Naudas mazināšanas efekts – politiskā procesa defekts
 
©F64

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) modrā acs aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās saskatījusi virkni pārkāpumu partiju deklarācijās un priekšvēlēšanu aģitācijā – nogrēkojušās 38 partijas, tostarp pieredzējušās, parlamentā, pašvaldībās jau pārstāvētās.

Tik daudz, ka visas vaininieces barā var justies nevainīgas. Samaksāt uzlikto sodu un aizmirst, un KNAB - turpināt sniegt partijām auditora - grāmatveža pakalpojumus.

No šīm 38 partijām 19 finanšu deklarācijās sniegušas nepatiesas ziņas, nenorādot kopumā 80 592 eiro. Pārējām - citi pārkāpumi, tostarp tik maznozīmīgi, ka grēki atlaisti. 30 partijām kopumā uzlikti naudas sodi 7610 eiro apmērā. Ko no šā vēstījuma var secināt vēlētājs? Kārtējo: visi zagļi, korumpanti, krāpnieki?

Šoreiz velns nav tik melns. Vismaz attiecībā uz konkrētajiem pārkāpumiem. Kā lielākais grēcinieks izcelta partija Latvijas attīstībai ar deklarācijā nenorādītiem 34 000 eiro. Lielais grēks izrādās tas, ka novēloti saņemtais rēķins par pakalpojumu pievienots deklarācijai jau pēc tās sākotnējās nodošanas un pēc rēķina saņemšanas. ZZS, savukārt, fiksēts lielākais nelikumīgi pieņemtais ziedojums, kas izrādījies kādas trešās personas nesaskaņoti izvietots reklāmas plakāts Jūrmalā, kur vēlēšanas un kandidātu savstarpējās attiecības vienmēr ir īpašas. Arī Nacionālā apvienība, visdrīzāk, iebirusi uz atsevišķām individuālajām kampaņām. Jāpiekrīt partiju pārstāvjiem, ka pašvaldību vēlēšanās, jo īpaši, ja partija startē daudzviet un virkne to cilvēku ir visai attālināti no partijas centra, ir grūti perfekti savilkt kopā visus galus, nekļūdoties nekur. No Saeimā pārstāvētajām partijām tas izdevies vienīgi Ingunas Sudrabas No sirds Latvijai. Var jau būt, ka Sudrabas pedantiskums un pieredze palīdzēja, no otras puses, NSL startēja tikai 23 novados, kamēr lielās partijas - ap simt pašvaldībās. Nu, nez vai pēc bēdīgās pieredzes ar valsts finansējuma zaudēšanu par pārkāpumiem iepriekšējās Saeimas vēlēšanās apzināti kaut ko deklarācijā mēģinātu noslēpt Vienotība!

Tas gan nenozīmē, ka partijas šajās vēlēšanās bijušas pati nevainība, arī to ne, ka KNAB nav jāpārbauda un jāfiksē pārkāpumi, lai kādi tie būtu. Bet uzdot to par milzu darbu partiju finanšu kontrolē arī nevarētu - to varētu paveikt jebkura cita institūcija, kas nespecializējas korumpantu ķeršanā. Vai jātērē KNAB resurss šādām teju grāmatvediskām funkcijām?

Interesantu vielu pārdomām rada partiju tēriņu apkopojums pa izdevumu pozīcijām. No kopumā 51 partijas iztērētajiem 2,763 miljoniem eiro lauvas tiesa - vairāk nekā puse miljona - iztērēta vēlēšanu avīžu, bukletu un citu drukāto vēlēšanu materiālu ražošanai. Tam ar 381 tūkstoti seko vides reklāma, 282 tūkstošiem - radio reklāma, 114 tūkstoši tērēti reklāmai internetā. Pārsteidzoši maz ir reklāmas presē - tikai 177 tūkstoši reģionālajos laikrakstos un 67,2 tūkstoši nacionālajos laikrakstos un internetā! Tātad - ja aizliegtu reklāmu arī drukātajā presē, par ko šad tad uzvirmo diskusijas, tas daudz neietekmētu nedz partiju stratēģijas, nedz būtiski palielinātu naudas ietekmi uz vēlēšanām. Pēc TV reklāmu aizliegšanas priekšvēlēšanu periodā (pirms tā TV reklāmās iztērēti 66,7 tūkstoši) partijas pārmetušās uz pašražoto materiālu izdošanu.

Zelta bedre joprojām ir un paliek administratīvie resursi, kuru ierobežošanā KNAB ir bezzobains. Vai ar kaut ko rezultēsies ierosinātā lietvedība par BI2 koncertu Lucavsalā, laiks rādīs, katrā ziņā, ja tur neviens politiķis nav gozējies uz skatuves, būs grūti pierādīt, ka koncerta mērķis bija priekšvēlēšanu aģitācija, nevis galvaspilsētas vasaras sezonas atklāšana. Turklāt koncerti un svinības neilgi pirms vēlēšanām pilsētas vai citu svētku ietvaros ar augstas raudzes māklsiniekiem un publikai par baltu velti notika ne tikai Rīgā, bet arī virknē citu pašvaldību. Un kādēļ gan partijai tērēt savus līdzekļus, ja var izdot pašvaldības avīzes par nodokļu maksātāju naudu, un tās likumdevējs sargā kā suns kaulu?

Pierādīt administratīvo rezursu izmantošanu ir daudz grūtāk nekā sarēķināt skaitļus partiju deklarācijās. Un te grēko visi, jo lielāks, jo vairāk. Grūtāk ir arī sasaistīt partiju sponsoru ziedojumus ar politiķu pieņemtiem lēmumiem, pierādīt atsevišķu, ne to turīgāko, ziedotāju dāsnuma patiesos iemeslus.

KNAB saskaitījis, ka priekšvēlēšanu tēriņi kļuvuši mazāki - naudas ietekme uz politiku vai vismaz vēlēšanām mazinās? Vai tas nozīmēs, ka vēlēšanu process būs tīrāks un baudāmāks? Vai nauda neizplūdīs pa citiem ceļiem? Vai naudas mazināšanas efekts nebūs politiskā procesa defekts? Jo apgrūtinošāk reklamēties, jo lielāks efekts jāizspiež no bezmaksas resursiem - administratīvā resursa, politiskā procesa, kur jāeskalē kādi jautājumi, kaismīgāk jāuzstājas, jāveido kādas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, jāierosina dīvaini likumprojekti, kuru neatbalstīšana tāpat jau iepriekš skaidra, lai tikai taptu pamanīti. Jo īpaši jauniem spēkiem, kuri nevar lepoties ar padarītiem darbiem un varas resursu.