Šovs ir. Kas spēlē?

© F64

Pirms apmēram gada, kļūdams par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju, Jēkabs Straume solīja izskaust no iepriekšējās biroja prakses šoviem līdzīgas aizturēšanas, kad vīri melnās maskās publiski saplosa personas, kuru vaina vēl nav pierādīta. Vai Saeimas deputāta un partijas KPV.LV līdera Artusa Kaimiņa aizturēšana iztur šo Straumes solījumu?

Jāteic - daļēji. Vieta izaugsmei ir, bet ne milzu sašutumam.

Vīri melnās maskās nebija. Bija solīdi kungi, kuri Kaimiņam pirms iesēdināšanas busiņā un aizvešanas uz KNAB vēl ļāva uzrīkot šovu, kā parasti viņš to dara, kad vien ir iespēja un ir skatītāji/klausītāji. Pats aizturēšanas stils bija normas robežās, jautājums, par ko sabiedrībai viedokļi dalās un ar ko nevar samierināties arī pats «tu zini, kas es esmu?», ir, vai tas notika īstajā vietā, laikā un pietiekami juridiski nevainojami, lai KNAB nekļūtu par liesmu pūtēju Kaimiņa&Co padzisušajām oglītēm. KNAB nenostrādāja nevainojami, un KPV.LV var berzēt rokas, gaidot dividendes no necerētās uzmanības. Pat KPV.LV izvirzītā premjera kandidāta Alda Gobzema «staigāšana pa līķiem» nepiesaistīja tik lielu uzmanību un neraisīja tādas virtuves sarunas par taisnības cīnītājiem un varas represijām pret viņiem.

Procesuālas problēmas ir tās, pie kā juristi parasti pieķeras, lai apstrīdētu lietas būtību vai vismaz novērstu publikas uzmanību no tās. Lēmumprojektā par deputāta izdošanu kriminālvajāšanai un aizturēšanai neierakstīts deputāta vārds, neprecīzas kratāmās adreses šādu iespēju sniedz. Arī saprotamākas argumentācijas deputātiem varētu būt vairāk. Piemērotais drošības līdzeklis par regulāru (reizi 24 stundās) atgriešanos dzīvesvietā un neizbraukšanu no valsts, varēja derēt pārējiem aizdomās turētajiem, bet ne Kaimiņam kā deputātam, jo tas teorētiski var traucēt viņam veikt deputāta pienākumus - tikties ar vēlētājiem dažādās Latvijas vietās un varbūt pat ārpus valsts. Turklāt par drošības līdzekli, kas ierobežo pildīt deputāta pienākumus, jālemj Saeimai, kas tai netika prasīts. Rezultātā KNAB bija spiests mainīt drošības līdzekli. Šis ir akmens KNAB dārziņā. Jautājums arī, vai aizturēšana bija jāveic Saeimā. No otras puses, ja Saeima lemj par deputāta izdošanu, kas nenotiek slepeni, tāpat uzmanības Kaimiņam netrūktu.

Iespējams, tas liecina par lietas sasteigtību. Bet, agrāk vai vēlāk, šī diena pienāktu. Pārbaudi par KPV.LV iespējami nelikumīgo finansēšanu KNAB sāka jau 2017. gada februārī. Attiecīgu iesniegumu vēl pirms pāris mēnešiem bija uzrakstījis no partijas aizgājušais Ilmārs Poikāns jeb Neo, vēlāk medijos parādījās video ar Kaimiņa, KPV.LV «smadzeņu centra» Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža sarunām, kas atklāja, iespējams, neuzrādītu partijas materiālu atbalstīšanu apmaiņā pret eventuālu politisko ietekmi. Vēl arī De facto sižets par Kaimiņa firmai maksātu naudu cilvēkiem, kas bijuši fiktīvi nodarbināti un atmaksājuši naudu atpakaļ Kaimiņam. Viss jau virmoja gaisā, jautājums bija, vai šī informācija būs pietiekami piezemējama pierādījumu veidā. Drīzāk jautājums bija nevis vai, bet kad tas notiks.

Vai lietu bija iespējams sagatavot ātrāk kā gada laikā, tas ir jautājums KNAB. Protams, absolūta prioritāte birojam bija Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļošanas lieta, kas pēc apmēram četru mēnešu izstrādes pirms kaimiņšova tika nodota apsūdzības celšanai prokuratūrai. Atlikt Kaimiņa&KPV.LV lietu arī nevarēja. Kāds skandāls būtu, ja KNAB to izdarītu tikai rudenī, parlamentāriešiem atgriežoties sesijā! Kādos politiskos pasūtījumos, partijas nīcināšanā ar varas resursiem tad KNAB tiktu vainots! Tāpat jau arī tagad netrūkst šo pārmetumu, bet tagad vismaz KNAB būs laiks līdz vēlēšanām detalizēt pierādījumus un lietu nodot iztiesāšanai.

Tiesa, apsūdzētie paši nevar tikt skaidrībā ar savām sazvērestību teorijām. Te Kamiņš pēc aizturēšanas vaino deputātus, kas nobijušies no viņa teiktā, ka tie, kas atbalstīšot tieslietu ministra Dzintara Rasnača demisiju, atbalstīšot maksātnespējas mafiju. Tad talkā preses konferencē metas Gobzems, kas arī grib savu uzmanības devu, un iesaka paklausīties, kā Rasnačs viņam draudējis TV raidījumā. Un tad Tamužs, kurš kā lietas slepeno rosinātāju min savu biznesa partneri Eco Baltia Māri Simanoviču, kura iemesli esot alkatība un vēlme krāpnieciskā veidā pārņemt firmu, kam piekrīt arī Gobzems un Kaimiņš. «Ja kādu kaut kādā veidā vajag noņemt no trases, ar dažiem iesniegumiem to var izdarīt!» sūrojas Kaimiņš, protams, pamanoties izkliegt: «Bet mēs būsim nākamajā Saeimā un veidosim valdību» un apvainojoties uz žurnālistu piezīmēm par partijas mazo reitingu un ietekmi. Protams, videomateriāls ir sakompilēts un izrauts no konteksta, un visi aizturētie ir kristāltīri... Pēc visiem vārdu plūdiem un akcijām sociālajos tīklos Kaimiņš vēl pamanās apgalvot, ka «mēs nedrīkstam runāt, bet KNAB drīkst», lai gan vaina nav pierādīta.

Situācija copy - paste atgādina situāciju ar Rimšēviča aizturēšanu, kad LB vadītājs rīkoja preses konferences, neskaitāmas intervijas, izdeva paziņojumus, bet KNAB tikai kusli atgaiņājās ar dežūrfrāzēm. Jā, abām pusēm ir atšķirīgas vaļības robežas un uz populismu KNAB nevar atbildēt ar to pašu. Tā ir komunikācija divās dažādās valodās. Neskrienot atspēkot katru «fašizm ņe praiģjot» tipa izbrēcienu un saglabājot savu valodu, KNAB tomēr derētu uzlabot savu komunikāciju un juridisko korektumu, lai tas nelaistītu populisma sēklas. Un, protams, kā stājoties amatā solīja Straume, koncentrēties nevis uz formu, bet saturu - vainas pierādīšanu.



Viedokļi

Helsinku deklarācija ir pazīstamākais uun nozīmīgākais globālais medicīnas dokuments, kas definē visas darbības un ētikas aspektus par medicīnas pētījumiem, kuros ir iesaistīti cilvēki. Mūsdienu medicīnas zinātne ir sarežģīts mehānisms, kas balstās uz ļoti augstiem medicīnas ētika standartiem. Šo pētījumu līmeni un prasības nosaka Helsinku deklarācija, ko Pasaules Medicīnas asociācija (WMA) pieņēma 1964. gadā. Kopš tā laika daudz kas mainījies medicīnas zinātnē, mainījušies arī pētniecības standarti. Šogad mēs atzīmējām šī unikālā dokumenta 60 gadskārtu, taču astoto reizi mainījām un uzlabojām to. 19. oktobrī Helsinku deklarācijai Pasaules Medicīnas asociācijas (turpmāk tekstā – WMA) ģenerālajā asamblejā tika veikti astotie labojumi, un tie atkal tika veikti Helsinkos. Jaunākā – dažas dienas vecā versija tagad ir kļuvusi par vienīgo oficiālo versiju; visas iepriekšējās versijas ir aizstātas, un tās nevajadzētu izmantot vai citēt, izņemot vēsturiskos nolūkos. Iepriekšējā – 2013. gada versiju latviešu valodā tulkoja profesori Dzintars Mozgis un Māris Baltiņš, un šā raksta autors izsaka cerību, ka pašreizējā Latvijas Ārstu biedrības valde atradīs resursus, lai tikpat kvalitatīvi un precīzi, iespējami ātri tulkotu jauno Helsinku deklarācijas redakciju.

Svarīgākais