Divi vienā?
 
©F64

Totāli pillā. Išiass jeb sēžas nerva iekaisums. Divas dažādas versijas aprunā dažādu valstu mediji un tīmekļa komentētāji, noraugoties uz Eiropas Komisāra (EK) Žana Kloda Junkera grīļīgo gaitu NATO samitā Briselē aizvadītajā nedēļā. Vai taisnība ir tāda, kāda tā izskatās, vai tiek nozākāts slims cilvēks, kurš, neraugoties uz sāpēm, cenšas pildīt amata pienākumus, turklāt, spējot vēl pajokot gan par citiem, gan sevi? Kad jūnijā, viesojoties Īrijas parlamentā, Junkers ar lielām grūtībām aizgāja līdz tribīnei, viņš pajokoja, ka tas ir dēļ sēžas nerva problēmām, nevis tādēļ, ka būtu piedzēries, lai gan viņš «labprātāk būtu piedzēries». Varbūt viņš šo vēlmi piepildīja NATO samitā?

Informācija no dažādiem avotiem liek pieļaut, ka te varētu būt divi vienā - gan išiass, gan alkohols. Jā, alkohols atbrīvo arī muskuļu, nervu spriedzi un var uz laiku remdēt sāpes, bet jautājums, vai šāda ārstēšanas metode būtu pieņemama tik augstai un ietekmīgai Eiropas amatpersonai?

Labās humora izjūtas, kopīgas uzpīpēšanas un iedzeršanas dēļ Junkeram arī daudz kas tiek piedots

Jā, Junkeram ir veselības problēmas. Sēžas nerva iekaisums smagākos gadījumos var radīt motorikas traucējumus, vienlaikus viņa tieksme uz iedzeršanu nav bijis noslēpums jau pirms viņa nokļūšanas EK 2014. gadā. Tiek baumots, ka tieši Junkera dēļ, kad viņš vēl bija Luksemburgas premjers, ES samitos aizliedza piedāvāt alkoholu un cigārus. Pirms Eiropas Tautas partiju grupa nominēja Junkeru un pirms viņu Eiropas Parlaments apstiprināja amatā, Junkera attiecības ar alkoholu tika minētas kā viens no iemesliem cita kandidāta uzvarai. Lielo valstu pokera spēlē tomēr uzvarēja Junkers. Jau iepriekš virkne nozīmīgu pasākumu video raisīja runas par Junkera alkoholismu, ko EK prezidentam nācās atspēkot. Kaut vai ANO miera samitā 2017. gadā Ženēvā. The Sun atsaucās uz diplomātiskajiem avotiem, kas apstiprinājuši Junkera atrašanos «manāmā reibumā», bet Junkera pārstāvji britu laikraksta viedokli norakstīja uz antieiropeiskās kampaņas noskaņu. Arī ES valstu samitā Rīgā varējām vērot Junkera uzjautrināšanos, sagaidot ES valstu līderus, ar vienu salīdzinot kaklasaites, citam dodot šmakstošas bučas uz vaigiem vai pieres, citam - high five, bet Ungārijas premjeram - pliķi ar diktatora apzīmējumu. Teju vai brežņeviskie skūpsti kļuvuši par Junkera vizītkarti. Vienlaikus jāatzīst, ka Junkers mīl jokot nopietnās vietās un ar nopietniem cilvēkiem, Briselē viņš tiek uzskatīts par vienu no asprātīgākajiem politiķiem, un reti kad ir tādas preses konferences, kurās Junkers žurnālistus nav pamatīgi sasmīdinājis. Labās humora izjūtas, kopīgas uzpīpēšanas un iedzeršanas dēļ Junkeram arī daudz kas tiek piedots. Lāga vīrs. Bet - vai ar to pietiek EK prezidentam?

Pat ja labticīgi pieņemam, ka Junkers nebija dzēris nedz šajā NATO samitā, nedz virknē citu starptautisku pasākumu, vai mums, ES pilsoņiem, ir pieņemami, ka par viņu pasaulei tiek radīts žūpas iespaids? Ja Junkers jau pirms samita žēlojies par asām muguras sāpēm, vai nebūtu prātīgāk viņu vizināt ratiņkrēslā, nevis mocīt? Turklāt, EK ir septiņi viceprezidenti, no kuriem viens ir arī Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis, - kāpēc viņi nevar šādos nozīmīgos pasākumos aizvietot EK prezidentu? Samits notika EK rezidences vietā - Briselē, un tur dienas laikā nomainīt amatpersonu nevajadzētu būt lielām problēmām. Ja teju vienīgais konteksts, kādā pēc samita tiek pieminēts Junkers, ir viņa aizdomīgā gaita, tad labāk sūtīt tur kādu no viceprezidentiem un nedot iemeslu apsmiešanai, pat ja tās tiešām ir tikai muguras problēmas.

Kādas citas ziņas par Junkera pienesumu NATO samitā varam lasīt bez paraksta uzlikšanas uz dokumentiem? Kādas viņa pozīcijas radušas atbalsi? Protams, daudz citēts ASV prezidents Donalds Tramps saistībā ar viņa prasībām Eiropai faktiski dubultot aizsardzības budžetu un draudiem ASV izstāties no NATO, arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, kurš Trampam atgādinājis, ka «Amerikai nav un nebūs labāka sabiedrotā par Eiropu,» kura «aizsardzībai tērē daudzas reizes vairāk nekā Krievija un tikpat daudz kā Ķīna» un pirmā reaģēja uz islāma teroristu uzbrukumu ASV 2001. gada 11. septembrī, sūtot savus karavīrus uz Afganistānu. Iespējams, Junkera grīļošanās nebūtu tik aprunāta, ja varētu aizrautīgi runāt par kādām viņa idejām, priekšlikumiem, vērtīgām atziņām, kas liecinātu, ka problēmas ir tikai kājās.

EK prezidents tomēr ir ietekmīga amatpersona, Eiropas Savienības izpildvaras galva. Viņa prezidentūras laikā ES ir zaudējusi Lielbritāniju, un jau uzreiz pēc Junkera apstiprināšanas toreizējais britu premjers Deivids Kemerons pauda, ka Junkers nespēs veikt reformas, kas varētu pārliecināt Lielbritānijas vēlētājus palikt ES sastāvā. Tā arī notika. Ar gaidām tika pieteikts Junkera investīciju plāns. Eiropas Investīciju bankas pētījums atklāja, ka krējumu no 315 miljardu eiro lielā investīciju plāna nosmēlušas 15 bloka turīgās valstis, pārējām atstājot sūkaliņas.

Eirobirokrātiem, kas labāk zina Junkera stāvokli, vajadzētu vai nu ticami nokomunicēt Junkera veselības stāvokli un spēju tā dēļ pilnvērtīgi pildīt augstā amata pienākumus, vai arī lemt par viņa atbrīvošanu no amata un tā uzliktajām mokām. Bumba ir Eiropas Parlamenta pusē.

 
 
#{#}