Ar naudas atrašanu kā pa celmainiem labirintiem

© F64

Fuu, gads izturēts! – droši vien atviegloti nopūtās veselības ministre Anda Čakša, īsi pirms Ziemassvētkiem dodoties dzemdību atvaļinājumā, vienlaikus nodrošinoties ar politisko aizmuguri un iestājoties Latvijas Zaļajā partijā. Līdzīgi kā to darījuši citi deputāti un ministri. Gads tiešām nebija viegls, jautājums par Čakšas demisiju virmoja gaisā ik pa laikam, bet ministre turējās un, būdama devītajā mēnesī, vēl decembra vidū kāpa Saeimas tribīnē aizstāvēt beidzot finiša taisnē nonākušo Veselības aprūpes finansēšanas likumu.

2017. gadu veselības aprūpē, sporta terminoloģijā runājot, varētu saukt par fiziskās bāzes sagatavošanas periodu pirms sacensībām - plānošana, redzējuma un likuma rāmja izstrāde, naudas meklēšana, streiku novēršana, solīšana. Realizācija - nākamgad.

Galīgi tukši solījumi nav. Raugoties uz mocībām ap nodokļu reformu un veselības aprūpes vietu tajā, sāka mākt bažas, vai tiešām tā būs nākamā gada budžeta prioritāte. Ar naudas atrašanu gāja kā pa celmainiem labirintiem, kur nācās krist un ik pa laikam atgriezties vietā, kur jau būts. Beigās nozarei nākamgad papildus atvēlēti vairāk nekā 200 miljoni eiro un kopumā sasniegta vēl nebijusi viena miljarda eiro atzīme. Daļa naudas uz palielināta budžeta deficīta rēķina, daļa no pieliktā 1% sociālā nodokļa nodokļu reformas paketē, kuras moto bija nodokļu samazināšana. Tomēr labāk nekā aprunātie 20-30 eiro ikmēneša iedzīvotāju maksājumi.

No nākamā gada vēl ne, bet, sākot no 2019. gada, papildu naudu nozarei tās politiskā vadība cer iegūt arī no pašreizējiem sociālā nodokļa nemaksātājiem. Pirmspēdējā šā gada Saeimas sēdē beidzot tika pieņemts Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas nosaka, kam pienākas pilnā (pustukšītis) sociālā nodokļa maksātāja valsts apmaksāto pakalpojumu pakete un nepilnā (iztukšītis). Lai arī daži spekulē pat ar 300 000 iedzīvotāju, kas varētu no pustukšīša iekrist iztukšīša grozā, šis skaits, visticamāk, nebūs tik liels, un arī papildu nauda sistēmā šādi daudz neieplūdīs. Līdz ar likuma pieņemšanu uzvirmojušas kaislības gan no mediķu puses, kuriem būs jācīnās ne tikai ar pacientu veselības un maksāt(ne)spējas, bet arī ar valsts ēnu ekonomikas problēmām, gan no politiķu puses, kuri, kā vērtējis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, izmanto likumu priekšvēlēšanu retorikā. Šie prezidenta izteikumi liek domāt, ka sīkpartiju jau gatavotie aicinājumi likumu neizsludināt atbalstu neradīs. Pamazām tas tiks ieviests praksē un, visticamāk, laika gaitā koriģēts un vēl aprunāts.

Jā, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un veselības rādītāji nav spoži, lai atteiktu kādiem pakalpojumus. Bet - ja kāds no tiem, kas objektīvu vai ētisku apsvērumu dēļ nav iekļauts kategorijās, kam paplašināto pakalpojumu grozu apmaksā valsts, tad runājiet tagad vai - maksājiet pēc tam! Nevar valsts veselības aprūpes sistēma pastāvēt, ja no tās grib tikai ņemt, neko nemaksājot. Cita lieta, ka jāceļ nodokļu maksātāju ticība, ka viņiem pieejami un kvalitatīvi būs ne tikai privātās medicīnas pakalpojumi. Ministrija sākotnēji lēsa, ka rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem samazināsies par 15%, vēlāk jau, ka par 50%. Kā, zina vien pati ministrija.

Vai to, citastarp, veicinās plānotā nozares reforma ar vienotām elektroniskām pacientu rindām, slimnīcu apvienību veidošanu un ranžēšanu pēc sniegtajiem pakalpojumiem? Atzīstami, ka ministrija te cenšas sadarboties ar pašvaldībām, tostarp piešķirot finansējumu pakalpojumu sniegšanai, kā teic ministre, cilvēkiem, kuru diagnoze ir «viens pats mājās, un nav kas parūpējas». Un, lai kā daudziem patiktu vai nepatiktu Rīgas mērs Nils Ušakovs, Čakša spējusi ar viņu rast kopīgu valodu un vēl gada nogalē noslēgusi vienošanos par vienas pašvaldības stacionārās ārstniecības iestādes izveidi uz Rīgas 1. slimnīcas, Rīgas 2. slimnīcas un Rīgas Dzemdību nama bāzes. Cīkstēšanās ap slimnīcu reformu, tāpat kā par budžeta līdzekļu prioritāru novirzīšanu valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm iepretim privātajām vēl turpināsies nākamgad, tāpat kā cīņa ar «farmācijas neredzamo varu».

Vienu gan der atcerēties līdz ar sistēmas izmaiņu paģērēšanu - bieži vien viss sākas ar pašu attieksmi pret savu veselību!

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais