Farmācijas biznesa redzamā vara
Vienotība norāvusi stopkrānu Veselības ministrijas iecerei centralizēti iegādāties ķīmiskos preparātus vēža ārstēšanai. Kā paudis Vienotības vadītāja vietnieks Vilnis Ķirsis, jautājumu lūgts atlikt uz nedēļu, jo tas valdības darba kārtībā nonācis «pēdējā brīdī», tāpēc noteikumu grozījumi vēl sīkāk jāapspriež koalīcijas sanāksmē 18. decembrī.
Nez ko pēc nedēļas Vienotība koalīcijas partneriem pastāstīs? Piemēram: «Sorry, džeki, varam tomēr šo lietu iebāzt atpakaļ atvilktnē? Mums farmācijas biznesa nauda jāatstrādā, jau tā līdz ar ietekmes, premjera posteņa un reitinga zaudēšanu un visu to šļuru Vienotībā mums ir švaki ar finansēm, vēl arī valsts finansējumu pakāsām! Bet vēlēšanas tuvojas! Vēl arī dienesti neliek šķēršļus lēto zāļu ievešanai C hepatīta ārstēšanai, kas arī samazina vietējo zāļu lieltirgotavu peļņu! Tīrā laupīšana! Un kurš vispār pieļāva lietas izcelšanu no putekļainās atvilktnes?»
Katrā ziņā nekāds pārsteigums Vienotībai šīs kārtības maiņa nav - tās skatīšanu Ministru kabinetā Vienotība nobremzēja jau septembrī, turklāt šopirmdien grozījumus atbalstīja Ministru kabineta komitejā. Vai Vienotība cerēja, ka atlikšana nozīmē palikšana atvilktnē?
Ko mainīs jaunie noteikumi? Pacientiem tie atvieglos dzīvi un mazinās nepareizu zāļu uzglabāšanas un to efekta mazināšanas risku. Pašlaik vēža slimnieki paši aptiekā iegādājas toksiskus un dažādās temperatūrās uzglabājamus ķīmijterapijas preparātus, ar kuriem dodas uz Latvijas Onkoloģijas centru, kur tos pacientam ievada. Latvija palikusi vienīgā Eiropas Savienības valsts ar šādu arhaisku, farmācijas kompāniju peļņas apetītei pakārtotu kārtību. Ja kāda deva paliek pāri, to nevar izmantot citam pacientam, lai arī tie ir kompensējamie preparāti, daļa zāļu tiek izmesta ārā, bet par to samaksā valsts. Bet iegūst pārdevējs - aptiekas, lieltirgotavas. Lielākais zaudētājs būtu Mēness aptieka, kura atrodas Onkoloģijas centrā un ir arī tam tuvākā aptieka. Tai ķīmijterapijas zāles piegādā lieltirgotava Recipe plus, kas, tāpat kā Mēness aptiekas, ietilpst Repharm holdingā, kurā direktoru padomes priekšsēdētājs ir Vienotības biedrs un atbalstītājs Dins Šmits, kurš ir arī redzamākais jaunās kārtības oponents. Kopš pārmigrēšanas no Reformu partijas uz Vienotību 2014. gadā Šmits Vienotībai ziedojis 21 000 eiro, no tiem pērn 13 000, šā gada aprīlī - 5000 eiro. Varēja gan arī rudenī kaut ko atlicināt, galu galā Vienotība tā pūlējās un panāca iepirkuma projekta nobremzēšanu, kas zina, varbūt izdosies vēl pastiept gumiju! Centralizēti iegādāties tā sauktās parenterāli ievadāmās, no budžeta apmaksājamās zāles jau tā plānots tikai no 2019. gada. Turklāt vēl iekļauta atruna, ka centralizēti neiepirks tās zāles, par kuru kompensācijas nodrošināšanu ir noslēgts finansiālas līdzdalības līgums ar zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieku vai viņa pilnvarotām personām, kā arī Latvijā nereģistrētas zāles, kas parasti ir lētākas. Un holdings jau nepaliks galīgi bešā - jau tagad tas par 1,7 miljoniem eiro gadā piegādā ķīmijterapijas zāles slimnīcām, tam ir visas iespējas uzvarēt konkursā par centralizēto zāļu piegādi, bet tur peļņa gan nebūs tik liela, kā pārdodot zāles aptiekās.
Protams, grūti būs paskaidrot ja ne kolēģiem valdībā, tad sabiedrībai noteikti Vienotības īpašo interesi par šīs arhaiskās, pacientiem nedraudzīgās sistēmas saglabāšanu un rūpēm par farmācijas biznesa peļņu. Tik kaislīgi Vienotība neaizstāvēja pat savu izglītības ministru Kārli Šadurski cīņā par skolu tīkla optimizāciju un skolēnu skaita noteikšanu arī pamatskolā. Bet gan jau atradīs kādas sirdi plosošas, uz farmācijas kompāniju adatas uzsēdinātu ārstu un biedrību vaimanas par to, kā nu tagad pacienti cietīs.
Tās jau dzirdētas arī kontekstā ar C hepatīta zālēm. Cīņā par partijas sponsoru, farmācijas biznesa interesēm talkā saukti arī parlamentārieši. Pirms pāris dienām portālā pietiek.com Vienotības Saeimas deputāts, neiroķirurgs Renārs Putniņš publicējis sašutuma pilnu rakstu par to, kā «veikli importētāji C hepatīta ārstēšanai piedāvā ievest ārkārtīgi lētus medikamentus no kādas tālas, visticamākais, Āzijas valsts», kuru iedarbība neesot pierādīta. Lai arī piesaukta tiek Bangladeša, Uganda un Somālija, parasti šie medikamenti tiek vesti no Indijas, nereti hepatīta slimnieki tos iegādājas arī no Ukrainas, Ēģiptes, kur tie ir krietni lētāki, bet ar tādu pašu ķīmisko sastāvu kā Latvijā reģistrētās zāles. Lai arī Veselības ministrija ik gadu atvēl arvien vairāk līdzekļu C hepatīta ārstēšanai, ne visiem slimniekiem naudas pietiek un ne visi hepatīta tipi tiek ārstēti par valsts naudu. Daļa slimnieku zāles spiesti pirkt paši, un Latvijā iegādājamās reģistrētās zāles maksā pat desmitus tūkstošu eiro, kamēr zāles no trešajām valstīm - pat desmit reižu mazāk.
Farmācijas lobija mašinērija darbojas, pat negaidīti atklāti. Var jau partija lobēt, bet vai tik nekaunīgi, uz smagi slimu cilvēku rēķina?