Glābjot ierindnieku Rasnaču
 
©F64

Turpinot aktualizēto matemātikas eksāmenu radošo uzdevumu tēmu, varētu rosināt uzdevumu veidotājus iekļaut pārbaudē tamlīdzīgu uzdevumu. Saeimā no 100 deputātiem trīs koalīcijas partijām ir 57 balsis. Premjera partija, kurai ir 21 deputāts un kuru atbalsta vēl vismaz viens neatkarīgais deputāts, kā arī koalīcijā esošā, bet pa vīlēm jūkošā Vienotība ar 20 deputātiem pauž neapmierinātību ar koalīcijas partnera – Nacionālās apvienības (NA) – (16 deputāti) tieslietu ministra Dzintara Rasnača darbu. Ministra demisiju pieprasa opozīcijā esošās frakcijas un pie frakcijām nepiederošie deputāti. Jautājums: vai tieslietu ministram nāksies demisionēt?

Jāpiebilst, ka šis nav pirmā līmeņa uzdevums, kur tikai jāsastāda un jāizrēķina matemātisks vienādojums. Šis prasa prasmes un papildu zināšanas par politisko lēmumu pieņemšanu ietekmējošiem faktoriem. Rēķināšanas laiks bija līdz 20. jūnijam. Šodien Saeima turpinās skatīt Rasnača demisijas pieprasījumu, ko pārtrauca 14. jūnija sēdē.

Matemātikas radošais uzdevums: vai Rasnčam būs jādemisionē, ja vairākums deputātu, tostarp no koalīcijas partijām, nav apmierināti ar viņa darbu?

Opozicionāri nav spējuši vienoties par kopīgu demisijas pieprasījumu, bet, cenšoties salikt sev aktivitāšu ķeksīšus, viens pēc otra Saeimas darba kārtībā nonākuši divi šādi pieprasījumi saistībā ar bardaku maksātnespējas procesos un administratoru uzraudzībā, kas aktualizējās pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības. Garas un kaismīgas runas neizpalika un turpināsies nākamtrešdien, jo jau plkst. 12 sēde tika pārtraukta, lai deputāti varētu piedalīties padomju represiju upuru piemiņas pasākumā. Interesanta gan ir arī šā pasākuma plānošana laikā, kad būtu jāstrādā pašiem un jāstrādā arī daudziem citiem, bet tā jau ir citas diskusijas tēma. Turklāt neiztika arī bez 14. jūnija upuru piemiņas gadadienas iepīšanas debatēs - Rasnačs nekautrējās pārmest viņa demisijas pieprasīšanu šādā dienā, uz ko saņēma Artusa Kaimiņa līdzvērtīga kalibra atbildi par Rasnača iestāšanos komunistiskajā partijā 1988. gadā un aprakstiem facebook par viņa debiju supošanā tās pašas dienas vakarā, kad tika nošauts Bunkus. Sasaistot to ar vairāku gan opozīcijas, gan pozīcijas, gan komisiju vadītāju, gan mediju sūdzēšanos par to, ka ministrs pēc administratora slepkavības bijis nesasniedzams iztaujāšanai, šis fakts tiešām skan bēdīgi komiski. Īsi pirms demisijas skatīšanas Saeimā ministrs gan ieradās uz LTV diskusiju Tieša runa, kas pārvērtās par viena slikta aktiera - Alda Gobzema - teātri. Jāpiekrīt tvītotājiem, ka Artuss Kaimiņš ir labāks aktieris par Gobzemu, kuru pēc šīs puišeliski lecīgā un nobriedušam cilvēkam vienkārši nepieklājīgā izlēciena ar aizskriešanu no studijas daudziem būs grūti iedomāties ne tikai premjera krēslā vien.

No opozīcijas puses bira jau dzirdēti pārmetumi par korumpēto maksātnespējas vidi, ministra meliem, ilggadējām nelikumībām, noziedzību, administratoru izspiešanu, krāpšanu, sistēmas degradāciju, izlaupītiem administrējamajiem uzņēmumiem un administratoru milzu peļņu laikā, kad mērķi nav sasniegti, apietām administratoru rindām sistēmā, kas kā problēma norādīta jau sen, bet joprojām nav novērsta. Tiesa, opozīcija nevarēja arī lepoties ar konkrētiem priekšlikumiem sistēmas attīrīšanai.

Rasnačs atkārtoti piesauca starptautisko ekspertu slavinājumus par pēdējos gados veiktajiem uzlabojumiem, 118 administratoriem, kuri ir zaudējuši mandātu un, turpinot reformas, zaudēs vēl. Plātīšanās kalngals bija minētā noziedzības novēršanas padomes sēde, kurā ticis «pieteikts neoficiāls karš ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem». Un, tavu raķetes ātrumu, «jau jūnija mēnesī tiek apcietināts administrators Māris Sprūds»! Kas to būtu domājis, ka tādā tempā var savākt tik daudz pierādījumu, lai saslēgtu rokudzelžos ietekmīgu maksātnespējas administratoru, kuram netrūkst resursu labāko advokātu algošanai! Kā veiksmīga kara rezultātu ministrs pasniedz 35 iesniegumus policijā un septiņus KNAB. Protams, diskutabli, vai kriminālprocesi liecina par labu sistēmas uzraudzību un kārtību tajā vai tieši otrādi? Vai varbūt par politisko, administratīvo instrumentu mazspēju uz administratoru iekšējo kariņu fona? Un - cik notiesāti? Un kāpēc ministrs tikai tagad brēc par «pastniekiem», kas devalvējuši piecreiz grozītā Maksātnespējas likuma pārraudzību pastiprinošos instrumentus? Ja jau galvenie personāži bijuši opozīcijas pārstāvji, kā viņi panākuši atbalstu kareivīgi noskaņotajā koalīcijā? Protams, ne vārda par pašas NA un Vienotības cīņu parlamentā par treknā Trasta komercbankas kumosa nonākšanu partijām tuvo administratoru rokās.

Koalīcijas deputāti nonākuši «šaurajā bezizejā» - viņus neapmierina nedz notiekošais maksātnespējas jomā, nedz plašāk tieslietu sistēmā, nedz Rasnača darbība un komunikācija, bet arī viņa demisiju atbalstīt nevar. Faktiskais koalīcijas vēstījums: eh, labāk būtu demisionējis pats, atbrīvojot mūs no mokošās un grūti argumentējamās stutēšanas koalīcijas stabilitātes vārdā. Ne tik daudz Rasnača mundieris tiem rūp, cik pašu pozīcijas pirms vēlēšanām, kuras viena ministra noņemšana var saļodzīt.

Tiesa, lielas jēgas Rasnača nomaiņai neilgi pirms vēlēšanām nebūtu - lai saglabātu koalīcijas līdzsvaru, nāktos amatā iecelt citu NA pārstāvi, un nekas nemainītos. Jāpiekrīt deputātam Ilmāram Latkovskim, ka nelaimju sākums meklējams jau veidā, kā koalīcija sadala ministrijas - pēc kvotām sadalot laupījumu - kuram lielāka apetīte uz kuru ministriju.