināšana, kā VID to darījis, cilvēkiem pēc maksātnespējas procesa izbeigšanas, kas tikko procesu noslēgušo var iedzīt jaunos parādos. FM ierosinājums ienākuma izmaksātājam ieturēt IIN 3% no izmaksātās atlīdzības atrisinātu problēmu, kad cilvēkam nav līdzekļu nodokļa samaksai pēc maksātnespējas procesa, bet nemazina šaubas par šāda ieturējuma pamatotību.
Par to, ka šis nodoklis nav maksājams par īpašuma pārdošanu maksātnespējas procesā, iestājies tiesībsargs Juris Jansons, tam piekrīt arī Tieslietu ministrija. Jā, nevajadzētu privileģēt kādu grupu, bet tāpat - nevajadzētu valstij arī alkatīgi bāzt savu ķepu visur, kur vien teorētiski var iebāzt, paņemot vienreiz, otrreiz, trešoreiz. Nav runa tikai par maksātnespējas procesu, par kuru jau arī tā dalībnieks maksā, mazākais, pāri par tūkstoti eiro, bet pārdodamas mantas gadījumā - krietni vairāk, bet arī kopumā par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Cilvēks jau, iegādājoties īpašumu, samaksā valstij 2% no nekustamā īpašuma vērtības, ik gadu vēl maksā NĪN 0,2 līdz 3% no īpašuma kadastra vērtības, kas vien iedzinis izmisumā un parādos pēdējos gadus ne vienu vien. Pārdesmit gados īpašnieks faktiski samaksā nodokļos dubultu īpašuma maksu! Kapitāla pieauguma nodokli vajadzētu aprēķināt, no īpašuma pārdošanas vērtības atņemot ne vien iegādes summu, bet arī visus šos samaksātos nodokļus un nodevas.
Politiķi, partijas NĪN sakarā pašlaik gatavas runāt vien par NĪN atvieglojumiem vai - dāsnākajos partiju solījumos - atcelšanu vienīgajam mājoklim. Pagaidām gan nekas neliecina par to, ka arī darīt.
