Attīstīto valstu klubiņā ar akmens laikmeta medikamentiem
Lai gan ar vēzi sirgstošo cilvēku pilnvērtīgas un savlaicīgas diagnostikas un ārstēšanas problēmas pēdējos gados pastāvīgi bijušas mediķu, sabiedrības un politiķu uzmanības lokā, plašāku uzmanību problēmai pievērsa mūziķa Valtera Frīdenberga palīdzības lūgums slimības specifiskai diagnostikai un ārstēšanai Vācijā. Rekordīsā laikā atsaucīgā sabiedrība ar ziedot.lv starpniecību saziedoja 100 000 eiro.
Īpaši atsaucīgi esam, ja jāpalīdz pazīstamām, populārām personām, bet arī vienkāršiem cilvēkiem, kuru stāstu prasmīgi izceļ mediji, sabiedrība nežēlo. Spilgts gadījums bija ar palīdzību Baibas Barones retās slimības ārstēšanai un aknu transplantācijai, kad pēc liela sabiedrības atbalsta un valsts politikas kritikas līdzekļi atradās pat Veselības ministrijai. Vienlaikus ziedot.lv mājaslapā joprojām tiek gaidīti līdzekļi citu vēža skarto cilvēku ārstēšanai. Daudziem vajadzīgi vien pāris tūkstoši eiro, citiem - pārdesmit vai pat simt tūkstoši eiro, lielākoties medikamentiem, kurus neapmaksā valsts. Ne pašu izdomātu, bet ārstu konsiliju nozīmētu medikamentu iegādei, kuri nav iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā vai no kuriem valsts kompensē individuāli tikai mazāko daļu, pārējais ir uz slimnieka pleciem, kas reti kuram ir pa kabatai. Šos medikamentus valsts nekompensē nevis tāpēc, ka tie nebūtu efektīvi, bet tieši otrādi - pateicoties to efektivitātei, tie ir ļoti dārgi. To vietā pērn Veselības ministrija onkoloģijas pakalpojumu uzlabošanas plānā bija gatava drīzāk iekļaut homeopātisko un antroposofo medicīnu, tostarp vētījot pacienta izmaiņas «dvēseliskajā vai astrālajā un garīgajā vai psihes - personības līmenī». Lētāk noteikti, tikai kāds tam sakars ar vēža ārstēšanu?
Jāpiekrīt, ka sekmīgai vēža ārstēšanai liela loma ir agrīnai diagnostikai, uz ko arī likts uzsvars izdaudzinātajā onkoloģijas «zaļajā koridorā». Apsveicami, ka tāds ieviests un tā darbības uzlabošanai arvien tiek meklēti papildu līdzekļi, koriģētas programmas, paplašināts slimības lokalizāciju un arī speciālistu loks, kas var nosūtīt uz vēža skrīningu. Sistēmas darbības gaitā koriģēti arī citi trūkumi. Nākamgad «vēsturiskā» veselības aprūpes budžeta - viena miljarda eiro - ietvaros arī onkoloģijai atvēlēts par 15,3 miljoniem eiro vairāk, kas nodrošināšot izmeklējumu, ārsta konsultāciju un ārstēšanas pieejamības pieaugumu.
Taču lielākais trūkums ir un paliek - jaunāku, efektīvāku, saudzējošāku un, protams, dārgāku medikamentu pieejamība. Onkologi par to sūkstās jau sen, birokrāti jaunās paaudzes medikamentu efektivitāti dažkārt sauc par mītu. Protams, ne visus var izglābt, bet pētījumi to efektivitāti jau apstiprinājuši. Ne velti arī to cena ir tik augsta! Attieksme pret Latvijas iedzīvotājiem arī medicīnā ir līdzīga tai, kas ir attiecībā uz pārtikas un citiem produktiem - Rietumeiropai viena kvalitāte, Austrumeiropai - cita. Tikai onkoloģijas medikamentu ziņā jau lecam ārā arī no Austrumeiropas - te esam pat sliktāki nekā Bulgārija un Rumānija, bet ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta atzinusi, ka Latvijas vēža slimnieki cenšas kļūt par Igaunijas rezidentiem, kur mūsdienīgie kompensējamie medikamenti ir daudz plašāk pieejami. Līdzīgi arī Lietuvā. Valsts nodrošinātais «zaļais koridors» darbojas, onkoloģijai tiek piešķirti arvien papildu līdzekļi no valsts budžeta, bet vēža slimnieku palīdzības lūgumu skaits ziedot.lv strauji pieaug - trīs gadu laikā četrkāršojies! Vairums lūdz līdzekļus tieši šiem jaunās paaudzes, ārstu konsilija nozīmētiem medikamentiem. Ja tos valsts vispār piekrīt kompensēt kaut daļēji, gadā pieejamā summa ir vien 14,2 tūkstoši eiro, ar ko nereti pietiek tikai vienam mēnesim vienam ārstēšanas kursam. Izmisušais cilvēks jūtas kā mazs puteklītis zemes virsū, jo zāles ir, tikai par tām nevar samaksāt, un jau tā psiholoģiski smagajos apstākļos viņam jāiet ar pastieptu roku. Citiem paveicies, bet, piemēram, ko darīt Inārai Pimenovai, kuras pēdējā cerība ir nekompensējamas zāles par 108 tūkstošiem eiro, un valsts atteikusi pat daļēju līdzmaksājumu, bet sabiedrība divu mēnešu laikā pagaidām saziedojusi vien piecus tūkstošus?
Pirmreizēji gadā vēzis tiek atklāts apmēram 11 tūkstošiem cilvēku, bet ne jau visi viņi uzreiz paģēr dārgos medikamentus. Tos prasa tie, kam slimība progresē pēc sākotnējās ārstēšanas, operācijām, starošanas. Vai tiešām esam tik trūcīgi, vai tas tomēr ir vairāk attieksmes, prioritāšu jautājums? Mums dārgās zāles nereti tiek aizstātas ar ķirurģiskām operācijām, par kurām valsts slimnīcām pat nesamaksā to pašizmaksu, pavisam vienkāršu ķīmijas un staru terapiju.
Galīgi neizskatāmies pēc attīstīto valstu klubiņa, ar ko politiķi lepojās, iestājoties OECD. Protams, nevarēsim atļauties visiem visu un to labāko un dārgāko, pat bagātās valstis rēķina, cik un ko var atļauties. Bet nevaram arī palikt akmens laikmetā un norakstīt mūsu cilvēkus, kurus piemeklējusi šī slimība, loterijai, kur palaimējas tikai dažiem.
Cerams, ka no Eiropas Komisijas pieļautās deficīta atkāpes veselības aprūpes reformēšanai onkoloģijai paredzētajiem 28,5 miljoniem eiro un no tiem 9,2 miljoniem medikamentiem daļa aizies arī šiem jaunās paaudzes medikamentiem.