Frakcijas izstrādājums

© F64

Tikko vēlēšanu gads sācies, partijas Kustības Par (partija vai kustība?) pārstāvji Saeimā – izbijušie partijas, bet esošie frakcijas Vienotība deputāti aktualizējuši savas ambīcijas. Paristi vēlas teikšanu ne tikai baltiem diegiem šūtajā Vienotības frakcijā, bet arī koalīcijā.

Dīvaini, jo īpaši pēc tam, kad viņi nupat jau atkal būtībā pārkāpuši koalīcijas līgumu, nobalsojot pret jauno, ilgi tapināto, nozarei un pacientiem tik būtisko Veselības aprūpes finansēšanas likumu. It kā ar to vēl būtu par maz, kustība aicināja Valsts prezidentu Raimondu Vējoni to neizsludināt un vēl arī vērsties Satversmes tiesā. Aizvadītā gada pēdējā dienā Vējonis tomēr likumu izsludināja. Pretēji koalīcijai Par liberāļi balsoja arī par Vējoņa iniciatīvu automātiski piešķirt pilsonību Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem. Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, jaunveidotā partija gribēs arvien redzamāk pozicionēties, iezīmēt savu īpašo viedokli, tai būs izdevīgāk kritizēt esošo varu nekā to atbalstīt, jo tās atbalstīšana nozīmēs ūdens liešanu pamatā uz daudz populārākās premjera partijas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un arī uz nišas produkta - Nacionālās apvienības (NA) dzirnavām. Visgodīgāk būtu atklāt kārtis, spēlēt godīgu spēli un paristiem izstāties ne tikai no Vienotības partijas, bet arī no frakcijas. Tā vietā jaunās partijas deputāti izvēlas krampjaini turēties pie materiāliem labumiem un izdevīguma, ko dod esamība Saeimas frakcijā, lai kāda tā būtu. Un koalīcijā, lai gan šai partijai šajā varā nav nekādas leģitimitātes, vēlētāju mandāta.

Lai novērstu deputātu staigāšanu un frakciju šķelšanos, pieturētu deputātus darbam tajā partijā un ar to programmu, kādu viņi solījuši vēlētājiem, Saeima 2009. gadā grozīja Saeimas kārtības rulli. Tas joprojām ļauj deputātiem izstāties no partijas, Saeimas frakcijas un kļūt par neatkarīgajiem deputātiem vai veidot deputātu grupu, bet liedz iestāties citā frakcijā vai veidot jaunu frakciju un līdz ar to pretendēt uz frakcijas materiālajiem un ietekmes instrumentiem. Deputātu grupai atsevišķs finansējums, kāds ir frakcijām, netiek dots, nav arī dienesta auto, tās nevar deleģēt pārstāvi frakciju padomē, tām nav tik daudz palīgpersonāla, konsultantu.

11. Saeimā daudz kritizētais no Zatlera Reformu partijas aizgājušais Olšteina sešnieks centās savu ietekmi realizēt caur savu cilvēku iefiltrēšanas ministrijās, bet Saeimā tomēr, atšķirībā no paristiem, nepalika frakcijas siltākajā azotē. Olšteinieši oficiāli izstājās no frakcijas un izveidoja deputātu grupu, kura vairs nevarēja baudīt virkni frakcijas priekšrocību. Par!, kas ir jauna partija, ar jaunu programmu un daudziem jauniem cilvēkiem ne tikai paliek partijas paspārnē, kuras darbība to nav apmierinājusi, bet vēl mēģina tajā diriģēt mūziku. Jau novembra beigās Par! valde deleģēja partijas vadītāju, Saeimā neesošo Danielu Pavļutu un arī Saeimas deputātu Intu Dālderi sarunām ar Vienotības Saeimas frakciju par jaunu darba modeli, nolikumu, iesakot arī pārdēvēt to par Apvienoto frakciju. Nekas apvienots un vienots jau tur nebūs! Drīzāk varētu saukt «Ka tikai frakcija!» vai «Interešu apvienība». Vai, pārfrāzējot kustības dalībnieci Ilzi Viņķeli, kura izteikusies, ka Vienotība jau ir «izstrādāta», saukt to par Frakcijas izstrādājumu.

Savs vārds būs sakāms arī koalīcijas partneriem, vai viņi labprātāk vēlētos sadarboties ar sašķeltu, dažādu interešu raustītu Vienotības vai cita nosaukuma frakciju, vai ar mazāk deputātiem koalīcijā, bet skaidrākiem spēles noteikumiem. ZZS kopā ar Nacionālo apvienību ir stabilas 37 balsis, kopā ar esošo Vienotības frakciju - 58 mandāti. Teorētiski var iztikt bez Par piecīšiem, bet koalīcijas pārsvars tad kļūs trausls, jo īpaši ņemot vērā to, ka Vienotības frakcijā vairs palikuši tikai 10 šīs partijas biedri. Arī Vienotība pati ir ieinteresēta saglabāt nomināli lielāku frakciju, lai saglabātu ietekmi koalīcijā. Tā jau nebūs, ka, samazinoties deputātu skaitam, tai uzreiz ņems nost kādu ministru, bet priekšvēlēšanu laikā iespējami dažādi pavērsieni. Tikpat labi arī paristi, paliekot Vienotības frakcijā, var neapmierināties ar frakcijas vietnieka amatu, bet arī sākt paģērēt savu nodevu ja ne kāda ministra, tad, piemēram, parlamentārā sekretāra vai Saeimas komisijas vadītāja nomaiņas veidā. Bet aizrauties ar šantāžu arī nevajadzētu - ZZS un Nacionālā apvienība jau kā uz pragmatisku sabiedroto un koalīcijas balstu raugās uz Reģionālo apvienību.

Īstais jampadracis vēl tikai sāksies.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais