Ar bezdarbnieku pabalstu nonivelēšanu valdība turpina bruģēt ceļu teritorijā, pirms kuras uzlikta zīme strupceļš.
No kļūdām nemācās
Lai segtu iztrūkumu valsts sociālajā budžetā, valdība iecerējusi noteikt bezdarbnieku pabalsta griestus – 250 vai 500 latu, neatkarīgi no tā, no kādas algas sociālās iemaksas veiktas. Jo traģikomiski tas izskatās kombinācijā ar Starptautiskajam valūtas fondam sasolīto progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli jeb, kā tas nosaukts, paaugstinātu šā nodokļa likmi līdz 25% tiem, kam alga virs 500 latiem. Tie, kas pelnīs vairāk, nodokļos samaksās vairāk, bet, zaudējot darbu, sociālās garantijas saņems mazākas, lai gan loģiski būtu tieši otrādi: ierobežojot pabalstu apjomu, noteikt arī griestus algai, no kuras sociālais nodoklis tiek maksāts.
Labklājības ministrija bezdarbnieka pabalsta mērķi definē kā "darbā gūstamo ienākumu aizvietojumu, iestājoties sociālās apdrošināšanas riskam – bezdarbam". Savukārt Satversmes tiesa 2004. gadā, vērtējot maternitātes pabalstu ierobežošanu un sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanu, secināja, ka "valsts, izvēloties sociālās apdrošināšanas modeli, ir noteikusi, ka saņemamajam valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumam jāatbilst veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām"! Gan ar šāda veida bezdarbnieku pabalsta, gan vecāku pabalsta ierobežošanu neatkarīgi no maksātajiem nodokļiem valdība kāpj uz grābekļa, ar kuru jau dabūjusi punu. Vaimanāšana par slikto budžeta stāvokli nelīdzēja jau toreiz, kad Saeima argumentēja, ka ierobežojumu mērķis bijis sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta deficīta samazināšana. Tiesa neuzskatīja, ka tādēļ būtu pārkāpjama Satversme.
Viena no sprieduma pieņēmējām bija tiesnese Ilma Čepāne, kas tagad ir koalīcijas deputāte. Gribētos redzēt, kā viņai celsies roka balsojumā!
"Progresīvas izmaiņas" – regresīvi ienākumi
Ne tik liela skāde bezdarbniekiem, kuriem varbūt arī ir kādi iekrājumi, lai ar samazināto pabalsta līmeni uzturētu daudzmaz līdzīgu dzīves kvalitāti, bet tas, ka ar šādu nodokļu un sociālo politiku jeb drīzāk – bezpolitiku valdība dara visu, lai strādājošo motivāciju maksāt nodokļus mazinātu.
Valdība ārkārtas sēdē otrdien atzina, ka "nedeklarētā nodarbinātība" ir liela problēma. Diemžēl sēdē, kurā, pēc Einara Repšes teiktā, "nevajadzētu pieņemt Ministru kabinetu saistošus normatīvos aktus", bet "kurā diskutējam par lielajām lietām", nekādas idejas, piedāvājumi netika rasti. "Jādomā, kā stimulēt maksāt nodokļus, partneriem, ministriem vajadzētu nākt ar priekšlikumiem," viedi konstatēja Valsts prezidents... Esot gan Valsts darba inspekcijai, Valsts ieņēmumu dienestam "doti uzdevumi vērsties pret nelegālo nodarbinātību un aplokšņu algu izmaksu, sociālo pabalstu izkrāpšanu. Jāvēršas ar represīvām metodēm". Esot arī "progresīvas izmaiņas nodokļu politikā", koncepcija atbalstam mikrouzņēmumiem, teica valdība.
Kā reāli strādā šīs "progresīvās izmaiņas"? Strauji uzrāva augšā akcīzes nodokli – viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem (Ls 40 miljoni pērn) British American Tobacco Latvia paziņoja par ražotnes slēgšanu Latvijā, jo strauji pieaugusi nelegālā cigarešu izplatība. Akcīzes nodokļa iekasēšana, neraugoties uz tā palielināšanu, rūk, Repše "nav apmierināts ar akcīzes nodokļa iekasēšanas rezultātiem". Latvijas televīzijas, kurām valsts uzliktusi 20 000 latu lielu licences maksu, vienkārši reģistrējas Londonā, kur tā ir vairākkārt zemāka. Līdzīgi citi uzņēmumi optimizē nodokļus, kā rezultātā valstij nodokļi vispār aiziet gar degunu. Viesnīcām pacēla PVN no 5% uz 21% – no nozares pakalpojumiem kopumā saņēma mazāk ieņēmumu, plus samaksāja vēl atlaistajiem darbiniekiem bezdarbnieku pabalstus...
Valdības sēdē prezidents piespieda ministrus klusējot piekrist, ka nodarbinātība būs prioritāte. Secinājums citastarp balstīts uz Stratēģiskās analīzes komisijas ziņojumu, kurā ieteikts nodarbinātības veicināšanai "noslēgt sociālo paktu" ar sadarbības partneriem par nodarbinātību. Jau pirms vairākiem mēnešiem Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Jānis Naglis piedāvāja vienoties par ko līdzīgu kā Francijā, kur valsts vienojās ar viesnīcu un restorānu asociāciju par to, ka valsts nozarei samazina PVN, savukārt asociācija apņemas radīt noteiktu skaitu darba vietu. Latvija paliek pie cieta PVN, nekādas atlaides! Tad kāda jēga septiņas stundas muti dzesēt! Vai, kā izteicās Ojārs Rubenis, "tos murgus nest"?
Disbalanss un neticība
Tā vietā valdība turklāt SVF sasolījusi nākamgad PVN paaugstināt vēl līdz 23%. Kā minēts – arī progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tad vēl dzīvojamās platības nodoklis, kapitāla un tā pieauguma nodoklis, iespējams, arī sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes paaugstināšana par četriem procentpunktiem, kas zina, varbūt obligātā veselības apdrošināšana vai veselības nodoklis. Jau samazināts ar nodokli neapliekamais minimums. Kas tam pretī? Nepieejami vai stipri sadārdzināti medicīnas pakalpojumi, pašu apmaksāta bērnu interešu izglītība, sporta nodarbības, pagarinātās grupas, lielāka maksa par privāto bērnudārzu, jo pašvaldības tos vairs nespēj līdzšinējā apjomā dotēt, dārgāks sabiedriskais transports, mazāk kultūras piedāvājuma, bedrainākas, tumšākas ielas, zemāks drošības līmenis. Varbūt viss tiks investēts kvalitatīvākā valsts pārvaldē? Ļaujiet pasmaidīt!
Nodokļu paaugstināšana kombinācijā ar algas samazināšanu, maksājumu pieaugumu un, jo īpaši – neuzticēšanos varas godaprātam un kompetencei rada labvēlīgu augsni nodokļu nemaksāšanai. Kādreiz to darīja ar vainas, tagad – ar Robina Huda sajūtu, cīnoties par taisnīgumu, par tautas interesēm pret tās apspiedējiem. Un jādomā par iemesliem, nevis tikai jācīnās ar sekām, kas ir valdības piesauktās represijas – tās nemaina cilvēku uzvedības, uztveres modeli. Bet ar iemesliem neviens nopietni nodarboties nespēj vai neprot, vien parunā jābūtībās, kā otrdienas sēdē.