Ar visu ierēdņu atlaišanu nepietiks
 
©F64

Šī priekšvēlēšanu kampaņa līdztekus tradicionālajām naida kurināšanas līnijām krievi – latvieši, valdošie (zagļi, korumpanti, idioti) – opozicionāri (zagļu un korumpantu apkarotāji, smarti) ievilkusi jaunu – valsts un pašvaldību struktūrās – privātajā sektorā strādājošie.

Laikā, kad ar mokām tiek īstenots valsts pārvaldes reformas plāns, kas paredz vien par 6% trīs gadu laikā, par 2% gada laikā samazināt pārvaldē strādājošo skaitu, revolucionārāko priekšvēlēšanu solījumu sniedz Jaunā konservatīvā partija (JKP): «Valsts un pašvaldību sektorā strādājošo skaita samazināšana par 30%.» Iespējams, daudzi jauno vairāksolītāju kaismīgie sekotāji vēl nesaprot, ka varbūt tieši viņi varētu papildināt bezdarbnieku rindas, ja piepildītos šis absurdais solījums.

Kādus 70-90 tūkstošus Bordāns&Co grasās atstāt bez darba

JKP līderis Jānis Bordāns sociālajos tīklos gan vairāk lieto jēdzienu «birokrātijas aparāta» samazināšana, jo, protams, jēdzieni «birokrātija», «aparāts» izklausās kā kaut kas tautu nomācošos, traucējošs, strādājošo nodokļus aprijošs. Bet Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegtajā programmā skaidri runāts par «valsts un pašvaldību sektorā» strādājošajiem. Tie nav tikai ministriju, Valsts kancelejas ierēdņi, pašvaldību nerunīgās sekretāres un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki. Tie ir arī skolotāji, ārsti, māsiņas, sociālie darbinieki, aprūpētāji valsts un pašvaldību medicīnas un aprūpes iestādēs. Tie ir policisti, ugunsdzēsēji, robežsargi, karavīri, kultūras un sporta aģentūru darbinieki, arī tiesneši, prokurori, izmeklētāji, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbinieki, LTV un Latvijas Radio darbinieki. Ņemot vērā to, ka sabiedriskajā sektorā strādā katrs ceturtais nodarbinātais jeb vairāk par 280 tūkstošiem, vispārējā valdības sektorā - ap 286 tūkstošiem, tad kādus 70-90 tūkstošus Bordāns&Co grasās atstāt bez darba. Var jau demagoģiski šos plānus ilustrēt ar vienu atlaižamā piemēru - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku Oskaru Āboliņu, kuram tagad «tikai» samazināta alga par medību kluba iemitināšanu ugunsdzēsības depo, bet, lai atlaistu tik daudz sabiedriskajā sektorā strādājošo, vajadzēs piesiet lietas arī neko negrēkojušiem darbiniekiem! Bordāns varēs likt lietā savas juridiskās zināšanas, lai lielo tīrīšanu paveiktu juridiski korekti, jo vismaz ierēdņus atbrīvot no darba tik vienkārši nevar. Bet var vienkāršāk - ņemt talkā KPV LV premjeru, pašlaik gan tikai kandidātu Aldi Gobzemu, kuram ir sava recepte, kā atbrīvoties no netīkamiem kadriem - policijas sākto pārbaudi par Gobzema, iespējams, izpaustu ierobežotas pieejamības informāciju viņš facebook komentē ar diktatoriem raksturīgiem draudiem: «Es domāju, ka viņi ļoti labi saprot, ka pēc 6. oktobra daudzi smalki kungi ies izdienas pensijā vai arī cietumā», bet KNAB, kas viņu izsaucis paskaidrojumu sniegšanai, pēc 6. oktobra pats sniegs paskaidrojumus un «tiks izformēts».

Bet nevajag arī muļķot tautu, sakot, ka atlaidīs tikai sliktos birokrātus! Ierēdņa statuss ir vien 11,6 tūkstošiem valdības sektorā strādājošo, un, saskaņā ar Valsts kancelejas aprēķiniem, valdība var tieši ietekmēt vien 58 tūkstošus darba vietu, neatkarīgajās iestādēs ieskaitot - ar viņu visu atlaišanu nepietiktu JKP lielās tīrīšanas plāna izpildei. Un ar JKP solīto ministriju skaita samazināšanu līdz astoņām vai, kā sola KPV LV - līdz sešām, efekts būtu tālu no solītā. Un gribētu redzēt, kā KPV LV nodrošinātu cilvēku palikšanu valsts pārvaldē, ja pastāvīga darba vietā ministrijās tiktu veidoti terminēti «sekretariāti konkrētu uzdevumu izpildei», ja jau tagad valsts pārvaldē trūkst augsti kvalificētu kadru.

Savulaik par valsts pārvaldes aparāta samazināšanu aktīvi iestājās Einars Repše. Viņa finanšu ministrijas vadīšanas laikā šo procesu katalizēja ekonomiskā krīze. Tika samazinātas štata vietas un algas tiešajā valsts pārvaldē, bet vēl vairāk lielākām sabiedriskajā sektorā strādājošo grupām, kas deva lielāku ietaupījumu - skolotājiem, mediķiem, policistiem un citiem. Sekoja masveida emigrācija, no kuras neesam atguvušies joprojām, savukārt valsts pārvalde pēc pāris gadiem izmisīgi centās atgriezt kvalificētus darbiniekus, atkal palielinot algas un vilinot ar dažādiem bonusiem. Vai jāgatavojas jaunam emigrācijas vilnim pēc jauno slotu masveida tīrīšanas?

Jāpiekrīt - sarūkot iedzīvotāju skaitam, vajadzētu sarukt arī valsts pārvaldei. Ne gluži precīzi proporcionāli, jo funkcijas tomēr paliek, ik pa laikam nāk klāt jaunas Eiropas regulas, kuras paģēr savu birokrātiju, arī cilvēku prasības pret viņu dažādu tiesību ievērošanu, ātru apkalpošanu iestādēs pieaug. No vienas puses, aplaudējam birokrātijas mazināšanai, no otras - VID darbinieku skaita samazināšanas dēļ reģionālo klientu apkalpošanas centru darba laiku saīsināšana, tiem nestrādājot trešdienās un piektdienās, mums nepatīk. Jāpārskata dažādu regulējumu apjoms, kontrolēšanas politika, cītīgāk jāpastrādā IT speciālistiem, savietojot dažādās datu bāzes, kas pamazām arī notiek, var domāt par kārtējo administratīvi teritoriālo reformu, turpinot apvienot pašvaldības. Bet arī politiskajā pārvaldē ir vieta optimizācijai - Saeimas deputātu skaits daudziem šķiet nevajadzīgi liels. Nez vai uzreiz to nogriezt līdz 60 deputātiem, kā piedāvā No sirds Latvijai, bet bez daudziem vagoniem noteikti var iztikt. Tā teikt, «jāsāk ar sevi» - valsts un pašvaldību sektorā strādājošo skaita mazinātāji - atlaidiet vispirms sevi!