Vieta tukša ilgi nestāv
 
©F64

Vai vairāk uz Saeimu kandidējošās partijas varētu nozīmēt arī vairāk Saeimā ievēlēto sarakstu? Vēsturiski šāda likumsakarība ir pamanāma, lai gan rezultātu ietekmē daudzi faktori konkrētajā laikā, kas paralēļu vilkšanu un prognozēšanu šīm vēlēšanām padara riskantu. Tomēr astoņas vēlēšanas kopš neatkarības atjaunošanas ļauj runāt par tendencēm.

Pēdējās trīs Saeimas vēlēšanās kandidējošo partiju skaits bija nostabilizējies pie velna duča, 13. Dažiem pārsteigumu raisījis tas, ka šogad tas pieaudzis līdz 16, neraugoties uz to, ka paaugstinātas prasības partijām. Tām vairs nepietiek ar 200 biedriem, bet vajadzīgi 500, tām jābūt dibinātām vismaz gadu pirms vēlēšanām. Izrādās, šīs prasības tāds nieks vien ir. Grūti noticēt, ka dažā labā sīkpartijā, par kuras darbību starp vēlēšanām neko nedzird un kura iesniegusi nepilnu sarakstu ar kandidātiem, tiešām ir 500 biedru. Bet vismaz Uzņēmuma reģistrā tāds skaits ir fiksēts, citādi tās netiktu reģistrētas vēlēšanām. Tiesa, uzrādīto biedru patiesā aktivitāte partijās pārbaudīta netiek. Arī drošības nauda - 1400 eiro, kas neievēlētajām partijām netiek atmaksāta, nav šķērslis. Šī summa nav mainījusies gadu desmitiem (iepriekš bija 1000 latu), lai arī vidējā alga ir ievērojami augusi. Ziedot vienu mēnešalgu pāris mēnešu izklaidei un baudīt reklāmu, kas izmaksātu vairāk, ja par to būtu jāmaksā pašiem, tāds nieks vien ir. Spēlmaņiem, interešu klubu organizatoriem jaunie noteikumi nav šķērslis, un tieši šo kandidātu savairošanās ir iemesls lielākam kandidātu skaitam šogad.

Allaž Saeimā iekļūst pa vienai, divām jaunām partijām, bet ne vairāk, tādēļ ieroči tiks vērsti gan pret varas partijām, gan ārpus Saeimas esošajām

Lielāku lomu drīzāk spēlējusi lokomotīvju likvidēšana 2009. gadā. Ja iepriekš viens līderis varēja kandidēt visos vēlēšanu apgabalos, lai gan ievēlēts tika no viena, tad kopš 10. Saeimas vēlēšanām var startēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Attiecīgi partijām vajadzīgas vismaz piecas zvaigznes, ar kurām pamudināt vēlētājus katrā apgabalā ielikt aploksnē tās sarakstu. Šīs izmaiņas arī rosina apvienoties tām partijām, kuras tiešām cer iekļūt Saeimā. Izmaiņu ietekmi demonstrē arī skaitļi: ja laikā no 5. līdz 9. Saeimai kandidēja 19-23 partijas, tad uz 10., 11. un 12. Saeimu - vien 13.

Taču ir viens apstāklis, kas konsolidācijai šogad traucē - tas ir lielās Vienotības vājums un partiju cerības uzlasīt tās sabrukšanas drupačas, pie viena mēģinot nokost pa gabaliņam arī no citām. Varas kritikai vienmēr ir bijusi telpa, turklāt populisma vilnis jau pārņēmis Eiropu un nez vai apies Latviju.

To, ka Saeimā būs kāds jaunpienācējs, var teikt diezgan droši, tā bijis visās atjaunotās neatkarīgās Latvijas vēlēšanās. Bet uz panākumiem tik droši nevarētu cerēt vairāk par diviem jaunpienācējiem, tādējādi saprotams, kādēļ ārpus Saeimas esošās partijas ne tikai tradicionāli kož varas partijām, bet arī jaunajiem konkurentiem.

12. Saeimā no 13 partijām tika ievēlētas sešas, pirmo reizi parlamentā iekļuva Latvijas Reģionu apvienība un No sirds Latvijai, kurai šī Saeima būs pirmā un pēdējā. Uz šīm vēlēšanām sasparojusies Jaunā konservatīvā partija ar to pašu Jāni Bordānu priekšgalā saņēma vien 0,7%, Latvijas Attīstībai ar to pašu Juri Pūci - 0,89% balsu. Skaidri redzams, ka Rīgas domi šie kungi izmantojuši vien kā tramplīnu popularitātes, atpazīstamības audzēšanai uz Saeimas vēlēšanām.

11. Saeimā no 13 sarakstiem iekļuva pieci. Jaunpienācējs bija Zatlera Reformu partija pēc vēsturiskā Valda Zatlera rīkojuma Nr. 2, tuvākā aiz borta palicēja ar 2,4% balsu bija Šlesera Reformu partija, pārējām atbalsts zem pusprocenta. Tāpat 10. Saeimā - trāpījums piecas no 13, bet šoreiz nav neviena īsti jauna spēka, ja nu vienīgi daļēji par tādu var uzskatīt Par Labu Latviju, kas iepriekš startēja kopā ar Latvijas ceļu, tagad - viena pati, iegūstot 7,62%. Visām neiekļuvušajām - atbalsts zem 1%.

9. Saeimā no 19 partijām iekļūst septiņas. Tajā vēl pēdējo reizi ir saskaldīts krieviskais spārns - Saskaņas centrs un PCTVL. Pēc ilgāka pārtraukuma Saeimā atriežas zemnieki un zaļie, pirmo reizi apvienībā Zaļo un zemnieku savienība, ar 18 mandātiem dalot pirmo vietu ar Jauno laiku, kurš bija 8. Saeimas jaunpienācējs un uzvarētājs 20 kandidējušo un sešu Saeimā iekļuvušo partiju konkurencē.

7. Saeimā arī iekļūst sešas partijas no 21. Arī te ir jauns tautas favorīts - Tautas partija. Vēl viens jaunpienācējs - Jaunā partija - ne bez maestro Raimonda Paula palīdzības.

Ievēlēto partiju rekords un tam sekojošs politiskais haoss bija 6. Saeimā, kad no 19 partijām Saeimā tika deviņas. Uzvarētājs - Demokrātiskā partija Saimnieks bija daļēji jauns spēks, kura veco daļu veidoja 5. Saeimā esošie Demokrātiskās centra partijas biedri. Sasaukuma laikā frakciju skaits, sastāvs, nosaukumi, pie frakcijām nepiederošo deputātu skaits pastāvīgi mainījās. Tik sadrumstalotai Saeimai bija grūti izveidot valdību. Sākotnēji balsojumā tika izgāzta Māra Grīnblata valdība, pēc tam - Ziedoņa Čevera. Šajā haosā un nespējā vienoties kā politiķis piedzima Andris Šķēle, kurš kļuva par pirmo bezpartijisko premjeru.

5. Saeimā kā pirmajās atjaunotās republikas vēlēšanās bija rekordliels mēģinātāju skaits - 23. Iekļuva astoņi saraksti un tika uzstādīts līdz šim nepārspēts rekords - Latvijas ceļš ieguva 36 mandātus.

Politiskajā procesā kā dabā - tukša vieta brīva nestāv - kāds politiskais spēks nogrimst, kāds nāk vietā. Ne vienmēr gan jaunais ir jauns. Nereti aiz jauno mugurām slēpjas vecie vēži - politiķi un sponsori. Arī tagad politiķi, kas bijuši citās partijās, darbojušies valdošajā koalīcijā vai pat bijuši ministri, uzstājas kā jauno vēsmu nesēji, līdzšinējās politikas kritiķi - meklē jaunas čaulas savām ambīcijām.